“Vai tiešām raksta mazbērns?” – kā atpazīt viltus ziņas un e-pastus

Pēdējos gados krāpnieki kļūst arvien gudrāki, un viena no viņu biežāk izmantotajām metodēm ir emocionālas ziņas, kas tiek uzdotas par bērna vai mazbērna izmisīgu saucienu pēc palīdzības. Šie ziņojumi var atnākt gan kā SMS vai WhatsApp paziņojums, gan arī kā e-pasta vēstule. Tie ir īpaši bīstami, jo izmanto cilvēku dabisko vēlmi palīdzēt savējiem.

Zemāk skaidri un saprotami aprakstīts, kā šī krāpšana darbojas, kā to atpazīt un ko darīt, ja tā notiek.

Kā šī viltus ziņu krāpniecība parasti sākas?

Krāpniecība bieži sākas ar īsu, satraucošu ziņu. Tajā cilvēks, kurš izliekas par tavu mazbērnu vai bērnu, apgalvo, ka ir notikusi nelaime. Ziņa bieži vien ir rakstīta steidzīgi un ar mērķi radīt paniku.

Piemēri ziņām var būt:

• “Omīt, man vajag naudu, lūdzu, ātri!”
• “Nezvani man, telefons nestrādā.”
• “Esmu ārzemēs, un man notika nelaime.”

Šo vēstuļu mērķis ir panākt, lai cilvēks nobīstas un pārskaita naudu uz norādīto kontu.

Kāpēc krāpnieki izmanto tieši ģimenes tēmu?

Ģimenes attiecības ir emocionāli visspēcīgākās. Krāpnieki ļoti labi saprot, ka vecvecāki vai vecāki bieži reaģēs ātri, ja domās, ka bērns vai mazbērns ir nonācis nelaimē. Viņi paļaujas uz to, ka tu uzreiz sāksi uztraukties, pārmetīsi sev, ja nepalīdzēsi, un tāpēc rīkosies emocionāli, nevis loģiski. Tas ir rūpīgi izveidots scenārijs, lai panika aizvietotu kritisko domāšanu.

Signāli, ka ziņa var būt viltus

Lai arī ziņa sākumā šķiet ļoti personiska, patiesa un steidzama, ir vairākas pazīmes, kas liecina par to, ka tā ir krāpniecība.

Pievērs uzmanību, ja:

• ziņā aicina nesazvanīties, jo “telefons ir bojāts”;
• nauda jāsūta uz pilnīgi svešu kontu;
• teksts ir nekvalitatīvā latviešu valodā, ar dīvainiem teikumiem;
• tiek radīts emocionāls spiediens – “ja nedarīsi tūlīt, būs problēmas”;
• lūdz naudu ārkārtīgi steidzami — “nekavējoties”, “tagad”.

Ja rodas kaut mazākās šaubas, pārbaudi informāciju!

Ko darīt, ja saņem šādu ziņu?

Šeit rīcība ir vienkārša, bet ļoti efektīva:

1. Pārzvani mazbērnam vai bērnam! Pat ja ziņā rakstīts: “Nezvani, telefons saplīsis,” tomēr zvani! Īstajam mazbērnam telefons būs ieslēgts vai būs iespēja sazināties citādi.
2. Uzdod jautājumu, ko zina tikai ģimene, piemēram, kādu dāvanu tu saņēmi no manis savā iepriekšējā dzimšanas dienā, kādu filmu mēs skatījāmies pērnos Ziemassvētkos vai kurš ir opīša mīļākais ēdiens?
3. Pārbaudi e-pasta adresi, jo krāpnieku adreses bieži izskatās aizdomīgas: ar liekiem cipariem, nepareiziem vārdiem vai vārdiem citā valodā.
4. Nepārskaiti naudu svešiem cilvēkiem! Ja ziņā lūdz sūtīt naudu uz “drauga” vai “paziņas” kontu, tas vienmēr ir spilgts signāls, ka tā var būt krāpšana.

Kā sevi pasargāt no viltus ziņām nākotnē?

Lai samazinātu riskus, ir lietas, ko var izdarīt jau tagad.

Izrunājiet ģimenē drošības noteikumus

Var vienoties, ka vienmēr piezvanāt viens otram pirms jebkādas naudas sūtīšanas. Piemēram, dažām ģimenēm ir “drošības frāze”, ko zina tikai tuvinieki.

Ierobežo informācijas publicēšanu sociālajos tīklos

Krāpnieki bieži izmanto sociālajos medijos publicēto informāciju: publiskus foto, komentārus, ceļojumu datumus, ģimenes svētku aprakstus utt. Jo mazāk informācija ir pieejama, jo grūtāk viņiem izveidot ticamu stāstu krāpniecībai.

Izmanto drošības iestatījumus

Pārskati e-pasta filtrus, bloķē aizdomīgas adreses un izmanto divu faktoru autentifikāciju, kas pasargā tavus kontus.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atgādina, ka krāpnieki nesnauž, un tieši tāpēc mums ikkatram ir jābūt zinošam par dažādām viltībām. PTAC uzsāk kampaņu “Internets nav pasaka. Atpazīsti viltības!”. Kampaņa aicina katru no mums domāt kritiski un skaidro, kā saprast digitālo platformu algoritmus, atpazīt viltus saturu, manipulatīvās tiešsaistes tehnikas un kā izmantot Digitālā pakalpojumu akta (DPA) sniegtās tiesības savā labā. Uzzini par to vairāk PTAC mājaslapā!