<p></p><p><b>Kāre pēc saldumiem vakarā vai neatvairāma vēlme pēc
neveselīgām uzkodām – izklausās pazīstami? Lai gan esam ieraduši domāt, ka kāre
pēc našķiem ir tikai gribasspēka jautājums, reizēm cēlonis var būt gluži cits.
Jaunākie pētījumi rāda, ka zarnās mītošie mikroorganismi ne tikai palīdz
sagremot pārtiku, bet arī spēj ietekmēt mūsu ēšanas paradumus un pat radīt
vēlmi pēc noteiktiem produktiem. Kā zarnu mikrobioms ietekmē mūsu apetīti un kā
to iespējams līdzsvarot, skaidro Veselības centra Vivendi sertificētā uztura
speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT)
metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā
farmaceite Alīna Fleišmane.</b></p>

<p>“Mūsu zarnu mikrobioms ir daudz ietekmīgāks, nekā varētu
šķist – jo bagātīgāka ir tajā mītošo baktēriju dažādība, jo labāk organisms
spēj uzturēt veselīgu vielmaiņu un līdzsvarotu apetīti. Tikmēr samazināta
baktēriju daudzveidība nereti saistās ar neveselīgām izvēlēm un lieko svaru.
Atsevišķi mikroorganismi īpaši labi vairojas, ja regulāri saņem sev piemērotu
barību, piemēram, neveselīgas uzkodas, un, kļūstot dominējoši, tie caur
zarnu-smadzeņu asi var ietekmēt gan kāri pēc konkrētiem produktiem, gan mūsu uzvedību
un garastāvokli. Tādējādi šī mikrobu kopiena būtībā kļūst par līdzlēmēju tajā,
ko un kāpēc mēs ēdam,” stāsta Siliņa.</p>

<h2><b>Nepārtrauktais zarnu-smadzeņu dialogs</b></h2>

<p>Zarnas un smadzenes ir cieši saistītas savā starpā – tās
nepārtraukti “sarunājas” caur nervu, hormonu un ķīmisko signālu tīklu, ko
zinātnieki dēvē par zarnu-smadzeņu asi. Tā nodrošina pastāvīgu informācijas
apmaiņu starp gremošanas traktu un centrālo nervu sistēmu, ietekmējot ne tikai
gremošanas procesus, bet arī cilvēka garastāvokli, apetīti un uzvedību.</p>

<p>“Ja zarnu mikrobioms ir daudzveidīgs un līdzsvarots, šī
sistēma palīdz uzturēt stabilu vielmaiņu, optimālu sāta un bada hormonu darbību
un pat sekmē neirotransmiteru – piemēram, serotonīna, – veidošanos, kas ietekmē
emocionālo labsajūtu. Savukārt mikrobu līdzsvara traucējumi var mainīt šo
signālu plūsmu – piemēram, veicināt pārmērīgu grelīna izdalīšanos, kas
pastiprina apetīti, vai izraisīt kāri pēc cukurotiem produktiem, nodrošinot
noteiktu baktēriju augšanu. Tādā veidā var rasties apburtais loks, kurā izmainīts
mikrobioma sastāvs un uztura izvēles veido abpusēju ietekmi – tas, ko ēd,
nosaka, kas aug zarnās, un tas, kas aug zarnās, savukārt, ietekmē, ko gribas
ēst,” papildina Fleišmane.</p>

<h2><b>Kā vadīt mikrobiomu savā labā?</b></h2>

<p>Zarnu mikrobioms nav statisks – tā sastāvs un daudzveidība
mainās līdzi tam, ko ikdienā ēdam. Tas nozīmē, ka, izvēloties piemērotu uzturu,
iespējams šo sarežģīto ekosistēmu virzīt sev par labu. </p>

<p>“Zarnu mikrobiomā dzīvo simtiem dažādu baktēriju celmu ar
ļoti atšķirīgām vajadzībām. Daļa mikroorganismu augšanai izmanto vienkāršos
cukurus, citi labāk vairojas, ja uzturā ir saliktie ogļhidrāti vai
šķiedrvielas, savukārt atsevišķām sugām nepieciešamas noteiktas taukskābes.
Mikrobioma daudzveidību visefektīvāk veicina šķiedrvielām un augu valsts
produktiem bagāts uzturs – dārzeņi, augļi, pilngraudi, pākšaugi un fermentētie
produkti. Tie nodrošina barību plašam labvēlīgo baktēriju klāstam un palīdz
saglabāt mikrobioma līdzsvaru. Vienlaikus nedraudzīgs būs pārmērīgs pievienotā
cukura un saldinātu produktu patēriņš, pārstrādāta pārtika ar zemu
uzturvērtību, pārlieku daudz piesātināto tauku, kā arī bieža antibiotiku
lietošana,” skaidro Dr. Laila Siliņa.</p>

<h2><b>Cik ātri mikrobioms reaģē uz pārmaiņām?</b></h2>

<p>Kā atzīst uztura speciāliste, zarnu mikrobioms ir dinamiska
sistēma, kas spēj reaģēt uz izmaiņām pārsteidzoši ātri. Pētījumi liecina, ka
jau dažu dienu laikā pēc uztura korekcijas var novērot izmaiņas mikroorganismu
sastāvā un to aktivitātē. Piemēram, pārejot no pārstrādātas pārtikas uz
šķiedrvielām un augu valsts produktiem bagātu uzturu, mikrobu daudzveidība sāk
pieaugt un tiek aktivizēti labvēlīgie celmi. Tomēr stabilāki un noturīgāki
rezultāti parasti veidojas vairāku nedēļu vai pat mēnešu laikā, jo mikrobioma
līdzsvarošanās ir pakāpenisks process.</p>

<p>“Jo konsekventāk iekļaujam ikdienā veselīgas izvēles, jo
lielāka ir iespēja, ka pārmaiņas kļūs noturīgas un pozitīvi ietekmēs ne tikai
gremošanas sistēmu, bet arī vielmaiņu, imunitāti un pašsajūtu kopumā. Arī
miegs, fiziskās aktivitātes un stresa līmenis ietekmē mikrobioma līdzsvaru,
tāpēc veselīgs dzīvesveids kopumā ir būtisks instruments, lai mikroorganismus
būtu iespējams izmantot savā labā. Vajadzības gadījumā mikrobioma atbalstam var
lietot arī aptiekās pieejamos probiotiķus, prebiotiķus vai simbiotiķus, kas
palīdz atjaunot un uzturēt labvēlīgo baktēriju līdzsvaru, jo īpaši pēc
antibiotiku lietošanas, gremošanas traucējumu gadījumā, vai mainot uzturu.
Noteiktās situācijās ārsts vai farmaceits var ieteikt arī fermentu preparātus
vai šķiedrvielu pulverus, kas palīdz uzlabot gremošanas funkciju un rada
labvēlīgākus apstākļus mikrobioma attīstībai,” noslēdz farmaceite Alīna
Fleišmane.</p><p></p>

Veselīgs uzturs

Veselības aprūpe

Veselība 

Kāre pēc saldumiem vakarā vai neatvairāma vēlme pēc neveselīgām uzkodām – izklausās pazīstami? Lai gan esam ieraduši domāt, ka kāre pēc našķiem ir tikai gribasspēka jautājums, reizēm cēlonis var būt...

Vai tu savas maltītes izvēlies pats? Kā zarnu mikrobi manipulē ar mūsu apetīti

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...