<p>Vai ir vērts pieņemt darbā jaunieti? Šāds jautājums ir
aktuāls teju ikvienam darba devējam. Jā, jauniešiem ir degsme mācīties un
attīstīties, taču nereti darba devēji arī novēro, ka daudzi jaunieši mēdz vēl
meklēt savu īsto darba jomu un darbā līdz ar to ilgi nenoturas, daži arī mēdz
būt izklaidīgi. Bet vai visus jauniešus var mērīt pēc vienas mērauklas?</p><h2>Darba devēju stereotipi</h2><p>“Jaunieši ir mūsu nākotne visādās nozīmēs. Arī darba tirgū,
kur gan stiprāki par viņu degsmi darboties bieži vien izrādās darba devēju
stereotipi, kas, kā zināms, palīdz kategorizēt lietas un nesajukt prātā
informācijas gūzmā, bet arī noved pie aplamiem secinājumiem. Piemēram, ja gados
jauna kolektīva vadītājam dzīvē ir gadījies biežāk satikt jauniešus, kuriem
patīk fiziskās aktivitātes, ir viegli pieņemt, ka nākamajam saliedēšanās
pasākumam jābūt sporta spēlēm. Taču, iespējams, uzņēmumā strādājošo jauniešu
vidū daudz vairāk ir tādu, kuri labprāt kopā uzspēlētu kādu datorspēli, nevis
skraidītu pa futbola laukumu, un rezultātā sporta spēles apmeklē tikai vadītājs
un apvainojies personāla speciālists. Ar tādiem pašiem panākumiem var pieņemt,
ka jaunieši vairs negrib/nemāk strādāt, ir slinki un vienā rāvienā grib visu,
pēc kā iepriekšējās paaudzes ir tiekušās gadiem. Šādi vispārinājumi ne vienam
vien darba devējam uz jauniešiem kā uz potenciālajiem darbiniekiem liek
skatīties greizi. Taču es gribētu apgalvot, ka jaunieši darba tirgū motivē
uzņēmumus turēt sevi tonusā, tikai ir jāskatās nevis uz jauniešiem, bet uz
pasauli viņu acīm,” stāsta Elīna Karnišova, E-komercijas IT risinājumu
izstrādātāja Magebit personāla vadītāja.</p><h2>Vēlme mācīties ne vienmēr ir piepildāma skolas solā</h2><p>Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gadā no
kopējā bezdarbnieku skaita teju 11,2% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24
gadiem. Strādājot personālvadībā, esmu sapratusi, ka statistikas
interpretācijas neatņemama sastāvdaļa ir konteksts. Izplatītākie iemesli, kāpēc
ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji nemeklē darbu, ir došanās pensijā un izvēle
laiku pilnībā veltīt mācībām. Jauniešu vidū ir daudz skolēnu un studentu, līdz
ar to veidojas liels ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars. Tāpēc jauniešu
bezdarbs konkrētā vecuma grupā, iespējams, vismaz daļēji ir dabiska
blakuspārādība. Vienlaikus tieši izglītība un kvalifikācija vai, pareizāk
sakot, tās trūkums, ir viens no jauniešu bezdarba cēloņiem.</p><p>Lai cik paradoksāli tas būtu, ņemot vērā darbinieku trūkumu
IT jomā, joprojām netrūkst uzņēmumu, kas mēra darbinieku pieredzi gados vai arī
nemaz neizskata kandidatūru, pirms ir saņemts diploms par augstāko izglītību.
Magebit situācija šobrīd ir krasi atšķirīga - ap 80% darbinieku ir jaunāki par
30 gadiem. Tāds nebija mūsu mērķis vai apzināta izvēle, bet gan dabiski
izveidojusies situācija. Mēs augstu vērtējam vairāku gadu pieredzi un pabeigtu
attiecīgo izglītību, taču nekad nenoraidīsim kandidātu to trūkuma dēļ, ja
redzam, ka cilvēkam ir darbam nepieciešamās prasmes un motivācija. Mūsdienās
jaunas profesijas rodas ātrāk nekā programmas vai kursi, kas varētu šīm
profesijām sagatavot. Ja agrāk diploms par augstāko izglītību garantēja
cilvēkam darbu uzreiz pēc studijām līdz pat pensijas vecumam, šodien tas
joprojām dod labu un stabilu pamatu, taču, ņemot par piemēru IT jomu,
tehnoloģiju attīstība ir tik strauja, ka tik un tā vienmēr atradīsies papildu
lietas, kas jāapgūst, pirms cilvēks spēs pilnvērtīgi darboties. Līdz ar to
darbinieku atlases gaitā arvien ierastāki kļūst e-pasti ar tekstu "Man šīs
prasmes nav, taču es ātri mācos". Un tā nebūt nav vienīgā jauniešu
priekšrocība darba tirgū.</p><h2>Nevis slinki, bet citādi domājoši</h2><p>Jauniešus no citiem darba tirgus dalībniekiem atšķir degsme
un motivācija darīt lietas, kurām ir redzama jēga. Saskaņā ar Maslova vajadzību
hierarhijas principiem sociālās atzinības un pašīstenošanās jautājumi
aktualizējas tad, kad cilvēkam ir mazāk jāuztraucas par fizioloģiskajām
vajadzībām. Latvijas tautas attīstības indekss, kas iekļauj tādus rādītājus kā
IKP uz vienu iedzīvotāju, veselīgas dzīves ilgumu un izglītības kvalitāti,
pēdējo 10 gadu laikā ir krietni palielinājies un turpina augt. Ir tikai
loģiski, ka jaunieši vairs nevēlas darīt darbu tikai tāpēc, ka par to maksā
algu, un aktuāla kļūst pilnveidošanās un sava potenciāla īstenošana. Jēgpilns
darbs, izaugsmes iespējas un skaidra mērķu definēšana nav nekas jauns, to
pozitīvā ietekme uz darbinieku iesaisti un motivāciju sen ir pierādīta. Taču,
darbojoties ar jauniešiem, uzņēmumiem par to jādomā vēl vairāk. Jābūt gataviem
automatizēt monotonus rutīnas darbus, vairāk laika veltīt komunikācijai ar
darbiniekiem, piemēram, izskaidrojot uzņēmuma mērķus, un strādāt pie darba
devēja tēla, lai darbinieki varētu lepoties ar savu darbavietu un justies kā
daļa no kaut kā liela un svarīga.</p><h2>Jauniešiem jāļauj eksperimentēt</h2><p>Vēl kāds subjektīvs novērojums - jaunieši ir drosmīgi. Mani
personīgi ļoti iedvesmo tas, ka jaunieši nedzīvo ar nostāju "lai šo varētu
sākt darīt, man sākumā tas ir jānopelna", neskatās uz cilvēkiem, kuri jau
sasnieguši ievērojamus rezultātus, kā uz pārākiem, bet nāk ar nostāju "jā,
jūs darāt foršas lietas, un mēs arī varam". Līdz ar to izaicinošāki kļūst
tie uzdevumi, kur jāseko noteiktām procedūrām vai pieņemtajām vadlīnijām, tomēr
laiku pa laikam ir diezgan noderīgi meklēt jaunus risinājumus, nevis
"darīt tā, jo arī vakar darījām tāpat". Vārdu sakot - jauniešiem ir
jāļauj eksperimentēt.</p><h2>Vēlme visu iegūt ātri</h2><p>Un vēl viena diezgan raksturīga iezīme ir jauniešu vēlme
ātri saņemt kāroto. To var saprast, jo pasaule ir dinamiska un pielāgota ātrai
cilvēka vēlmju piepildīšanai. Pāris stundu laikā, nepieceļoties no krēsla, ar
vienas viedierīces palīdzību cilvēks var dabūt jebkādu maltīti pusdienām,
nopirkt biļetes uz koncertu, paralēli skatoties sen gaidīto filmu, un sociālajos
tīklos aplūkot bērnības drauga atvaļinājuma bildes, kamēr pirms 15 vai 20
gadiem šim darbību kopumam būtu nepieciešama vesela diena un četru dažādu
lokāciju apmeklēšana. Loģiski, ka, dzīvojot šādā vidē, cilvēks neapzināti sāk
sagaidīt, ka visu dzīvē var saņemt ātri. Līdz ar to darba devējiem pēc iespējas
jāmazina birokrātija un jābūt pacietīgiem, lai izveidotu caurspīdīgu vidi, kurā
jauniešiem ir skaidri noteikumi, kā viņi var ātrāk tikt pie vēlamā. Vai tiešām
uzņēmuma vadībai jāprasa jaunietim rakstīt CV, ja visu nepieciešamo var uzzināt
viņa LinkedIn profilā? Vai tiešām ir tik būtisks sertifikāts par 140 stundu
gara kursa apgūšanu, ja atlases laikā var identificēt, ka cilvēkam šī prasme
piemīt, pat ja viņš ir apguvis to patstāvīgi un īsākā laikā? Vai cilvēkam
uzņēmumā tiešām jāpavada vismaz trīs gadi līdz paaugstinājumam pa karjeras
kāpnēm, kaut arī viņš uzrāda ievērojamus rezultātus?</p><h2>Skatīties vienā virzienā, lai izdzīvotu</h2><p>Jaunieši ir darba tirgus nākotne, tāpēc darba devēji, kuri
uz jauniešiem skatās kā uz problēmu, principā izdara lēnu pašnāvību. Var jau
savās neveiksmēs vainot citus cilvēkus vai apstākļus, bet tas neko nemaina. Un
var arī uzņemties atbildību par savu rīcību un pavērst situāciju tā, lai
apstākļi spēlētu uzņēmuma labā. Ikdienā bieži ir jāizvēlas starp to, kas ir
viegli, un to, kas ir pareizi. Pateikt "jaunieši ir slinki", šādi
noveļot atbildību no sevis, ir viegli. Daudz sarežģītāk ir izveidot iespējas
jauniešiem, uzsākot darbu, apgūt trūkstošās prasmes, atrast interesantus projektus
un ieviest modernas tehnoloģijas, ar kurām viņiem gribēsies strādāt, veltīt
laiku tam, lai izskaidrotu projekta vai uzdevuma nozīmīgumu, lai jaunietis
saprastu, cik svarīgi tas ir, un lai uz viņu varētu paļauties.</p><p>Darba tirgus pēdējos gados ir mainījies, noteikumus
mūsdienās vairāk nosaka darba ņēmēji, nevis darba devēji, tāpēc nevar iet pret
tirgus nosacījumiem, gaidot brīnumu. Darba devējam, kurš vēlas kvalitatīvu
darba spēku arī nākotnē, ir jāuzņemas sava daļa sociālās atbildības un jāpalīdz
jauniešiem integrēties darba tirgū. Galu galā, ir patiess gandarījums darboties
roku rokā ar cilvēkiem, kuri izdara lietas nevis tāpēc, ka tā prasīts amata
aprakstā, bet gan ir gatavi darīt daudz vairāk, lai kopīgiem spēkiem sasniegtu
izcilus rezultātus, jo tiem patiešām tic.</p><p>Noskaties zemāk pievienotos video - kā Aivis Ceriņš, būdams jaunietis,
strādājis smagus darbus, kā arī ko Olgas Rajeckas mamma domāja par meitas
nodarbi – dziedāšanu. </p><h2>Lasi arī:</h2><p><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/ka-atstat-labu-iespaidu-uz-potencialo-darba-deveju-tikai-6-sekundes/6434">Kā
atstāt labu iespaidu uz potenciālo darba devēju tikai 6 sekundēs?</a></p><p><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/svarigi-kriteriji-izveloties-kreslu-darbam/5872">Svarīgi
kritēriji, izvēloties krēslu darbam</a></p><p>





































</p><p><a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/padomi/ka-darba-attiecibu-partrauksana-ietekme-nakotnes-pensiju/8438">Kā
darba attiecību pārtraukšana ietekmē nākotnes pensiju?</a></p>

Bizness

Vai ir vērts pieņemt darbā jaunieti? Šāds jautājums ir aktuāls teju ikvienam darba devējam. Jā, jauniešiem ir degsme mācīties un attīstīties, taču nereti darba devēji arī novēro, ka daudzi jaunieši...

Vai vērts darbā pieņemt jaunieti?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...