<p>Pasmaidīt, saraukt pieri,
kustināt lūpas runājot, izbrīnā pacelt uzacis uz augšu, svilpot – šīs ir visiem
tik ļoti ierastas un pašsaprotamas kustības, kas veido sejas mīmiku un atklāj
mums daudz par cilvēka emocijām attiecīgajā brīdī. Šo muskuļu darbību sejā
nodrošina sejas nervs. Ja tas ir bojāts, cilvēkam sejā rodas ne tikai vizuāli
redzamas izmaiņas, bet arī problēmas ar runu, mīmiku, emocijas, muskuļu
kontrakciju. Kāpēc cilvēkam var rasties sejas nerva bojājumi un kā to labot?
Skaidro Jānis Zariņš, kvalificēts mikroķirurgs, plastiskās un rekonstruktīvās
ķirurģijas speciālists no Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un
mikroķirurģijas centra.</p>

<h2>Sejas nerva bojājums var skart cilvēku jebkurā vecuma grupā</h2>

<p>“Maldīgs ir priekšstats, ka sejas
nerva bojājums var skart tikai gados vecākos,” skaidro J.Zariņš “Patiesībā
vecuma grupas var būt visdažādākās, jo sejas nerva bojājums var būt gan
iedzimts, gan iegūts dzīves laikā. Pat dzemdību laikā var rasties situācijas,
kuru rezultātā var tikt traumēti gan smadzeņu daļā esošie kodoli, no kuriem
nervi sākas, gan nervi ārpusē.”</p>

<h3>Viņš norāda, ka sejas nerva bojājuma iemesli var būt:</h3>

<p></p><ul><li><b>Bella paralīze</b> jeb idiopātiska sejas
nerva neiropātija, kas ir visbiežākais sejas nerva bojājuma iemesls. Tas
parasti ir akūts, visbiežāk vienpusējs perifērā sejas nerva motorā neirona
bojājums ar nezināmu etioloģiju un spontānu izveseļošanos 80–90% gadījumu. Tā
var notikt pēc vīrusa saslimšanām, kad vīruss, darbojoties pret organismu, var
ierosināt nerva bojājumu. Visbiežāk šādos gadījumos tiek skarts vienas puses
nervs un tā izpausmes var būt sāpes, siekalu dziedzeru darbības traucējumi un
sejas kustību traucējumi;</li><li>Baktēriju radīts iekaisums. Statistika rāda, ka
10% cilvēku abpusējs sejas nervu bojājums rodas pēc saslimšanas ar <b>Laima
slimību</b>;</li><li>Tāpat to var radīt <b>vējbakas, gripa, herpes un
citi vīrusi.</b> Tie izsauc centrālā nerva bojājumu un paralīzi, ko var redzēt
arī sejas nerva darbībā;</li><li><b>Trauma sejas rajonā</b> – gan trula (sitiens),
gan penterējoša (ar asu priekšmetu gūtas), gan barotraumas, ko gūst, piemēram,
izpletņlēcēji brīvajā kritienā vai nirēji strauja spiediena samazināšanās dēļ;</li><li><b>Operācijas laikā</b>, ja tiek veikta pieauss siekalu
dziedzera operācija. Sejas nervs var tikt bojāts, cenšoties izņemt ļaundabīgo
vai labdabīgo audzēju;</li><li><b>Vestibilārās švannomas </b>gadījumā, kas
visbiežāk var būt tieši gados jauniem cilvēkiem;</li><li><b>Toksiski,</b> kad<b> </b>alkohola vai dažādu
smago metālu saindēšanās var ierosināt sejas nerva paralīzi saistībā ar toksīna
iedarbību uz centrālo nervu sistēmu.</li></ul><p></p>

<p>Nerva bojājums var būt daļējs vai
pilns, kur sliktākajos gadījumos cilvēks nevar pacelt pieri, nevar aiztaisīt
acis, nevar pasmaidīt. Tāpat var būt apgrūtināta arī runa un ēšana. Ja cilvēks
sāk izjust nerva bojājuma pazīmes, bet izvēlas atcelt ārstēšanu uz vēlāku
laiku, var rasties sinkinēze jeb patoloģiska sejas muskuļu kontrakcija, kad
līdz ar viena muskuļa kustību nekontrolēti un vienlaicīgi strādā vēl kāds cits
sejas rajonā esošs muskulis, piemēram, smaidot cilvēks var sākt šķielēt.</p>

<h2>Novērst sejas nerva bojājumu ir iespējams!</h2>

<p>J. Zariņš norāda: “Vispirms ir
jāsaprot, kas ir šī bojājuma izraisītājs. Ja tā ir infekcija, jācīnās ar tās
izraisītāju. Ja tas ir toksīns, tad ir jāpārtrauc toksīna ietekme. Ja tā ir
trauma, viennozīmīgi uzreiz jāuzsāk tās ārstēšana. Ir jādodas pie ārsta, lai
tas var atrast bojātos nervu galus un mēģināt tos atjaunot pēc iespējas ātrāk.”</p>

<h3>Vispirms uzzina tā iemeslus</h3>

<p>Tiklīdz novēro kādas nerva
bojājumu pazīmes, dodies pie speciālistiem. Diagnozi noteiks gan pēc
novērojumiem, gan veicot elektromiogrāfiju. Tā ir neirofizioloģiskās
izmeklēšanas metode ar kuras palīdzību novērtē muskuļu un nervu veselību. Talkā
var nākt arī kompjūtertomogrāfija un magnētiskā rezonanse, lai saprastu, vai
bojājums ir smadzeņu daļā vai ārpus galvaskausa. </p>

<h3>Tad uzsāk rekonstrukciju jeb ārstēšanu</h3>

<p>Svaigu traumu gadījumos, ja ir
aizdomas par nerva šķērsbojājumu, tiks noteikta revīzijas operācija, kuras
laikā ārsts veiks nerva izdalīšanu un sašūšanu. Ja ar primāru nerva šuvi to
nebūs iespējams veikt, tiks izmantots nerva transplantāts vai cita operācijas
tehnika. </p>

<p>Ja trauma bijusi salīdzinoši
nesen un nerva spontāna atjaunošanās nav notikusi, tad var veikt dinamisko
rekonstrukciju. Tās mērķis ir atjaunot aktīvas kustības sejā un to var veikt ar
nervu transpozīcijām, mikrovaskulāru audu pārstādīšanu un citām metodēm. Šīs
operācijas var veikt pacientiem aptuveni 1.5 gadu pēc traumas, kad vēl ir
iespējama paralizēto muskuļu funkcijas atjaunošana. </p>

<p>Ja pacienta stāvoklis nav
piemērots operācijai vai arī bojājums ir noticis sen atpakaļ un muskuļi jau ir
aizgājuši bojā, var veikt statisko rekonstrukciju, ar kuras palīdzību tiek
uzlabota sejas simetrija un balanss miera stāvoklī. Piemērs: pacelt uzacis,
pacelt mutes kaktiņu, utt. Šādu risinājumu vairāk izmanto senioriem, bet tikpat
labi var arī kombinēt vairākas metodes.</p>

<p>Sinkinēzes gadījumos var ārstēt
arī ar botulīna toksīna injekcijām. </p>

<h2>Kas jāņem vērā pēc operācijas?</h2>

<p>J.Zariņš iesaka, pirmkārt, sekot
līdzi visiem ārstu norādījumiem un regulāri doties uz pārbaudēm. Iespējams, labam
rezultātam būs nepieciešamas vairākas mazākas operācijas, lai panāktu maksimāli
vizuāli pievilcīgu funkcionālo un estētisko izskatu. Otrkārt, lai muskulis
neatrofējas un lai tas tiktu stimulēts, nāksies atlicināt laiku fizioterapijai:
elektromiostimulācijām un mīmikas vingrinājumiem.</p>

<p>Sazināties ar <a target="_blank"  href="http://www.mikrokirurgija.lv/arsti/janis-zarins/">Jāni Zariņu</a>, uzdot
sev interesējošos jautājumu un pieteikties vizītē vari, rakstot uz <a target="_blank" >janis.zarins@mcl.lv</a>. </p>

LMC Skaistuma klīnika

LMC Skaistuma klīnika, Latvijas Mikroķirurģijas centrs

Plastiskā ķirurģija

Fizioterapija

Veselība 

Pasmaidīt, saraukt pieri, kustināt lūpas runājot, izbrīnā pacelt uzacis uz augšu, svilpot – šīs ir visiem tik ļoti ierastas un pašsaprotamas kustības, kas veido sejas mīmiku un atklāj mums daudz...

Vai zināji, ka sejas nerva bojājums var skart jebkuru?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Vai zināji, ka sejas nerva bojājums var skart jebkuru?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...