Zaļo un zemnieku savienība atkārtoti aicina samazināt koku cirtes vecumu

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Saeimā iesniegtie grozījumi Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, ir prettiesiski, šādu vērtējumu aģentūrai LETA Latvijas vides organizāciju vārdā pauda Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.Ķerus uzsver, ka iesniegtie grozījumi ir pretrunā Satversmes tiesas iepriekšējo gadu lēmumam. "Acīmredzot, ir centieni to, ko neizdodas izdarīt likumiskā veidā, mēģināt darīt prettiesiskā ceļā, apejot normālo kārtību. Jo būtībā ZZS piedāvājums neatšķiras no tā, ko Zemkopības ministrija (ZM) virzīja valdībā pirms kāda laika, bet tad bija vienošanās, ka vispirms jāizstrādā vides pamatnostādnes un tad var grozīt Meža likumu," atzīmēja Ķerus.Viņš pieļāva, ka arī šo grozījumu virzīšanu ZZS varētu būt rosinājis zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) pēc tam, kad iepriekšējā viņa iniciatīva neguva atbalstu valdībā.Runājot par šo Meža likuma grozījumu potenciālo ietekmi, Ķerus uzsvēra, ka tiem būs būtiska ilgtermiņa negatīvā ietekme uz mežiem un tā var būt arī neatgriezeniska, jo tas nozīmē intensīvāku meža ciršanu. Viņš lēsa, ka piedāvātās izmaiņas divkārt varētu palielināt tā mežu platību, kuru varētu apdraudēt ciršana. Izmaiņas gan automātiski nenozīmētu, ka uzreiz divkārt pieaugs ciršanas apjomi, bet iespējas cirst divkārt vairāk būtu."Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka ļoti pieaugs ciršanai pieejamās platības, un tad būs mazāk mežu, kas sasniegs normālu bioloģisko vecumu. Mežs kā ekosistēma - jo vecāks, jo vērtīgāks. ZZS ir centieni pārvērst mežu no ekosistēmas par mežu kā lauksaimniecības kultūru," sprieda Ķerus.Viņš uzskata, ka galvenais iemesls šādiem priekšlikumiem ir tas, ka mežu apsaimniekošana līdz šim nav bijusi ilgtspējīga. Tāda apsaimniekošanas intensitātei, kāda tā ir šobrīd, nevarot turpināties, tāpēc ir centieni nevis piebrēmzēt un sākt saimniekot prātīgāk, bet nolaist zemāk ciršanas latiņu, lai varētu turpināt "dragāt tādā pašā veidā", komentēja vides organizācijas pārstāvis.Ķerus vērtējumā, neviens ne no meža nozares, ne no ZM, ne no ZZS neatzīs, ka līdz šim mežu apsaimniekošana nav bijusi ilgtspējīga, bet vienmēr tiek meklēti kaut kādi citi iemesli, kāpēc ir jācērt vairāk. "Tas, ka tagad ZZS piesauc klimatu pārmaiņas, ir pilnīgs absurds. Mežizstrādes intensitāte ir galvenais iemesls, kāpēc mazinās oglekļa piesaiste mežā. Tagad viņi apgalvo, ka cērtot vēl intensīvāk, būs labāk," ačgārnu loģiku izcēla Ķerus. Kā vēl vienu argumentācijas muļķību Ķerus minēja ZZS iestāšanos pret šķeldu."Argumenti tiek mainīti atkarībā pēc situācijas, bet jebkurā gadījumā vadmotīvs paliek - cirst iecerēts intensīvāk," uzsvēra Ķerus, atgādinot, ka pirms gadiem 18 intensīvākas ciršanas arguments bija, ka trūkst eksporta no Krievijas. Pēc tam bija vēl dažādi argumenti, piemēram, ekonomiskā krīze, emigrācija, karš. Visu laiku tiekot atrast jauni argumenti, kāpēc vajag cirst vairāk.Viņš sola, ka vides organizācijas sekos līdzi Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Meža likumā. Sliktākajā scenārijā tie var atgriezties atkal Satversmes tiesā, kas būtu absurdi, jo šāda situācija jau ir bijusi.Kā vēstīts, ZZS deputāti iesnieguši grozījumus Meža likumā, aicinot samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp priedes un egles cirtes vecumu plānots samazināt par 20 gadiem, liecina ZZS iesniegtie grozījumi.Politiskais spēks aicina priedes cirtes vecumu samazināt no 101 līdz 81 gadam, bet egles - no 81 līdz 61 gadam. Par 20 gadiem ZZS aicina samazināt cirtes vecumu arī bērzam un melnalksnim - no 71 gada uz 51 gadu. Savukārt apses cirtes vecumu ZZS roisina samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31.Likumprojekta anotācijā ZZS piesauc klimata pārmaiņas kā "eksistenciālu un ekoloģisku izaicinājumu", un izmaiņas esot nepieciešamas tieši šajā nolūkā. ZZS apgalvo - ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību, "tie vairs nekļūst par saplākšņa plātnēm, mēbelēm vai koka mājām, bet par malku un šķeldu"."Enerģētiskā koksne sadedzinot izdala CO2 acumirklī - tā vietā lai koksne glabātu oglekli nākamajām paaudzēm, savukārt augstas pievienotās vērtības produkti saglabā CO2 desmitiem un pat simtiem gadu, tādējādi tieši veicinot emisiju samazināšanu," klāsta ZZS un vecākus mežus dēvē par vājo posmu, kas esot īpaši neaizsargāts pret kaitēkļiem un slimībām, samazinoties to ekoloģiskā noturība un ilgtspēja. Arī koksnes kvalitāte krītoties, jo vecie koki bieži esot satrupējuši, ar bojātu serdi un neesot piemēroti augstvērtīgiem izstrādājumiem. ZZS piesauc arī egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, kas kaitē egļu audzēm."Šie fakti spilgti parāda, ka meža novākšana pārlieku vēlā vecumā nozīmē ne tikai ekonomisku zaudējumu, bet arī strauji augošu ekoloģisko risku," apgalvo ZZS, "tas viss nepārprotami pamato nepieciešamību samazināt galvenās cirtes vecumu, lai nodrošinātu efektīvu mežsaimniecību, klimata mērķu sasniegšanu un augstvērtīgu koksnes izmantošanu."Kā ieguvumus no pašu virzītajām izmaiņām ZZS sola ekoloģiskā riska, slimību un kaitēkļu mazināšanu, klimata mērķu sasniegšanu, augstvērtīgas koksnes ieguvi, ienākumu palielinājumu no meža apsaimniekošanas. Politiskais spēks apgalvo, ka tikai nedaudzās Eiropas valstīs likumdošanā ir noteikts koku sugu galvenās cirtes vecums, bet lielākajā daļā Eiropas valstu meža īpašniekiem esot tiesības pašiem lemt par sava īpašuma apsaimniekošanu.

Saeima

Politika

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)

Sabiedrība

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Saeimā iesniegtie grozījumi Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, ir prettiesiski, šādu vērtējumu aģentūrai LETA Latvijas vides organizāciju vārdā...

Vairākas vides organizācijas ZZS Saeimā iesniegtos rozījumus Meža likumā nosauc par prettiesiskiem

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...