Notekūdeņu monitorings uzrāda jaunā Covid-19 varianta
"Eris" izplatību Salaspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un
Limbažos, informēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ārējās
komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja.

Latvijā ir konstatēts Covid-19 jaunais variants
"Eris", kas jau kopš vasaras izplatās citviet pasaulē, īpaši Ķīnā un
ASV, liecina oficiālais valsts notekūdeņu monitorings, kura laikā tiek
identificēta un novērota SARS-CoV-2 klātbūtne notekūdeņos 16 pašvaldībās.

Monitoringu jau divus gadus īsteno zinātnieku un ekspertu
komanda no RTU, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā
institūta "BIOR" un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra
(BMC).

"Eris" pagaidām Latvijā vēl nav apstiprināts
laboratoriski, bet, monitorējot notekūdeņus, vīrusa klātesamību un jaunu
mutāciju izplatību iespējams konstatēt daudz ātrāk.

Kā norāda Arāja, notekūdeņu paraugus ievāc 16 pašvaldībās,
pielāgojot paraugu ņemšanas biežumu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai
valstī.

Patlaban jaunais vīrusa variants ir konstatēts Salaspilī,
Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un Limbažos. Balstoties uz vairāk nekā
divos gados iegūtajām zināšanām par vīrusa izplatības tendencēm Latvijā,
ekspertu komanda lēš, ka patlaban ar "Eris" saslimušo skaits nav
liels, tāpēc atsevišķos gadījumus, kad pilsētā varētu būt sasirguši aptuveni
desmit cilvēki, ir gana sarežģīti identificēt ar ierastajiem medicīniskajiem
izmeklējumiem.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību
riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs
skaidro, ka jaunais omikrona paveids "Eris" Latvijā parādījās vēlāk,
nekā dažās citās valstīs, un lēnām izplatās valsts teritorijā. Visticamāk, pēc
kāda laika tas kļūs dominējošs, tāpat kā citi tā priekšteči, kas izraisīja
mērenus saslimstības pacēlumus.

Perevoščikovs uzsver, ka Covid-19 pacientiem
"Eris" pagaidām nav konstatēts, jo, mainoties riskiem, plaša
iedzīvotāju pārbaude vairs nav lietderīga, tā tiek veikta pārsvarā stacionāriem
pacientiem. Tādējādi notekūdeņu monitorings pašlaik ir epidemioloģiski nozīmīgs
informācijas avots, lai sekotu līdzi vīrusu izplatības izmaiņām, kas atspoguļo
cilvēku saslimstības izmaiņas, turklāt tas ļauj laikus atklāt vīrusu mutācijas
un jaunu paveidu rašanos.

Kaut arī Covid-19 jaunās mutācijas nav tik postošas, kādas
piedzīvotas vīrusa izplatības pašā sākumā, tomēr Pasaules Veselības
organizācija šim variantam pievērš pastiprinātu uzmanību, jo tas ir citādāks
salīdzinājumā ar iepriekšējiem vīrusa veidiem. Eiropas Slimību profilakses un
kontroles centra dati rāda, ka vidējā "Eris" izplatība Eiropas
Savienības valstīs sasniedz 60%, taču nav pierādījumu, ka šis SARS-CoV-2 vīrusa
paveids izraisītu smagāku slimību, norāda Perevoščikovs.

Kopumā notekūdeņu monitoringa dati rāda, ka kopš augusta
beigām Covid-19 izplatība Latvijā pieaug, un to var izskaidrot gan ar mācību
sākšanos skolās, gan cilvēku atgriešanos no laukiem pilsētās pēc vasaras
atvaļinājumiem.

Notekūdeņu monitoringa īstenošanas metodika un sistēma, sadarbojoties
RTU, "BIOR" un BMC, izstrādāta Covid-19 pandēmijas laikā,
zinātniekiem veicot pētījumus valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku
mazināšanai" projektā "Multidisciplināra pieeja Covid-19 un citu
nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā". Šī
sistēma kļuvusi par oficiālu valsts notekūdeņu monitoringu, pierādot savu
lietderību gan visu līdz šim zināmo Covid-19 mutāciju konstatēšanā Latvijā, gan
izplatības tendenču novērošanā dažādās Latvijas pilsētās.

RTU rektors Tālis Juhna uzskata, ka šī monitoringa programma
sevi apliecina kā efektīvu - tā pirmā ļauj prognozēt potenciālo saslimšanas
risku. Monitoringa metodi var izmantot arī citu vīrusu noteikšanai, tāpēc ir
svarīgi turpināt tās izmantošanu. RTU īsteno dažādus pētījumus un izstrādnes,
lai sekmētu Covid-19 identificēšanu un saslimšanas risku mazināšanu, gan
pilnveidojot pašu monitoringa metodi un uzlabojot tās precizitāti, gan
attīstot, piemēram, mākslīgā intelekta risinājumus saslimšanas scenāriju
modelēšanā.

Savukārt RTU Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta
vadošais pētnieks Sandis Dejus norāda, ka monitorings ir lielisks pierādījums,
kā zinātniskie pētījumi un veiksmīga starpinstitūciju sadarbība ir kalpojusi
par pamatu sabiedrības veselības uzraudzībai nozīmīgu rīku izveidē. Iecerēts,
ka ilgtermiņā monitorings sniegs atbalstu arī citu infekcijas slimību
izplatības novērojumiem Latvijā. Viņš arī atgādina, ka no notekūdeņos esošajām
SARS-CoV-2 RNS daļiņām nav iespējams inficēties, jo tās nav dzīvotspējīgas.

Daugavpils

Jēkabpils

Covid-19

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)

Jelgava

Veselība 

Notekūdeņu monitorings uzrāda jaunā Covid-19 varianta "Eris" izplatību Salaspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un Limbažos, informēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja. Latvijā ir konstatēts Covid-19...

Vairākos Latvijas reģionos sāk izplatīties jaunais Covid-19 variants "Eris"

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...