Lielākā daļa - 84% - Latvijas LGBT+ kopienas pārstāvju nejūtas labi pārstāvēti valsts līmenī, un daudzi baidās atklāt savu identitāti sabiedrībā un pat tuvinieku lokā, liecina biedrības "Safe Space" un partneru veiktās aptaujas rezultāti.Kā aģentūru LETA informēja biedrības pārstāvis un Rīgas Kvīru kora vadītājs Jurģis Kalniņš, pētījuma mērķis bijis veicināt pierādījumos balstītu politikas veidošanu, identificējot būtiskākās problēmas LGBT+ personu tiesību aizsardzībā.Izcelti vairāki prioritāri jautājumi - efektīvāka cīņa ar naida runu, laulību vienlīdzība, adopcijas un vecāku tiesības, kā arī transpersonu pašnoteikšanās un juridiskā atzīšana.Aptaujas dati rāda, ka LGBT+ personas visdrošāk jūtas draugu lokā - tā atzinuši 85% aptaujāto. Tāpat 50% respondentu droši jūtas mājās, bet 45% - starp tuvākajiem radiniekiem.Savukārt visnedrošāk - 45% gadījumu - aptaujātie jūtas publiskās vietās, kā arī valsts pārvaldes iestādēs, kur nedrošības izjūtu apstiprinājuši 29% respondentu. Tāpat 26% gadījumu LGBT+ personas droši nejūtas darba vidē, liecina aptaujas rezultāti.Vienlaikus noskaidrots, ka tikai 36% aptaujāto pēdējā gada laikā nav saskārušies ar naida runu. Par fiziskas vardarbības upuriem kļuvuši 6% respondentu, taču policijā vērsušies tikai 6% no viņiem, un tikai pusei no šiem gadījumiem sākts kriminālprocess.Kalniņš, komentējot pētījuma datus, lēš, ka cēlonis nevērsties policijā skaidrojams ar to, ka cilvēkiem nav pārliecības, ka viņi tiks sadzirdēti, tostarp likumdošanā joprojām nav skaidri iestrādāts, ka seksuālā orientācija un dzimtes identitāte ir aizsargājamas pazīmes.Saskaņā ar aptauju par būtiskāko prioritāti LGBT+ kopiena izvirzījusi laulību vienlīdzību - par galveno prioritāti to atzinuši 49% kopienas pārstāvju.Tai seko adopcijas un vecāku tiesības, ko par prioritāti uzsakta 24% aptaujāto, savukārt 23% gadījumu par prioritāti respondenti uzskata sabiedrības izglītošanu.Vēl 18% gadījumu aptaujātie kā prioritāti min transpersonu tiesības, bet 16% gadījumu - drošību no fiziskas vardarbības un naida runas.Pētījuma dati arī uzrādot, ka LGBT+ identitātes apzināšanās mediāna ir 14 gadu vecumā, savukārt pirmais brīdis, kad šī identitāte tiek izpausta kādam citam, ir 17 gadu vecumā. Tas, Kalniņa ieskatā, liecina par nepieciešamību pēc atbalsta tieši pusaudžu vecumā no ģimenes, skolas un valsts puses.Viņa ieskatā, sabiedrības attieksmi var mainīt, iesaistoties iniciatīvās, tāpat, viņaprāt, būtiski esot "panākt, lai katrs Latvijas iedzīvotājs pazīst vismaz vienu atklātu LGBT+ personu, jo tikai tad, kad diskriminējošs izteikums varētu aizskart kādu zināmu cilvēku, rodas vēlme padomāt divreiz".Ziņojums tapis, aptaujājot 1184 LGBT+ personas Latvijā no šī gada marta līdz maijam.Aptauju organizēja neformālā jauniešu kopiena "Harp" sadarbībā ar Rīgas Kvīru kori un biedrību "Safe Space", projektā "Harmony for Equality: Empowering LGBTQIA+ Youth through Activism". Projektu finansē Eiropas Savienība.

LGBTQ

Sabiedrība

Lielākā daļa - 84% - Latvijas LGBT+ kopienas pārstāvju nejūtas labi pārstāvēti valsts līmenī, un daudzi baidās atklāt savu identitāti sabiedrībā un pat tuvinieku lokā, liecina biedrības "Safe Space" un...

Vairums Latvijas LGBT+ kopienas pārstāvju nejūtoties labi pārstāvēti valsts līmenī

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...