Vai sabiedrība sievietes bez bērniem joprojām uzskata par "mazāk vērtīgām" nekā mātes?

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien vairāk tiek spriests par to, ka cilvēki bez bērniem zināmā mērā tiek diskriminēti darba vidē. Nereti tiek pieņemts, ka šiem darbiniekiem ir vairāk brīvā laika, tāpēc viņi var strādāt virsstundas, brīvdienās vai pielāgoties citu kolēģu vajadzībām. Darba devēji bieži vien ir saprotošāki un elastīgāki pret vecākiem ar bērniem, kas savukārt rada spriedzi un jautājumus par taisnīgumu. "Dāmas ar Drāmu" košais trio – publiciste un komunikācijas speciāliste Linda Curika, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka un TV žurnāliste un politiķe Linda Abu Meri – pievēršas provokatīvam jautājumam: kāda ir attieksme pret sievietēm bez bērniem un vai šī attieksme ir godīga.Curika uzsver, ka laiku pa laikam šis jautājums uzvirmo sabiedrībā un notiek viedokļu sadursme – daļa uzskata, ka vairāk būtu jārunā par ģimenēm ar bērniem, nevis par to, ka kādam nav bērnu. Savukārt otra puse pauž, ka par to būtu jārunā, jo sabiedrībā un it īpaši darba vidē valda uzskats, "ka cilvēkiem bez bērniem ir super daudz brīvā laika" un "tie vienmēr būs tie darbinieki, kas varēs strādāt arī brīvdienās".<blockquote> Dāmas diskutē par ekspertes bezbērnotības jautājumos Vitas Stiģes-Škuškovnikas neseno interviju presē, kas sabiedrībā raisīja asas diskusijas.</blockquote>Abu Meri pauž, ka šis temats raisa diskusijas par to, ka šādi darbinieki nereti tiek nostādīti neērtās situācijās, jo viņiem "nav jāizņem bērns no bērnudārza vai no skolas", kas tiek izmantots kā arguments, lai uzliktu papildu slodzi. Tāpat arī atvaļinājumu plānošanā nereti priekšroka tiek dota tiem darbiniekiem, kam ir bērni. "Skaidrs, ka vasaras ir māmiņām rezervētas. Godīgi vai nav godīgi?" jautā Abu Meri.Bjorkas ieskatā tas atkarīgs no apstākļiem, jo pastāv virkne objektīvu apstākļu, kādēļ sievietēm ar bērniem ir nepieciešamas brīvās dienas vai atvaļinājumi konkrētos laikos. Viņasprāt, objektīvi apstākļi ir, piemēram, 1. septembris un skolēnu brīvlaiks. <blockquote>Tas ir ļoti sarežģīts jautājums – godīgi vai nav godīgi. Šeit jāskatās, vai tā ir cilvēka apzināta izvēle būt bez bērniem, vai tomēr ir kādas grūtības un tas ir cilvēka pārdzīvojums. </blockquote>Ja cilvēkam sagādā pārdzīvojumu, ka viņu it kā diskriminē, tā kā paturot otrajā plānā, dodot vai nedodot vasarā brīvlaiku, tā ir viena lieta. Ja cilvēks izjūt tādu diskomforta un negodīguma sajūtu – par to ir jārunā ar darba devēju. Ja tomēr tā ir kaut kāda ierasta lieta, kad cilvēks saprot: "Okei, man tas arī ir labi." Nu tad ir labi," spriež Bjorka.Saruna paplašinās arī uz sabiedrības attieksmi kopumā. Curika uzsver, ka intervijā arī Stiģe-Škuškovnika norāda uz to, ka sabiedrība dzīvo izteikti bērncentrētā vidē: "Mēs īstenībā esam ļoti bērncentrēti," un cik bieži mēs runājam par bērniem, par ģimenēm, kā mēs tās izceļam. Vienā no iepriekšējām intervijām viņa arī runāja par Mātes dienu – sievietēm, kas ir mātes, tas ir tā priecīgi – tevi palaida tur, palaida šeit... visu laiku īsziņās un e-pastos [apsveikumi], bet, ja tu neesi māte vai, piemēram, māte nesen ir nomirusi, tad vispār tas ir tāds konstants atgādinājums tam, ko tu neesi piedzīvojis."<blockquote>Curikas ieskatā Stiģe-Škuškovnika piedāvā nedaudz vairāk aizdomāties par to sabiedrības daļu, kam Mātes diena un citi ar bērniem saistīti aspekti rada ciešanas.</blockquote> Bjorka bilst, ka pēc tādas loģikas jebkuri svētki, kuri tiek svinēti, var sagādāt ciešanas. Kā piemēru viņa min gadījumus, kad svētkos cilvēku piemeklē kāda nelaime un tās iespaidā attiecīgie svētki turpmāk viņam sagādā ciešanas. "Vai mēs iesim pieprasīt, lai tagad atceļ tos svētkus? Tur gan es iestājos par to, ka tas ir radikāli – runāt un pieprasīt kaut kādas tādas tiesības sev," skaidro Bjorka.Viņa pauž, ka ir dzirdēts viedoklis, ka nedrīkst atļaut vadīt procesus, kas var ietekmēt cilvēka dzīvi un pat dzīvību, personām, kurām nav bērnu. "Es sliecos piekrīst tam, jo tajā diskusijā, ko es klausījos, bija kāds ārzemju psihologs, kurš par to runāja. Viņš pateica lietu, kas mani ļoti uzrunāja. Tajā brīdī, kad tiek lemts un vadot valsti pieņemts atbildīgs lēmums, cilvēkam, kuram nav bērnu, viņam nav, kam atstāt labu," norāda Dana.Viņa piebilst, ka ar to domāts – cilvēks, kuram nav pat plānā rūpēties nākotnē par kādu, ko viņš mīl, nav spējīgs rūpēties par valsti tādā veidā, kā tas būtu nepieciešams. Curika nepiekrīt – viņa uzsver, ka Latvijas politiskajā telpā ir daudz sieviešu politiķu, kam ir gan bērni, gan mazbērni, taču tas neliedz viņām tāpat "vest valsti pa nepareizo attīstības ceļu", kas ir tuvāks tādām austrumvalstīm kā Krievija. <blockquote>Tas ir tas, kā viņas izprot, kas varētu būt labāks virziens. Vai mūsu prezidents – viņam nav bērnu, bet, man liekas, viņš ir gana labs prezidents,</blockquote> viņa skaidro.Curika uzsver, ka nevar veidot sabiedrību, kur balstiesības un tiesības lemt ir tikai tiem cilvēkiem, kam ir bērni. Dāmas arī pieskaras jautājumam par bezbērnu nodokli. Abu Meri un Bjorka ir vienisprātis – tas ir absurds. Linda piebilst, ka tādā gadījumā šāds nodoklis ir uzreiz jāpiemēro visiem vīriešiem. "Tad tur atkal būtu godīgi dalīt grupās – kuriem tā ir izvēle un kam tā ir problēma. Un tur atkal rodas milzīgas diskusijas un pāridarījumi cilvēkiem, kuriem tā ir problēma – viņi vēlas būt vecāki, bet nevar," secina Bjorka.Abu Meri uzsver, ka nevar neņemt vērā arī esošo demogrāfisko situāciju valstī: "Mums ir tāda stipri bēdīga situācija, kā daudzviet attīstītajā pasaulē... un mēs esam attīstīto valstu sarakstā.<blockquote> Es atzīmēšu – es esmu par "pozitīvo diskrimināciju".</blockquote> Viņa skaidro, ka tomēr ģimenēm un sievietēm ar bērniem ir noteiktas konkrētas priekšrocības vairāk nekā cilvēkiem bez bērniem.Dana atzīmē vēl vienu aspektu šajā jautājumā – viņasprāt, nedrīkst aizmirst, ka ir daļa bezbērnu cilvēku, kas necieš bērnus, un tāpēc sabiedrībai būtu jāpasaka šādiem cilvēkiem paldies, ka viņi nerada pēcnācējus, kuri augot nesaņem nepieciešamās rūpes un mīlestību no šādiem vecākiem. "Tāpēc paldies tiem cilvēkiem, kas jau saknē atzīst, ka viņi nav tie, kuri būs labi vecāki," rezumē Bjorka.Raidījumā sadarbībā ar TV360 ziņām tika uzrunāti arī cilvēki uz ielas – žurnāliste Beatrise Beivalde devās noskaidrot sabiedrības viedokli par to, vai dzīve ir vieglāka ar bērniem vai bez tiem. Atbildes bija dažādas – daļa atzina, ka "ikdienas dzīve noteikti ir vieglāka" bez bērniem, jo tā ir "bez stresa, bez pulciņiem, bez rēķināšanas, bez dienas rutīnas", kā arī ceļošana ir vienkāršāka.Taču vienlaikus tika uzsvērts, ka sarežģītāks var būt tieši sabiedrības spiediens un nepieciešamība skaidrot savu izvēli. Citi norādīja, ka, lai arī bez bērniem dzīve var būt vieglāka praktiskā ziņā, bērni dod “plašāku un dziļāku skatu uz daudzām lietām”, kas bagātina cilvēka pieredzi.Dana norāda, ka piekrīt cilvēku paustajam – ja tev ir bērni, daudzas lietas tiek uztvertas, tostarp arī darbā, daudz vieglāk.<blockquote> Tu dziļāk skaties uz lietām, tu kaut ko mierīgāk uztver, kaut ko vairāk vari piedot kādam. Tā filozofija tiešām iekšēji cilvēkam kļūst bagātāka vairākos gadījumos,</blockquote> spriež Bjorka. Curika piekrīt un norāda: savulaik, kad viņai pašai parādījās bērni, viņa daudz labāk sāka saprast savu māti: "Es sapratu, ka man vispār nav ko viņai pārmest."Raidījumā tiek uzklausīts arī Vitas Stiķes-Škuškovnikas viedoklis, kura uzsver, ka cilvēki bez bērniem joprojām saskaras ar stigmu un aizspriedumiem. Viņa norāda, ka “tikai 10 procentos gadījumu tā ir apzināta izvēle”, kā arī izceļ bieži uzdotos neērtos jautājumus – “kāpēc tev nav bērnu, kad tev būs bērni?” – un neprasītus padomus, kas nereti neņem vērā cilvēka personīgo pieredzi.Curika uzsver: <blockquote>Tas, ko es šeit dzirdu, ir, ka vajadzētu bišķiņ atšūties no citām sievietēm, jo tie jautājumi tiešām tādi ir. </blockquote>Kā jau es teicu, mēs esam bērnu centrēti: "Kāpēc tev nav bērnu? Kad tev būs bērni?" Vienkārši neliekam mierā tās sievietes. Man liekas, tiešām empātiskāk būtu vienkārši nejautāt šos jautājumus varbūt." Dāmu secinājums ir tāds, ka šī tēma ir sarežģīta un emocionāli jūtīga. Taču tas, kas sabiedrībai ir jāpatur prātā, ir – cilvēks var sevi īstenot gan ar bērniem, gan bez bērniem.

 Lasi arī!

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/ta-kaka-varetu-but-zelta-verta-damas-spriez-cik-varetu-izmaksat-bezatbildiga-sunu-saimnieku-riciba/65362">"Tā kaka varētu būt zelta vērta!" Dāmas spriež, cik varētu izmaksāt bezatbildīga suņu saimnieku rīcība</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/es-labprat-nomainitu-alkoholu-pret-sim-lietam-ieva-brante-par-intimprecu-pieejamibu/65198">"Es labprāt nomainītu alkoholu pret šīm lietām!" Ieva Brante par intīmpreču pieejamību</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/kultura-nepieder-ne-putinam-ne-tev-ne-man-bjorka-asi-opone-brantes-izteikumiem/65143">"Kultūra nepieder ne Putinam, ne tev, ne man!" Bjorka asi oponē Brantes izteikumiem</a>

Bērni

Slavenības

Attiecības

Linda Abu Meri

Dana Bjorka

Linda Curika

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien vairāk tiek spriests par to, ka cilvēki bez bērniem zināmā mērā tiek diskriminēti darba vidē. Nereti tiek pieņemts, ka šiem darbiniekiem ir vairāk brīvā laika,...

"Vajadzētu bišķiņ atšūties no citām sievietēm!" Linda Curika par sabiedrības spiedienu uz bezbērnu sievietēm

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...