Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM)
sagatavotos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz stingrākus
azartspēļu ierobežojumus, tostarp paredzot, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būs
atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik, kā
arī paredzot virkni citu izmaiņu.

Vecuma ierobežojums 21 gads būs attiecināms uz azartspēļu
organizēšanas vietā esošajām personām, taču šeit nebūs pieskaitāmas tās
personas, kuras ir azartspēļu organizēšanas vietas apkalpojošais personāls vai
citi pakalpojumu sniedzēji, kas saistīti ar azartspēļu organizēšanas vietas
pakalpojuma nodrošināšanu, un kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Šādas personas
ir tiesīgas atrasties azartspēļu organizēšanas vietā arī gadījumā, ja tās nav
sasniegušas 21 gadu vecumu.

Personām, kuras nav sasniegušas 21 gada vecumu, bet iepriekš
ir reģistrējušās dalībai azartspēlēs, turpmāk būs liegts piedalīties
azartspēlēs. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz samērīgu pārejas periodu,
kura laikā azartspēļu organizētājs un spēlētājs spētu nokārtot savstarpējās
saistības.

Tāpat valdības atbalstītais likumprojekts paredz vecuma
sliekšņa noteikšanu personām dalībai izlozēs, nosakot, ka izlozēs piedalīties,
tai skaitā saņemt izlozes laimestu, atļauts personām no 18 gadu vecuma.

Minētais paredz nepieciešamību noteikt jaunu prasību pirms
izlozes biļešu pārdošanas, izlozes biļešu tirdzniecības vietas darbiniekam
pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai persona uzrāda personu
apliecinošu dokumentu.

Tāpat arī izlozes laimestu būs atļauts saņemt personām,
kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Pirms laimesta saņemšanas, laimesta
izsniedzējam ir pienākums pārliecināties par personas vecumu un pieprasīt, lai
persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) valdības sēdē
aktualizēja jautājumu par jauniešiem, norādot, ka viņam bažas sagādā, tas, ka
jaunieši spēlē azartspēles, bet finansējumu rod no ātrajiem kredītiem.
"Zināmā mērā tad mēs zaudējam šos jauniešus, jo viņi brauc prom no
Latvijas," sacīja Kozlovskis.

Likumprojekts paredz azartspēļu organizēšanas vietu
apmeklētāju reģistrāciju ar mērķi noteikt visu azartspēļu organizēšanas vietu
apmeklētāju identitāti, lai nepieļautu personu, kuras nav sasniegušas 21 gada
vecumu, apmeklējumus, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un
terorisma un proliferācijas finansēšanu.

Tāpat likumprojekts ievieš jaunu terminu "personalizētā
viedkarte", nosakot, ka tā ir karte vai cits tehnoloģiskais risinājums,
piemēram, viedtālruņa lietotne, kura funkcionalitāte nodrošina spēlētāja
identifikāciju kā arī sniedz informāciju, kas ļautu identificēt personas risku
pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu.

Likumprojekts uzliek pienākumu azartspēļu organizēšanas
vietu apmeklētājus reģistrēt katrā azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma
reizē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un personalizētu viedkarti, kuru
pirmreizēji izsniedz reģistrēšanās brīdī. Azartspēļu organizētājam ir pienākums
nodrošināt, lai spēlētājs nevar uzsākt spēli bez personalizētās viedkartes un
uzraudzīt, lai spēlētājs to izmantotu, spēlējot spēļu automātu spēli, ruleti,
kāršu spēles, kauliņu spēles, derības un totalizatoru.

Personalizētā viedkarte sniedz informāciju par katra
konkrētā spēlētāja identificējošiem datiem, spēlē pavadīto laiku, iemaksātajiem
naudas līdzekļiem, kā arī iegūtajiem laimestiem, kas ļauj identificēt personas
risku pārmērīgai tieksmei uz azartspēļu spēlēšanu.

Likumā tiek mainītas prasības par minimālo azartspēļu
automātu skaitu iestādē. Pašlaik likumā noteikts, ka spēļu zāle ir azartspēļu
organizēšanas vieta, kurā ir uzstādīti un tiek ekspluatēti vismaz 20 azartspēļu
automāti. Likumprojekts paredz paaugstināt minimālo spēļu automātu skaitu spēļu
zālēs no 20 līdz 25 vienībām.

Saskaņā ar Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA)
sniegtajiem datiem provizoriski minimālā spēļu automātu skaita palielināšana
līdz 25 vienībām ietekmētu 129 spēļu zāles, kurās kopumā tiktu uzstādīti
aptuveni 548 spēļu automāti. Tāpat būtu nepieciešams slēgt 29 spēļu zāles,
kurās nav iespējams palielināt attiecīgo automātu skaitu un vairs netiktu
izmantoti 454 spēļu automāti. Attiecīgi, pēc LSBA sniegtās informācijas, spēļu
automātu skaita palielināšanas rezultātā darba tiesiskās attiecības tiktu izbeigtas
ar aptuveni 236 darbiniekiem.

Slēdzot 29 spēļu zāles, valsts nodevas ieņēmumi par
azartspēļu organizēšanas vietas licencēm var samazināties par 130 500 eiro
gadā. Vienlaikus, pieņemot, ka papildus tiks pievienoti 94 spēļu automāti, tad
azartspēļu nodokļa ieņēmumi var palielināties par 486 168 eiro gadā,
likumprojekta anotācijā norāda FM.

Saskaņā ar LSBA sniegtajiem datiem, vienā spēļu zālē vidēji
tiek nodarbināti astoņi darbinieki, un viena darbinieka vidējais atalgojums
sasniedz 1195,66 eiro mēnesī. Darbaspēka nodokļi uz vienu nodarbināto ar
attiecīgo atalgojumu ir 575,14 eiro. Vienas zāles slēgšana pie šādiem
pieņēmumiem rada negatīvu ietekmi uz darbaspēka nodokļu ieņēmumiem 4601,12 eiro
apmērā, neņemot vērā atlaišanas pabalstu, bezdarbnieka pabalstu, alternatīvās
darba vietas nodrošināto atalgojumu un citus maksājumus.

Likuma grozījumos paredzēts uzlikt pienākumu azartspēļu
organizētājam nodrošināt, ka telpas, kurās tiek sniegts ēdināšanas pakalpojums
vai pārtikas aprite, ir savā starpā nodalītas no telpas, kurā atrodas spēļu
automāti, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdi vai citas azartspēļu iekārtas.

Likumprojekts paredz noteikt ierobežojumu azartspēļu darba
laikam no plkst.6 līdz 9, šajā laikā aizliedzot organizēt arī interaktīvās
azartspēles, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas.

Likumprojekts arī paredz aizliegt organizēt interaktīvās
azartspēles ilgāk par 21 stundu vienā nepārtrauktā vai vairākās atsevišķās
sesijās kopā 24 stundu periodā.

Plānots arī ieviest ierobežojumus smēķēšanai un alkohola
lietošanai spēļu zālēs un kazino. Likumprojekts paredz aizliegt smēķēt kazino
un spēļu zālēs, izņemot telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai un ir
aprīkotas ar nosūces ventilāciju, nodrošinot, ka gaisa aizplūde telpā nav
mazāka par 8,4 litriem sekundē uz kvadrātmetru.

Tāpat likumprojekts paredz aizliegt azartspēļu organizēšanas
vietā piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas.

Likumprojekts paredz, ka fiziska persona var pieprasīt, lai
tai tiktu noteikts liegums spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles vai
interaktīvās izlozes citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, ar kurām
Latvijai ir noslēgts starptautiskais līgums par informācijas apmaiņu ar
attiecīgo valstu reģistriem, un tā tiktu iekļauta reģistrā saskaņā ar attiecīgā
starptautiskā līguma noteikumiem. Liegums attiecināms uz attiecīgajā
dalībvalstī atļautajām azartspēlēm, interaktīvajām azartspēlēm vai interaktīvajām
izlozēm.

Likumprojekts paredz atcelt Izložu un azartspēļu uzraudzības
inspekcijai (IAUI) azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu
noteikumu apstiprināšanas funkciju azartspēlēm, interaktīvajām azartspēlēm un
interaktīvajām izlozēm, tādējādi nodrošinot iesniegšanas procesa digitalizāciju
jau esošajā vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmā
azartspēļu organizētājiem, kur jau tagad tiek sniegta dažāda veida informācija,
vienlaikus saglabājot likumā azartspēļu, interaktīvo azartspēļu un interaktīvo
izložu noteikumu nepieciešamību un tajos ietveramo informāciju, taču noteikumu
sagatavošanu pilnībā atstājot azartspēļu interaktīvo azartspēļu un interaktīvo
izložu organizētāja atbildībā.

IAUI arī turpmāk saglabās kontroles un uzraudzības funkciju.
IAUI no uzraudzības, ikdienas darbības un kontroles viedokļa administratīvās
izmaksas nesamazināsies, savukārt azartspēļu organizētāji turpmāk 30 dienu
gaidīšanas vietā azartspēļu noteikumus iesniegs/reģistrēs un iegūs
apliecinājumu to lietošanas tiesiskumam nekavējoties. FM norāda, ka azartspēļu
organizētajiem neradīsies papildus izmaksas.

Tāpat likumprojekts paredz pilnveidot vienoto izložu un
azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmu, tajā iekļaujot arī datus no
interaktīvajām azartspēlēm, azartspēļu iekārtām (kazino galdiem) un
totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietām, nosakot, ka minētajās vietās
iekārtas drīkst ekspluatēt tikai, ja dati tiek automatizēti nodoti vienotajai
izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmai, nodrošinot tiešsaistes
datu apmaiņu ar IAUI.

Savukārt interaktīvo azartspēļu organizēšanu atļauts veikt
pēc tam, kad dati no interaktīvo azartspēļu organizēšanas sistēmas tiek nodoti
vienotajai izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmai, izmantojot
lietojumprogrammas saskarni, nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar IAUI.

Likumprojekts paredz visā likumā noteikt, ka azartspēļu
organizētājam jānodrošina videoieraksta glabāšana vismaz 30 dienas, skaitot no
videoieraksta veikšanas dienas.

Valdības atbalstītais likumprojekts arī nosaka deleģējumu
Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotas prasības azartspēļu organizēšanas
vietu publiskās ārtelpas (tajā skaitā skatlogu noformējuma) dizainam, kas
tādējādi novērstu azartspēļu zāļu fasādes un izkārtņu dizaina pārlieku
piesaistošo izskatu, kā arī veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu,
nosakot vienotus kritērijus azartspēļu organizēšanas vietām visā Latvijas
teritorijā.

Ar grozījumiem tiks arī paplašināti spēlētājiem pieejamie
norēķinu veidi, tādējādi likumprojekts paredz ietvert Latvijā licencētas
maksājumu iestādes un Latvijā licencētas elektroniskās naudas iestādes,
aizstājot likumā vārdus "reģistrētā kredītiestādē" ar vārdiem
"licencētā kredītiestādē, maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas
iestādē", kas spēlētājiem samazinās motivāciju spēlēt pie nelicencētajiem
interaktīvo azartspēļu organizētājiem.

Turklāt ir paredzēts, ka IAUI izdos vadlīnijas par
interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāju norēķinu kārtību ar
spēlētājiem.

Lai nepieļautu tādu personu spēlēšanu, par kurām ir
aizdomas, ka tām pastāv azartspēļu atkarību izveidošanās risks, likumprojekts
paredz, ka azartspēļu organizētājam ir nepieciešams izveidot risku uzraudzības
un kontroles sistēmu, kuras mērķis ir aizsargāt spēlētāju no azartspēļu
atkarības izveidošanās riska.

Paredzēts, ka risku uzraudzības un kontroles sistēmas
ietvaros azartspēļu organizētājs veiktu to azartspēļu spēlētāju paradumu
monitoringu, kas ir saistīts vai var liecināt par to, ka personai ir vai var
veidoties azartspēļu atkarība. Paraduma monitoringa nolūkā azartspēļu
organizētājs apstrādās spēlētāja identifikācijas datus, informāciju par
spēlētāja bankas konta numuru, informāciju par spēlētāja sev noteiktajiem
likmju limitiem un spēlētāja spēles kontā veiktajām darbībām.

Azartspēļu organizētājam, pamatojoties uz spēlētāju
azartspēļu spēlēšanas paradumu monitoringa rezultātā iegūtajiem datiem, būs
pienākums ierobežot spēlētāja turpmāku dalību azartspēlēs, kura azartspēļu
spēlēšanas paradumi var ietekmēt un paaugstināt spēlētāja azartspēļu atkarības
iestāšanās risku, piemērojot atbilstošus ierobežojošus pasākumus.

Pasākumi, kādus azartspēļu organizētājs veic, pamatojoties
uz veikto riskantai azartspēļu spēlēšanai pakļauta spēlētāja spēlēšanas riska
novērtējumu, tiks noteikti, izstrādājot atbilstošus Ministru kabineta
noteikumus.

FM piedāvā vēl virkni citu likumu labojumu, uzsverot, ka
likumprojekts paredz uzlabot sabiedrības aizsardzību, mazināt nelegālās un
nelicencētās azartspēles un izlozes, kā arī pilnveidot nozares uzraudzību.
Likumprojekts veicināšot sabiedrības interešu aizstāvību un personu tiesības,
mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu,
caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu
un izložu organizēšanas vidi.

Veidojot azartspēļu un izložu nozares politiku, nepieciešams
nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu un izložu organizēšanu kā brīva laika
pavadīšanas veidu un sabiedrības interesēm, tostarp personu tiesību
aizsardzību, tajā skaitā novēršot iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm un
izlozēm, kā arī mazinot sabiedrības veselības riskus un sociālos riskus, uzsver
ministrijā.

Politika

Azartspēles

Sabiedrība

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz stingrākus azartspēļu ierobežojumus, tostarp paredzot, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būs atļauta personām no 21 gada vecuma,...

Valdība atbalsta ieceri azartspēles ļaut spēlēt no 21 gada vecuma

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...