Valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu.Skatot šo likumprojektu, valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri vēl joprojām pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm plānots turpināt Saeimā.Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vaicāja, vai likumprojekts aktualizē jautājumus, kas saistīti ar beztermiņa koplīgumiem, kas slēgti 1990.gados. Premjere uzdeva jautājumu, vai likumprojekts paredz vai risina potenciālas valsts tiesības iziet no koplīgumiem, kas darbiniekiem ir izdevīgi, bet kuri būtu jāvērtē arī no kopējās budžeta situācijas perspektīvas.Siliņa sacīja, ka nevar sagaidīt, ka darba devēji būs atvērti jauniem koplīgumiem, ja nebūs terminēta koplīguma risinājums, jo neviens darba devējs neizrādot interesi noslēgt beztermiņa koplīgumu no jauna.LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse apstiprināja, ka ar grozījumiem tiek risināts arī šis jautājums.Likumprojektu ir saskaņojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), bet to nav saskaņojušas Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība "LAKRS", kā arī Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrība.Siliņa valdības sēdē atzina, ka "ir grūti virzīt uz priekšu tik nesaskaņotu likumprojektu" un visu izšķirs tālākās debates Saeimā.LBAS atzīst, ka diskusijas starp darba devējiem un arodbiedrībām par piemaksām par virsstundu darbu ilgstoši bijušas asas. Darba devēji vēlējās piemaksu apmēru samazināt, to nosakot kā 50% pašreizējo 100% vietā. Tāpat nevienprātība bija arī jautājumā par tāda darba koplīguma, kura termiņš beidzies, bet to turpina piemērot, vienpusēju izbeigšanu, atzīmē LBAS.LBAS ar bažām raugās uz priekšlikumu, kas paredz vienpusējas tiesības atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas pēc darba koplīguma termiņa un dīkstāves iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu.Attiecībā uz koplīgumiem likumprojektā paredzēts, ka gadījumā, ja divu gadu laikā pēc koplīguma termiņa beigām netiek panākta vienošanās par jaunu dokumentu, jebkura no pusēm var vienpusēji atteikties no visu vai daļas koplīguma noteikumu piemērošanas.Par šādu soli jāpaziņo rakstveidā sešus mēnešus iepriekš, norādot, vai atkāpšanās attiecas uz visu vai daļu noteikumu un arī pamatojumu. Ar šo risinājumu netiek plānots ieviest automātisku koplīguma darbības izbeigšanu - pusēm saglabājas iespēja vienoties un turpināt sarunas par jauna koplīguma noslēgšanu. Pārejas noteikumi paredz, ka šādas tiesības piemērojamas divus gadus pēc grozījumu stāšanās spēkā. LM uzsver, ka grozījumi nav pretrunā ar Satversmes 108. pantu, kas paredz strādājošo tiesības uz koplīgumu un streiku.Būtiskas izmaiņas skar arī dīkstāves regulējumu. Līdzšinējā kārtība noteica, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt pilnu darba samaksu, ja darbinieks dīkstāves laikā neveic darba pienākumus.Ar izmaiņām likumā paredzēts saglabāt pilnu samaksu, ja dīkstāve ilgst līdz piecām darba dienām pēc kārtas, bet, ja tā turpinās ilgāk, darba devējs varēs samazināt atlīdzību līdz 70% no noteiktās algas vai vidējās izpeļņas, vienlaikus nodrošinot vismaz minimālās algas saglabāšanu.Šādā gadījumā darbiniekam vairs nebūs pienākuma atrasties darba vietā. Ja dīkstāve ieilgst vairāk par četrām nedēļām, darbiniekam būs tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu un saņemt atlaišanas pabalstu vismaz 75% apmērā no Darba likumā noteiktā. LM skaidro, ka šie risinājumi domāti, lai mazinātu ilgstošas dīkstāves negatīvās sekas gan uz darbiniekiem, gan darba devējiem un lai neveicinātu uzņēmumu darbības pārtraukšanu vai darbinieku skaita samazināšanu.Vienlaikus precizēti arī citi aspekti darba tiesiskajās attiecībās, tostarp attiecībā uz virsstundu darbu, nepilno darba laiku, darbnespējas periodu un darba samaksas izmaksu gadījumos, kad darba devējs nepilda savas saistības.Piemēram, likumprojekts paredz arī to, ka ilgstošās darbnespējas laikā netiks ieskaitīts laiks, kad darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar to, ka viņš kopj slimu bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu un kuram ir smaga slimība, kuras dēļ ir nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne. Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas sniegtajai informācijai 2022.gadā šādi ārstu konsīlija lēmumi ir bijuši 53 gadījumos, 2023.gadā - 71, bet 2024.gada desmit mēnešos - 49.Vienlaikus detalizētāk tiek regulēts arī tas, ka darba devējs un darbinieks var darba līgumā vienoties par četru dienu darba nedēļu, turklāt šāda vienošanās var tikt noslēgta gan uz noteiktu laiku, gan - pastāvīgi. Tomēr pusēm tiek saglabāta iespēja atkāpties no šāda darba laika organizēšanas metodes un atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas.Tāpat likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja kādā dienā vai nedēļā darbinieka darba laiks pārsniedz normālo darba laiku, tomēr mēneša laikā netiek pārsniegts normālais darba laiks, tad tas netiek uzskatīts par virsstundu darbu. Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka gadījumā, ja pēdējo sešu mēnešu laikā darbinieka vidējais nostrādāto stundu skaits sasniedz normālo darba laiku, tad pēc darbinieka pieprasījuma ir uzskatāms, ka viņam ir noteikts normālais darba laiks. Tādējādi tiek nodrošināta arī darbinieku aizsardzība tajos gadījumos, kad darba devējs faktiski ir noteicis neatbilstošu darba stundu skaitu mēnesī.Siliņa valdības sēdē apsvēra, ka kompromiss šajā jautājumā, ņemot vērā drošības nodrošināšanas funkcijas, varētu būt operatīvajiem dienestiem piemērot citu, atšķirīgu virsstundu regulējumu iepretim privātajam sektoram.LM vērtējumā, priekšlikumi ir kompromisa risinājumi, lai nodrošinātu sabalansētu darba devēju un darbinieku interešu aizsardzību. Arī LBAS likumprojektu vērtē kā "kopumā saprātīgu kompromisu".Ministrijā skaidro, ka vienošanās ar sociālajiem partneriem par visiem priekšlikumiem nav panākta, jo darba devēju un darbinieku pārstāvju viedokļi būtiski atšķiras.Valsts kanceleja bija pārsūtījusi LM informāciju par aptuveni 100 iesniegumiem ar identisku saturu, kuros privātpersonas paudušas neapmierinātību ar plānotajiem grozījumiem.Privātpersonas iepriekš iesniegumos lūdza nekavējoties apturēt likumprojekta virzību, pamatojot šo lūgumu ar to, ka tas vērsts uz darba apstākļu pasliktināšanu, kā arī Satversmes 108. panta pamattiesību ierobežošanu nākotnē. LM ieskatā, vairāk nekā 100 iesniegumi ir iesniegti "organizētā akcijā", tāpēc uz tiem sniegta vienota atbilde. Skaidrojot liumprojekta ieceres, LM norādījusi, ka tā virzība nebūtu apturama.Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimā.

Darbs

Politika

Labklājības ministrija

Sabiedrība

Valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu...

Valdībā atbalsta pretrunīgi vērtētās izmaiņas Darba likumā par virsstundu darba apmaksu un koplīguma izbeigšanu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...