Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā
variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto
scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz
atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala
telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga
izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra
mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

KM akcentē, ka ēka ir unikāls objekts, kurā saglabājies
plašs liecību klāsts par PSRS okupācijas politiskajām represijām un
izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci. KM arīdzan norāda, ka Latvijas tautas
apziņā "Stūra māja" saistās ar cilvēku ieslodzīšanu, mocīšanu,
nogalināšanu un morālu pazemošanu.

"Latvijā nav otra šāda veida objekta, kas jau
pašreizējā veidolā kalpo par vēstījumu nākamajām paaudzēm un brīdinājumu, lai
šādi noziegumi neatkārtotos. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas "Stūra
mājā" līdz 2008.gadam darbojās Latvijas Iekšlietu ministrijas padotības
iestāde Valsts policija," pausts informatīvajā ziņojumā.

Savukārt 2009.gadā ar KM rīkojumu "Stūra māju"
atzina par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu "Komunistiskā režīma
represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja"", vienlaikus
definējot saglabājamās vērtības ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā.

Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka, neskatoties uz dažādiem
potenciālajiem īpašuma attīstības variantiem, piemēram, pielāgot "Stūra
māju" valsts budžeta iestāžu vajadzībām, uzrunājot komercsektoru un Rīgas
valstspilsētas pašvaldību par iespējamajiem ēkas attīstības scenārijiem), ko
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir piedāvājis no 2014.gada,
"Stūra mājas" neiznomātajai platībai nav izdevies atrast piemērotu
pielietojumu, kas sniegtu tai jaunu un piepildītu saturu.

KM klāsta, ka patlaban neiznomātā ēkas platība saskaņā ar
VNĪ sniegto informāciju veido 92% no ēkas kopējās platības. Nelielu ēkas daļu -
690 kvadrātmetrus jeb 8% aizņem Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija par
čekas vēsturi Latvijā. Nomas līgums ar Latvijas Okupācijas muzeja biedrību
noslēgts 2020.gada 13.maijā ar nomas termiņu līdz 2050.gada 30.decembrim.

Informatīvajā ziņojumā rakstīts, ka Latvijas Okupācijas
muzeja izveidotā ekspozīcija "Stūra mājas" pirmajā stāvā un
pagrabstāvā par čekas vēsturi Latvijā izveidota 2014.gadā, un tās atrašanās
vēsturisko notikumu vietā ir "nepārprotams vēstījums par Latvijas vēstures
traģiskajiem notikumiem, ko nedrīkst aizmirst un kas ir atgādinājums ikvienam
par totalitārā režīma nodarīto ļaunumu un postu". KM ieskatā, "Stūra
māja" un tajā esošās traģisko notikumu liecības ir saglabājamas nākamajām
paaudzēm, attiecīgi nodrošinot, ka tiek saglabāta arī Latvijas Okupācijas
muzeja darbība īpašumā un tādējādi tiek saglabātas arī vēsturiskās liecības par
čekas darbību Latvijā.

"Stūra mājai" 2015.gadā veikta fasādes
atjaunošana, lai saglabātu tās autentisko izskatu un uzlabotu pilsētvides
arhitektonisko pievilcību. Savukārt pati ēka, tās konstrukcijas un
inženierkomunikāciju sistēmas atrodas sliktā tehniskā stāvoklī un nav
izmantojamas bez būtiskām investīcijām.

VNĪ 2021.gada 29.janvārī saņēma Būvniecības valsts kontroles
biroja (BVKM) atzinumu, kurā fiksēti fakti par ēkas pagalma pārseguma
bojājumiem. BVKM konstatēja, ka "pārsegums var neprognozējami sabrukt, nav
pieļaujama arī tā noslogošana ar slodzi. Tas ietekmē ēkas lietošanas drošumu,
proti, apdraud personu dzīvību, veselību un īpašumu". Ar BVKM atzinumu
aizliegta bīstamo ēkas daļu ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai, tajā
skaitā pagraba stāva telpas un pirmā stāvā telpas, pirmā stāva piebūvi un
telpas, kā arī ārtelpas daļu - caurbrauktuvi un pagalma daļu ap piebūvi robežās
virs bojātā pagraba pārseguma.

BVKM ar 2021.gada maija lēmumu uzdeva VNĪ līdz 2022.gada
30.septembrim novērst īpašumā konstatētās patvaļīgās būvniecības sekas un
bīstamību ēkas mehāniskajā stiprībā un stabilitātē, tajā skaitā līdz 2021.gada
31.decembrim saskaņot ar BVKM būvniecības ieceres dokumentāciju patvaļīgās
būvniecības seku novēršanai. BVKM papildus atzinumā norādītajam, bija
konstatējis patvaļīgu būvniecību - bojātā pagraba stāva pārseguma esošajai
piebūvei ir patvaļīgi izbūvēta nojume, kas balstās uz pagraba stāva pārseguma,
tādējādi pasliktinot situāciju ar pārseguma nestspēju un palielinot pārseguma
iebrukšanas draudus.

VNĪ līdz 2021.gada nogalei bija nodrošinājis būvniecības
ieceres dokumentācijas izstrādi bīstamā pārseguma pārbūvei un patvaļīgi
izbūvētās nojumes nojaukšanai, atzīmi par projektēšanas nosacījumi izpildi
saņemot 2021.gada 5.oktobrī. Projektēšanas darbu kopējās izmaksas veidoja 23
341 eiro. Tāpat tika veikts minētajiem būvdarbiem nepieciešamā provizoriskā finansējuma
aprēķins, kas provizoriski veidoja 300 000 euro bez pievienotās vērtības
nodokļa (PVN). Būvdarbu veikšanai nepieciešamais finansējums netika
piesaistīts.

Ar 2022.gada 18.oktobra brīdinājumu BVKM izteica brīdinājumu
VNĪ par biroja lēmuma piespiedu izpildi atbilstoši Administratīvā procesa
likumam, ja BVKM lēmumā ietvertie pienākumi - novērst patvaļīgās būvniecības
sekas un bīstamību ēkas mehāniskajā stiprībā un stabilitātē - netiks izpildīti
labprātīgi līdz 2023.gada 28.februārim.

Ar BVKM 2023.gada 28.februāra lēmumu tika grozīts 2021.gada
28.maija lēmums, nosakot, ka līdz bīstamības novēršanai arī turpmāk aizliegts
ekspluatēt ēkas bīstamās daļas, proti, BVKM nav noteicis konkrētu pārkāpumu
novēršanas termiņu, attiecīgi paredzot, ka ēkas bīstamās daļas varēs atsākt
ekspluatēt tikai pēc bīstamības, tajā skaitā patvaļīgās būvniecības seku,
novēršanas.

Papildus tam, BVKM 2023.gada 28.februāra lēmumā ir
norādījis, ka "saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta otro daļu ēkas
telpas drīkst lietot tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam, līdz ar
to BVKM aicina ēkas īpašnieku pēc iespējas ātrāk izstrādāt atbilstošu
būvniecības ieceres dokumentāciju attiecībā uz ēkas telpu lietošanas veida
maiņu Latvijas Okupācijas muzeja biedrības nomātajās telpās".

Papildus minētajam, VNĪ ir saņēmis arī Valsts ugunsdzēsības
un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes (VUGD) 2022.gada 20.aprīļa
brīdinājumu - veicot ēkas ugunsdrošības pārbaudi 2022.gada 12.aprīlī, VUGD
konstatēja vairākus normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību
pārkāpumus.

VUGD norādīja, ka ēkas telpas pilnā apjomā nav aprīkotas ar
automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, ēkas
iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēma nav uzturēta darba kārtībā, ēkas
elektroinstalācija nav uzturēta darba kārtībā, ēkas ugunsdrošās konstrukcijās
neblīvās vietas nav aizdarinātas ar blīvējošiem, dūmu necaurlaidīgiem
materiāliem, kuriem ir atbilstoša normatīvajos aktos par būvniecību noteiktā
ugunsizturības robeža. Saskaņā ar VUGD brīdinājumā norādīto VUGD, pamatojoties
uz Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu, apturēs visas ēkas ekspluatāciju, ja
līdz 2024.gada 7.maijam nebūs novērsti minētie ugunsdrošības pārkāpumi.

Pēc K M aprēķiniem, lai novērstu BVKM un VUGD norādītos
pārkāpumus, atjaunotu bīstamās ēkas daļas ekspluatāciju, kā arī nodrošinātu, ka
"Stūra mājai" šobrīd tiek veikts vismaz minimums no tās
ekspluatācijai nepieciešamajiem darbiem, nekavējoties jāatjauno iekšpagalma
pārsegums un jādemontē patvaļīgi izbūvētās nojumes, jādemontē esošās ugunsgrēka
atklāšanas un trauksmes signalizācija un jāizbūvē jauna sistēma visā ēkā.

Tāpat jādemontē ugunsdzēsības ūdensvads un aprīkojums,
jāizbūvē jaunas sistēmas un sūkņu stacija, jādemontē neekspluatējamās
elektroinstalācijas, jāizdara ugunsdrošo konstrukciju neblīvās vietas. Tāpat
paredzēta Latvijas Okupācijas muzeja lietošanas veida maiņas projekta izstrāde
un jaunas kadastrālās uzmērīšanas lietas pasūtīšana.

Saskaņā ar VNĪ aplēsi indikatīvās izmaksas neatliekami
veicamo darbu izpildei kopā veido 700 000 euro bez PVN, tajā skaitā 300 000
eiro iezīmēti iekšpagalma pārseguma atjaunošanai un patvaļīgi izbūvētās nojumes
demontāžai, 245 000 eiro - ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas
demontāžai un jaunas sistēmas izbūvei visā ēkā, tajā skaitā iekļautas
projektēšanas izmaksas.

Savukārt 60 000 eiro varētu izmantot ugunsdzēsības ūdensvada
un aprīkojuma demontāžai, jaunas sistēmas un sūkņu stacijas izbūvei, tajā
skaitā iekļautas projektēšanas izmaksas, 85 000 euro tiktu izlietoti
neekspluatējamās elektroinstalācijas demontāžai, vēl 10 000 eiro - ugunsdrošo
konstrukciju neblīvo vietu aizdare.

KM norāda, ka paralēli risināms arī jautājums par
"Stūra mājas" kapitālo pārbūvi, jo ar neatliekami veicamajiem darbiem
tiek atrisināta tikai neliela daļa no "Stūra mājas" turpmākai
ekspluatācijai būtiskiem jautājumiem. Turklāt kopējais "Stūra mājas"
stāvoklis tiešā veidā ietekmēs arī neatliekami veicamo darbu izturību un kvalitāti
ilgtermiņā.

KM skaidro, ka ar BVKM un VUGD konstatēto pārkāpumu
novēršanu ir par maz, lai uzsāktu visas ēkas pilnvērtīgu ekspluatāciju. Ir
konstatētas arī citas risināmas problēmas, piemēram, lielākā laiduma telpām nav
pietiekama pārsegumu nestspēja atbilstoši paredzētajam lietošanas veidam, logi
un durvis bez restaurācijas nav ekspluatējami, logu kritiskā stāvokļa dēļ
notiek regulāra nokrišņu iekļūšana iekštelpās, daļa pagrabstāva pārsegumu ir
pirmsavārijas stāvoklī. Lai risinātu visas ēkas izmantošanu, ir jāveic īpašuma
kapitālā rekonstrukcija. VNĪ ir aktualizējusi uz 2023gadu ēkas provizoriskās
rekonstrukcijas izmaksas un tās kopā veido 21 miljonu eiro, neskaitot PVN.

Pēc KM paustā, lai īstermiņā risinātu jautājumu par
"Stūra mājas" lietošanu un netiktu pilnībā pārtraukta "Stūra
mājas" ekspluatācija, un tādējādi netiktu apturēta arī Latvijas Okupācijas
muzeja darbība, kas ēkas pagraba un pirmajā stāvā ir izveidojis ekspozīciju par
čekas vēsturi Latvijā, ir nekavējoties jāveic būvdarbi BVKM un VUGD norādīto
pārkāpumu novēršanai, un vienlaikus jārisina jautājums par turpmāko "Stūra
mājas" neiznomātās daļas izmantošanu.

Informatīvajā ziņojumā rakstīts, ka ēkā nav apkures, tas
ļauj paredzēt, ka mitruma ietekmē pēc pieciem gadiem sāks bojāties jaunie ugunsgrēka
atklāšanas un trauksmes signalizācijas detektori. Saskaņā ar VNĪ sniegto
informāciju ir paredzams, ka ik pēc septiņiem līdz astoņiem gadiem būs jāmaina
visi detektori. Tāpēc, KM ieskatā, būtiski vērst uzmanību, ka nepieciešamas
risināt jautājumu par visas ēkas rekonstrukciju, kur nepieciešama visu iekšējo
inženiertīklu pilnīga pārbūve.

KM secina, ka patlaban neiznomātās ēkas daļas
apsaimniekošanas izmaksas VNĪ nes zaudējumus, kas saskaņā ar VNĪ sniegto
informāciju, ir 69 022 eiro, neskaitot PVN. Šīs uzturēšanas izmaksas ietver
pakalpojumu sniedzēju apsaimniekošanas izmaksas, tai skaitā plānotās vai jaunās
Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas apkopi, ventilācijas
kanālu tīrīšanu, jumta tīrīšanu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas apkopi,
elektroapgādes sistēmas apkopi, obligāto ēkas tehnisko apsekošanu, tehniskās
apsardzes signalizācijas sistēmas apkopi, video novērošanas sistēmas apkopi,
pretestības mērījumu veikšanu, tai skaitā visa veida elektrotīklu pārbaudes un
aktu sagatavošanu, Ugunsdzēsības iekšējais ūdensvada apkopi.

KM piedāvā divus scenārijus. Pirmais, ņemot vērā
nepieciešamos kopējos finanšu ieguldījumus, lai savestu kārtībā īpašumu, kā arī
to, ka īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un, ka ar Latvijas
Okupācijas muzeju noslēgtais nomas līgums ar termiņu līdz 2050.gada
30.decembrim ir reģistrēts zemesgrāmatā, KM piedāvā atbalstīt risinājumu par
īpašuma virzīšanu atsavināšanai, nodrošinot tā pārdošanu publiskā atklātā
izsolē.

KM izstrādātajā otrajā scenārijā norādīts, ka, ņemot vērā,
īpašums ir atzīts par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu, saglabāt to
valsts īpašumā M personā, tādējādi nodrošinot kultūras mantojuma saglabāšanu un
pieejamību. Ņemot vērā, ka īpašums ir ieguldīts VNĪ pamatkapitālā, Finanšu
ministrijai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veikt VNĪ īpašumā esošā
nekustamā īpašuma Brīvības ielā 61, Rīgā, maiņu pret kādu līdzvērtīgu valsts
nekustamu īpašumu.

KM atzīmē, ka jautājums par ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā,
neatliekami veicamajiem būvdarbiem ir skatāms likumprojekta par valsts budžetu
2025.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem sagatavošanas procesā kopā ar visu
ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem,
ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. KM iecerējusi sagatavot un
kultūras ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā
informatīvā ziņojuma projektu par īpašuma nākotnes izmantošanas iespējām valsts
pārvaldes funkciju īstenošanai.

Politika

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS)

Muzeji

Kultūra

Kultūras ministrija

Vēsture

Sabiedrība

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē....

Valdība konceptuāli atbalsta "Stūra mājas" pārdošanu; Okupācijas muzejs ēkā paliks vēl vismaz 26 gadus

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...