Alus darītava “Valmiermuiža” jau ilgstoši cīnījusies par pastāvēšanu, sākot no Covid-19 pandēmijas laika parādiem un beidzot ar valdības noteiktajiem alus tirdzniecības nosacījumiem un akcīzes nodokļa celšanu alkoholam. Tie ir bijuši galvenie iemesli alus darītavas pārdošanai, sarunā ar Latvijas Televīziju atklāja uzņēmuma dibinātājs Aigars Ruņģis.

Ruņģis norāda, ka "Valmiermuižas alus" ir lielākā no mazajām darītavām Latvijā, un līdzīgas vēl ir tikai "Tērvetes" un "Užavas" alus darītavas. "Viss cits ir lielo koncernu nopirkts un sadalīts," viņš atzīst, piebilstot, ka vairāki labi zināmi zīmoli vairs pat netiek ražoti Latvijā.

Lēmums par pārdošanu saistīts arī ar investoru nostāju. Aigaram Ruņģim piederēja 60% uzņēmuma, bet 40% kontrolēja Austrijas investors. "Tiek uzdots jautājums, vai turpināt investēt naudu nākamajiem 18 gadiem. Vērojot visu to, kas ir noticis pēdējos 18 gadus ar Latvijas valsts nozari un valsts politiku alus nozarē – tika pieņemts lēmums, ka austriešu investori vēlas savas daļas “Valmiermuižā” pārdot un pievērsties citiem biznesiem," sacīja Ruņģis.

Viņš atgādina, ka Latvijā alus nozare cieš no bargākiem nodokļiem un ierobežojumiem nekā citviet Eiropā. "Vienkārši kāds ir pārcenties, kāds ir būtiski pārcenties, jo tie ierobežojumi un akcijas noteikumi ir izrādījušies nesamērīgi lieli. Ja mēs to salīdzinām ar citām Eiropas valstīm, lai Latvijā šī alus darīšana varētu tikpat veiksmīgi attīstīties," uzsvēra uzņēmējs.

Neskatoties uz īpašnieku maiņu, Ruņģis apliecina, ka darītava turpinās strādāt Valmiermuižā. "Ja Latvijā būtu tikpat konkurētspējīga alus nozares politika, kādas ir Austrijā, Beļģijā, tad es to turpinātu attīstīt, jo tad es redzu, ka es varu Eiropā turpināt to attīstīt," viņš sacīja. Vienlaikus uzņēmējs atzina, ka jaunie īpašnieki solījuši saglabāt kvalitāti un receptes, bet pats – beidzot mājās pārnesīs naudu, nevis visu laiku investēs darītavā.