Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, un arī šogad visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm, savukārt vērtējot atbilstības jautājumus, Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) un Ekonomikas ministrijai (EM) sniegts attiecīgi negatīvs atzinums un atzinums ar iebildēm, jo tur atklāta "finanšu kabatiņu" veidošana jeb nepamatoti lieli valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi.Kā aģentūru LETA informēja Valsts kontrole, tās kopējais vērtējums ir, ka resoru gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par to finanšu stāvokli.Kā atzīmē Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, tas, ka otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanu ir bez iebildēm, liecina par augstu grāmatvedības uzskaites kvalitāti, kā arī veiksmīgu sadarbību starp iestādēm un revidentiem."Tieši pateicoties šai sadarbībai, iestādes jau revīziju laikā ir izlabojušas 96% no revidentu atrastajām kļūdām. Savukārt atrast kļūdas palīdz gan revidentiem nodrošinātā pieeja iestāžu grāmatvedības sistēmām, gan Valsts kontroles izstrādātie automatizētie pārbaužu rīki, kas ļauj pārbaudīt lielāku datu apjomu," uzsver Bādere.Kā atzīmē Valsts kontrole, lai gan atzinumi par gada pārskatu sagatavošanu sniegti bez iebildēm, atsevišķos resoros tika konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi.Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) revīzijā, izvērtējot vienas profesionālās izglītības programmas grupas izglītojamo personu lietas, Rīgas Stila un modes tehnikumā tika konstatēta iespējama krāpšana - fiktīvi izglītojamie.Savukārt Tieslietu ministrijas revīzijā konstatēts, ka Tiesu administrācija nepareizi piemērojusi normatīvos aktus, kas nosaka vidējās izpeļņas aprēķinu. Proti, aprēķinā nepamatoti iekļauta darba samaksa (prēmija un/vai naudas balva), kas izmaksāta tajā mēnesī, kad darbinieks nav pildījis savus amata pienākumus, bet atradies attaisnotā prombūtnē. Līdz ar to vidējā izpeļņa tika nesamērīgi palielināta un darbinieka patiesie ienākumi nav atbilstoši uzrādīti. Revidenti aprēķināja, ka tādējādi trim darbiniekiem pārmaksāti 13 000 eiro, no kuriem 7600 eiro revīzijas laikā tika atmaksāti valsts budžetā.Valsts kontrolē atzīmē, ka Kultūras ministrija joprojām turpina darbu pie eksponātēku atbilstošas uzskaites grāmatvedībā, par ko Valsts kontrole ieteikumu sniedza jau 2021.gadā. Kā norādīts ministrijas pārskatā, plānots piesaistīt ekspertu, kas pārzina gan kultūras mantojuma, gan būvniecības jomu. Atbilstoši eksperta sniegtajam vērtējumam tiks pieņemts lēmums, kurā kontu grupā tiks uzskaitītas eksponātēkas.Savukārt IZM tā arī nav veikusi pasākumus, lai vienādotu pieeju Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanā ārvalstu darījumiem, uz ko revidenti vērsa uzmanību jau pagājušā gada revīzijā.KEM revīzijā konstatēts, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksu finansēšanas modeļa maiņa, pārnesot to no elektroenerģijas galalietotājiem uz valsts budžetu, ir radījusi papildu izdevumus 1,2 miljonu eiro apmērā. Šie izdevumi veidojās tāpēc, ka pie esošās finansējuma kārtības publiskais tirgotājs SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" nepieciešamo finansējumu faktisko izmaksu segšanai aizņemas no mātes sabiedrības AS "Latvenergo", maksājot aizņēmuma procentus, jo savlaicīgi nesaņem izdevumu kompensāciju no valsts budžeta.Šogad Valsts kontrole divos resoros - KEM un EM - izvērtēja divus specifiskus atbilstības jautājumus. Tika noskaidrots, vai finansējums konkrētiem pasākumiem ir izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim, ievērojot attiecināmos tiesību aktus un sasniedzot plānotos rezultātus.KEM atbilstības jautājumā saņēma negatīvu atzinumu - ministrija nebija nodrošinājusi atbildīgu valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu. No 8,9 miljoniem eiro, kas 2024.gadā bija saņemti profesionālās darbības pakalpojumiem un pētījumiem klimata un enerģētikas jomā, ministrija jau sākotnēji bija plānojusi izlietot tikai 1,1 miljonu eiro jeb 13% no pieprasītā, bet faktiski izlietoja vien 313 000 eiro jeb 3,5% no piešķirtā finansējuma. Daļa līdzekļu gada beigās atmaksāta valsts budžetā, bet vairāk nekā 3,4 miljoni eiro pārdalīti citiem mērķiem. Turklāt līdzīga prakse ar nepamatoti lielu valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu turpinās arī 2025.gadā, norāda Valsts kontrolē.Savukārt EM tika gūta pārliecība, ka tā piešķirto finansējumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem uzņēmējdarbībā ir izlietojusi atbilstoši piešķiršanas mērķim, sasniedzot būtiskus programmas rezultātus. Proti, izlietojot 45% no piešķirtajiem 24,2 miljoniem eiro, ir sasniegti atbalsta programmai plānotie rādītāji - 94% no kopējā plānotā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu ietaupījuma, kas būtu jāsasniedz līdz 2026.gadam, kā arī pārsniedzot plānoto atbalstīto projektu kopējo finansējumu.Tomēr Valsts kontrole sniedza atzinumu ar iebildēm, jo konstatētas neatbilstības ministrijas iekšējās kontroles un uzskaites sistēmā, tostarp informācijas apmaiņā ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum". Pateicoties šiem konstatējumiem, EM veica būtiskas korekcijas atbalsta programmu vadības izmaksu atzīšanā, kā arī iespējamo saistību norādīšanā zembilances posteņos, pauž Valsts kontrole.Tāpat revīzijā aplēsts, ka CO2 izmešu samazinājuma mērķa sasniegšanai pietiktu ar aptuveni 2 miljoniem eiro, kamēr AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" rīcībā gada beigās bija vairāk nekā 11 miljoni eiro, ko būtu iespējams novirzīt citu atbalsta programmu īstenošanai."Abi vērtētie atbilstības jautājumi palīdzēja atklāt "finanšu kabatiņu" veidošanas praksi, tāpēc mēs ceram, ka jau šobrīd šo revīziju rezultāti palīdzēs budžeta veidošanas procesā," norāda Bādere.Kā norāda Bādere, ik gadu, noslēdzot finanšu revīzijas, ārpus revīziju ziņojumiem paliek arī citi revidentu konstatējumi, novērojumi un problēmjautājumi, kuru risināšanai Valsts kontrole vēlas pievērst revidējamo vienību uzmanību. "Par šiem jautājumiem runājam ar iestāžu vadītājiem jau revīziju laikā un, noslēdzot revīzijas, tos piefiksējam iestāžu vadītājiem adresētās vēstulēs," skaidro Bādere.Valsts kontrole informē, ka šī gada finanšu revīzijās vairākos resoros konstatēti neprecīzi aprēķini darbinieku atalgojumā - vidējā izpeļņā un piemaksās, nodokļu uzskaitē, kas neatbilda normatīvajiem aktiem vai nesakrita ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem.Tāpat tika konstatētas kļūdas ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē un nolietojuma aprēķinos, piemēram, transportlīdzekļiem noteikti neatbilstoši lietošanas termiņi. Vairākos resoros arī pievērsta uzmanība lielam neizmantotā atvaļinājuma dienu skaitam, kas dažiem darbiniekiem pārsniedza 61 dienu un vienam darbiniekam sasniedza pat 317 dienas.Tas norāda uz sistēmisku problēmu darba organizācijā, atzīmē Valsts kontrole. Līdz ar to Valsts kontrole aicina iestādes nodrošināt darbiniekiem iespēju izmantot atvaļinājumu, jo tās ir ne tikai darbinieka tiesības, bet arī darba devēja pienākums.Līdztekus Valsts kontrole vērsusi labklājības ministra uzmanību uz rīcības trūkumu sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rezerves fonda izveidē. Neregulēta sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pārpalikuma uzkrāšana Valsts kasē, kaut arī termiņnoguldījumos, par kuriem tiek saņemti arī procentu ieņēmumi, rada risku, ka šie līdzekļi var tikt pakļauti politisku lēmumu pieņemšanai esošo pensiju vai pakalpojumu palielināšanai vai izlietoti citiem izdevumiem, tā ietekmējot pensiju sistēmas ilgtspēju, pauž Valsts kontrole.Vienlaikus vērsta uzmanība arī uz nepieciešamību aktualizēt jautājumu par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, lai neradītu arvien būtiskāku slogu nākotnes nodokļu maksātājiem.Šis ir pēdējais gads, kad Valsts kontrole sagatavo 27 atsevišķus finanšu revīziju ziņojumus un atzinumus -14 ministrijas, 12 centrālās valsts iestādes un konsolidētais saimnieciskā gada pārskats. No 2025.gada maija pilnībā tiks ieviesta jaunā pieeja finanšu revīziju veikšanai, turpmāk sniedzot tikai vienu revīzijas ziņojumu par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP) sagatavošanas pareizību, iezīmējot jaunu posmu finanšu revīziju darbā.Par 2024.gada finanšu revīziju rezultātiem un izmaiņām finanšu revīziju darbā Valsts kontrole 2025.gada 23.aprīlī organizēs informatīvu semināru iestāžu atbildīgajiem darbiniekiem, informē kontrole.Kopumā Valsts kontrole resoriem sniegusi sešus ieteikumus, no kuriem pieci tiks ieviesti līdz 2025.gada beigām, bet viens ieteikums - līdz 2026.gada sākumam. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem sniegto ieteikumu skaits samazinās, norāda Valsts kontrolē.

Nauda

Budžets

Politika

Klimata un enerģētikas ministrija 

Ekonomikas ministrija

Korupcija

Sabiedrība

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, un arī šogad visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm, savukārt vērtējot atbilstības...

Valsts kontrole atklāj - Klimata un enerģētikas un Ekonomikas ministrijas veidojušas "finanšu kabatiņas"

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...