Rinkēvičs uzklausīs bruņoto spēku viedokli jautājumā par sliežu nojaukšanu Krievijas pierobežā

Liepājā piektdien, 28. novembrī, notiks Militārās padomes
sēde, kur Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzklausīs Nacionālo
bruņoto spēku (NBS) viedokli par iespējamo dzelzceļa sliežu demontāžu pie
valsts austrumu robežas.

Preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku
Siliņu (JV) Valsts prezidents žurnālistiem uzsvēra, ka viņš vēlēsies dzirdēt
plašāku redzējumu, nevis vienu teikumu, jo diskusijas patlaban esot izvērsušās
kā debates "par un pret", kur "daudz emociju un maz
racionalitātes".

Rinkēvičs uzsvēra, ka viņš vēlas redzēt gan laika rāmi,
gan militāro plānu koordināciju un skaidrojumu, kā šāda veida lēmumi stiprinātu
valsts aizsardzību un kā tie tiktu koordinēti ar Lietuvu un Igauniju. Viņš
skaidroja, ka, ieskatoties kartē, viens Latvijas segments ir daļa no
aizsardzības, un tas pats attiecas arī uz abām pārējām Baltijas valstīm.

Valsts prezidents sacīja, ka Ministru prezidente viņu
informējusi par to, ka valdība jau ir sākusi izvērtējumu un valdības
izvērtējums būs līdz gada beigām. Viņš norādīja, ka tas ir valdības pienākums
un atbildība rūpīgi ieklausīties bruņoto spēku militārajā padomā, jo pašreizējā
ģeopolitiskā situācija saglabāsies ilgu laiku. Vienlaikus esot vesela rinda
aspektu, par kuriem valdība ir vienojusies veikt plašāku analīzi.

Rinkēvičs atzīmēja, ka pagaidām, kamēr nav skaidru
detaļu un nav pieņemtu lēmumu, Latgalē un austrumu pierobežā jau ir vērojams
cilvēku satraukums un neziņa. Viņš sacīja, ka bieži vien Rīgā pateiktā
informācija līdz cilvēkiem Latgalē nenonāk, kas rada baumas, ažiotāžu un bieži
vien augsni dezinformācijas kampaņai. Viņš uzsvēra, ka jābūt skaidram
redzējumam, komunikācijai un situācijas aprakstam gan vietējiem cilvēkiem, gan
sabiedrībai kopumā.

Valsts prezidents norādīja, ka tas pagaidām vēl nav noticis,
jo valdība nav pieņēmusi galīgo lēmumu un vēl nav dzirdēts plašāks skaidrojums
no bruņotajiem spēkiem. Pēc Rinkēviča paustā, situācija austrumu
pierobežā ir ļoti sarežģīta un tāda būs ilgu laiku, un valstij esot jāstiprina
robeža un jāveic viss, lai to aizsargātu.

Viņš uzsvēra, ka sliežu demontāžas jautājums ir daļa no
iespējamiem risinājumiem, bet, pieņemot šādus lēmumus, tiem jābūt
izanalizētiem, skaidriem un nokomunicētiem, un, iespējams, lēmumu pieņemšanā
būs jāiesaistās arī Saeimai, ja būs nepieciešami likumu grozījumi.

Valsts prezidents apliecināja, ka izmantos iespēju apspriest
šo jautājumu ar Baltijas valstu prezidentiem decembra sākumā Rīgā. Viņaprāt,
sarunas notiks arī premjeru līmenī, jo Latvija šogad ir prezidējošā valsts
Baltijas Ministru padomē.

Rinkēvičs norādīja, ka, ja valdība analīzi pabeigs līdz
gada beigām un nākamā gada sākumā to apspriedīs, pēc tam jautājums tiks skatīts
Nacionālās drošības padomē, kur pārstāvēta gan valdība, gan Saeima.

Jau rakstīts, ka vairākām ministrijām un drošības iestādēm
uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu
sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā, svētdien vēstīja TV3 raidījums
"Nekā personīga".

Raidījuma veidotājiem kļuvis zināms, ka Latvijā slēgtās
sēdēs spriests par iespēju pārgriezt dzelzceļa sliedes Krievijas virzienā. Šī
savienojuma pastāvēšana, pēc Latvijas un ārvalstu militāro analītiķu domām, ir
vistiešākais risks drošībai. Intervijā "Nekā personīga" NBS pārstāvji
nepārprotami liekuši saprast, ka sliežu ceļi un arī uzbērumi Krievijas
pierobežā jālikvidē - jo ātrāk, jo labāk.

Aptaujātie militārie un ekonomikas analītiķi raidījumam
norāda, ka, viņuprāt, esošie dzelzceļa savienojumi ar Krieviju ir drošības
apdraudējums. Tāpēc nebūtu ilgi jākavējas ar šo sliežu ceļu demontēšanu.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) raidījumam norādīja, ka
situācija esot jāvērtē, jo sliežu ceļu nojaukšana Krievijas virzienā pilnībā
apturēs tranzītbiznesu Latvijā arī kravām no Āzijas.

Savukārt Aizsardzības ministrija raidījumam atzīmēja, ka
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem esot pretmobilitātes plāni, kas nosaka, ko
darīt, ja iestājas militārs apdraudējums. Tie tiek trenēti kopā ar VAS
"Latvijas dzelzceļš". Vai, viņuprāt, sliežu likvidēšana jau tagad
palīdzētu stiprināt drošību, teikt nevarot, jo tas viss esot noslēpums.

Arī starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks
Kolins Smits intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka, lai stiprinātu Latvijas
militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz
austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas
iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc
Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu. Viņaprāt, visiem sliežu
ceļiem, kas atrodas uz austrumiem no Daugavpils, būtu jāpazūd, un jāatstāj
tikai tie, kas ir patiešām nepieciešami, piemēram, uz rietumiem un uz
dienvidiem no Daugavpils.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu
likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār
spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad
atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

Krievija

Nacionālie bruņotie spēki

Politika

360 Ziņas

Drošība

Sabiedrība

Liepājā piektdien, 28. novembrī, notiks Militārās padomes sēde, kur Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzklausīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) viedokli par iespējamo dzelzceļa sliežu demontāžu pie valsts austrumu robežas. Preses konferencē...

Valsts prezidents uzklausīs NBS viedokli par iespējamo dzelzceļa sliežu demontāžu Krievijas pierobežā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...