Vasaras brīvlaikā daudzi jaunieši meklē iespējas, kā lietderīgi pavadīt laiku un nopelnīt. Taču kopā ar to pieaug arī risks uzdurties apšaubāmiem “darba” piedāvājumiem.Dažādās platformās arvien biežāk parādās reklāmas ar vilinošiem solījumiem: darbs tikai 10 minūtes dienā, nepieciešams vien internets, peļņa garantēta. Tāpat potenciālos “darbiniekus” krāpnieki bieži vien individuāli uzrunā sociālajos medijos.Šādi piedāvājumi jāvērtē ļoti kritiski, īpaši, ja darbs saistīts ar naudas pārskaitījumiem vai sūtījumu pieņemšanu un nodošanu. Nereti aiz šādiem “darbiem” slēpjas tā saukto naudas mūļu vervēšana krāpšanas shēmās. Īpaši uzmanīgiem jābūt tieši jauniešiem, jo viņi ir primārā krāpnieku auditorija “mūļu” lomai.Parasti “darba devējs” dod konkrētas instrukcijas: • atvērt jaunu kontu bankā vai izmantot savu esošo kontu, kurā ir jāsaņem naudas līdzekļi. Saņemtā nauda pēc tam jāpārskaita uz “darba devēja” norādītu kontu vai jāizņem skaidrā naudā un jānodod “darba devējam”; • saņemt sūtījumus vienā vietā un nogādāt tos citā.Par šīm darbībām tiek solīta atlīdzība, taču cilvēks bieži nezina, no kurienes nauda nāk vai kas atrodas sūtījumā. Taču tajā var būt nozagtie līdzekļi, maksājumu kartes vai citas vērtības.Krāpnieki mēdz uzrunāt “naudas mūļus” arī klātienē, piemēram, pie bankomātiem. Krāpnieki, aizbildinoties ar steidzamu nepieciešamību pēc skaidras naudas un to, ka “karte, diemžēl, palika mājās”, lūdz ieskaitīt naudu uz cilvēka kontu un uzreiz to izņemt. Par palīdzību piedāvā pat samaksu. Cilvēks nenojauš, ka tādā veidā viņš tiek iesaistīts krāpšanā.Tāpat izplatīti ir gadījumi, kad sociālajos medijos tiek meklēti cilvēki, kuri ir gatavi “pārdot” savu bankas kontu ar pieeju internetbankai. Vieglas peļņas dēļ daži piekrīt nodot savus datus, neapzinoties, ka konts vēlāk tiks izmantots noziedzīgās shēmās, lai pārskaitītu izkrāptos līdzekļus.Šāda iesaiste var beigties ļoti nopietni. Par dalību finanšu noziegumos draud kriminālatbildība, tostarp cietumsods līdz 12 gadiem, naudas sods, piespiedu darbs vai mantas konfiskācija.Krāpnieki potenciālos “naudas mūļus” visbiežāk uzrunā: • ar viltus darba piedāvājumiem; • sociālajos medijos; • ar uznirstošām reklāmām internetā; • saziņas platformās, piemēram, Messenger, Snapchat, WhatsApp, Telegram; • klātienē.Svarīgi atcerēties: piekrītot aizdomīgam piedāvājumam par ātru peļņu, atbildība gulstas uz pašu cilvēku, jo nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Nauda

Jaunieši

Sabiedrība

Vasaras brīvlaikā daudzi jaunieši meklē iespējas, kā lietderīgi pavadīt laiku un nopelnīt. Taču kopā ar to pieaug arī risks uzdurties apšaubāmiem “darba” piedāvājumiem. Dažādās platformās arvien biežāk parādās reklāmas ar...

Vasaras darbs ar “bonusu” – jauniešus vilina arī “naudas mūļa” loma

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...