No Liepājas
attīrīšanas iekārtām jūrā nonākušais notekūdeņu apjoms nav radījis paliekošu ietekmi
uz Baltijas jūras ekosistēmu, tādējādi nav pamata noteikt ierobežojumus jūras
zvejai, informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko
attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Viņa norāda, ka, sabrukot vienai no Liepājas notekūdeņu attīrīšanas
iekārtu priekšattīrīšanas sekciju sienām, Baltijas jūrā tika novadīti aptuveni
12 000 kubikmetri (m3) neattīrītu notekūdeņu.

VVD veiks aprēķinus par videi nodarīto kaitējumu, un nodos tos
Valsts policijai, kura par šo avāriju ir sākusi krimināllietu pēc
Krimināllikuma 11.nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi.

Jalinska piebilst, ka Veselības inspekcija (VI) turpina ūdens
kvalitātes mērījumus un informēs iedzīvotājus par peldēšanas aizlieguma
atcelšanu.

Pēc Jūras spēku Krasta apsardzes veiktās piesārņojuma izplatības
modelēšanas, VVD informējis VI un Dienvidkurzemes novada pašvaldību, ka
īslaicīgi riski peldūdeņu kvalitātei pastāv no Liepājas pilsētas ziemeļu
robežas līdz Pāvilostai.

Kā vēstīts, svētdienas, 23.jūlija, pievakarē Liepājā, Šķēdē,
sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena,
radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas
rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.

Kā pirmdien skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs
Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas
darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu.
Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve,
speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka
notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu
atdalīties.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet
iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas
apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz
turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi
ūdens kvalitātei.

Kā ziņots, pagājušajā naktī Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu
noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu
režīmā.

Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie
vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.

Pēc pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas
vadītājas Zitas Lazdānes vārdiem, SIA "Liepājas ūdens" darbinieki
kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus
konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz
bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi
iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku
novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana
kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes
un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.

Baltijas jūra

Liepāja

Aktuāli

No Liepājas attīrīšanas iekārtām jūrā nonākušais notekūdeņu apjoms nav radījis paliekošu ietekmi uz Baltijas jūras ekosistēmu, tādējādi nav pamata noteikt ierobežojumus jūras zvejai, informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību...

VDD komentē, vai jūrā nonākušais notekūdeņu apjoms radījis paliekošu ietekmi uz Baltijas jūras ekosistēmu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...