Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Vecāki jūtas neērti runāt ar bērnu par seksuālo veselību

Foto: haiyang1593269/Pixabay

Foto: haiyang1593269/Pixabay

Tikai puse vecāku atzīst, ka pārrunājuši ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītus jautājumus ar saviem bērniem, pirms viņi sasnieguši 15 gadu vecumu. Otra daļa vecāku uzskata, ka bērni vēl par jauniem, vēl nav uzdevuši šos jautājumus vai paļaujas, ka otrs vecāks jau pārrunājis šo tēmu ar bērnu.

Tik neglaimojošu ainu par vecāku iesaisti un līdzdalību bērnu izglītošanā iezīmē pētījums "Par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem" (Rīga, 2023). Pētījums tika realizēts Latvijas Republikas Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001), ko īstenoja Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar SIA "TNS Latvia" ar biedrības "Papardes zieds" atbalstu.

Pētījumā secināts, ka vecāku skaits, kas pārrunājuši šos jautājumus ar bērniem, samazinājies, salīdzinot ar 2003.gada datiem (iepriekšējais pētījums, kuru īstenoja biedrība "Papardes zieds"). Visbiežāk vecāki pārrunā tēmas par dzimumorgānu higiēnu, attiecībām ar pretējo dzimumu un dzimumattiecībām, visretāk – par abortu, ginekologa/urologa apmeklēšanu un dzimumorgānu uzbūvi un funkcijām. Vairāk ar bērnu runā tieši sievietes, gados vecāki iedzīvotāji un personas ar augstāko izglītību. Tomēr ir vērojama arī pozitīva tendence, salīdzinot ar 2003.gada datiem, nedaudz sarucis to reproduktīvā vecuma iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar bērniem nav pārrunājuši ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītus jautājumus tāpēc, ka jūtas neērti.

Gandrīz 70% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka pusaudžu vecumā arī paši nav vērsušies pie vecākiem ar jautājumiem par seksuālo un reproduktīvo veselību. Respondenti, kas tomēr vērsušies ar jautājumiem pie vecākiem, bijuši gados jauni cilvēki un sievietes.

Bērniem, jauniešiem, kuru organisms mainās, kuriem sākas pubertāte, ir svarīgi saprast, kas ar viņiem notiek, svarīgi saņemt izsmeļošu, patiesu informāciju, lai personība varētu attīstīties harmoniski,

saka Iveta Ķelle, biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja. "Ja vecāki savas audzināšanas, aizspriedumu vai mulsuma dēļ nav gatavi par to runāt, ja skolā pedagogi nav gatavi atklātai, mierīgai sarunai, bērni atradīs atbildes citur – pie vienaudžiem, internetā. Jautājums tikai, kāda būs šī informācija?"

Mazāk kā trešdaļa pētījuma respondentu uzskata, ka skola ir sniegusi pietiekamu informāciju par seksualitāti kā pozitīvu cilvēka potenciālu, apmierinātības un labsajūtas avotu. Pozitīvi vērtējams fakts, ka jaunākās vecuma grupās ar skolas sniegto informāciju par seksualitāti neapmierināto īpatsvars samazinās.

"Skolās, kur jau gandrīz 30 gadus vadām nodarbības jauniešiem par dažādām ar seksuālo un reproduktīvo veselību tēmām, redzam, ka bērniem ir daudz jautājumu, viņi ir atvērti sarunai un ļoti novērtē brīvo atmosfēru, kas veidojas sarunā ar profesionāli sagatavotu ekspertu, kas vienlaikus ir cilvēks no malas," piebilst I. Ķelle.

Iepazīties ar "Papardes zieds" piedāvāto nodarbību klāstu mācību iestādēm jūs varat šeit: https://papardeszieds.lv/

Informāciju sagatavoja Roberts Osis, Association "Papardes zieds", Advocacy Officer.

Foto: haiyang1593269/Pixabay

Foto: haiyang1593269/Pixabay

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas