Klimata un enerģētikas ministrija stingrāk vētīs vēja turbīnu tehnisko stāvokli

Reaģējot uz neseno incidentu Priekulē, kur nogāzās vēja turbīna, Klimata un enerģētikas ministrija plāno būtiski pastiprināt vēja parku tehnisko uzraudzību. Jaunā kārtība paredzēs izstrādāt specifiskus noteikumus regulārai iekārtu apsekošanai pēc konkrēta grafika, turklāt šīs prasības attieksies arī uz tām turbīnām, kas šobrīd nefunkcionē. Noteikumu izpildes kontroli iecerēts deleģēt Valsts vides dienestam, tādējādi mēģinot mazināt riskus apkārtējai videi un iedzīvotāju drošībai.Vienlaikus ar ministrijas iniciatīvu Rīgā pie Ministru kabineta pulcējās vairāki desmiti protestētāju no Kurzemes, iestājoties pret trīs vēja parku "K2 Ventum", "Kurzeme" un "Eko Ziemeļi" būvniecību. Iedzīvotāji pauž bažas par procesa caurskatāmību un tradicionālā dzīvesveida izzušanu Latvijas laukos. Protestētāji uzskata, ka steidzīgā vēja parku attīstība apdraud vēsturiskās viensētas un dabisko vidi, kas raksturīga Kurzemes reģionam, radot neuzticību valsts īstenotajai politikai.Viena no galvenajām iedzīvotāju prasībām ir skaidras valsts stratēģijas izveide, kas definētu, cik daudz un kur tieši šādiem parkiem ir jāatrodas. Protestu dalībnieki norāda uz iespējamo negatīvo ietekmi uz veselību, uzsverot zemfrekvences skaņu radīto slodzi nervu sistēmai un vizuālo kairinājumu, ko rada pastāvīgā turbīnu kustība. Sabiedrības pārstāvji uzskata, ka šobrīd trūkst pārliecības par to, vai šie projekti patiešām kalpo Latvijas iedzīvotāju interesēm un vai to uzraudzības mehānismi ir pietiekami efektīvi.Klimata un enerģētikas ministrija šobrīd virza izmaiņas likumdošanā, lai atceltu iepriekšējo atviegloto kārtību energoapgādes būvju celtniecībai. Ministrijas ieskatā lēmumiem par vēja parku izveidi turpmāk jābalstās ekspertu atzinumos, nevis tikai politiskā gribā. Tomēr esošajā situācijā trīs pieminēto vēja parku būvniecību apturēt nav iespējams tiesiskās paļāvības dēļ, tādēļ šie projekti, visticamāk, būs pēdējie, kas tiks izskatīti pēc līdzšinējās kārtības.Tikmēr atjaunojamās enerģijas nozares pārstāvji uzsver, ka bez jaunu vēja parku būvniecības Latvijai neizdosies stabilizēt un samazināt elektroenerģijas cenas. Jaunie avoti palīdzētu mazināt cenu svārstības patēriņa pīķa stundās, kad trūkst starpsavienojumu kapacitātes vai laikapstākļu dēļ nav pieejams lēts imports no kaimiņvalstīm. Enerģētiskā pašpietiekamība un elektroenerģijas importa atkarības mazināšana tiek izvirzīta kā galvenais ekonomiskais pamatojums turpmākai nozares attīstībai.Saskaņā ar ministrijas prognozēm, līdz 2030. gadam Latvijā varētu tikt uzcelti vēl pieci līdz septiņi jauni vēja parki. Valdībai tuvākajos gados būs jārod sarežģīts līdzsvars starp valsts stratēģiskajām enerģētikas interesēm un iedzīvotāju tiesībām uz drošu, prognozējamu dzīves vidi.

360 Ziņas

Reaģējot uz neseno incidentu Priekulē, kur nogāzās vēja turbīna, Klimata un enerģētikas ministrija plāno būtiski pastiprināt vēja parku tehnisko uzraudzību. Jaunā kārtība paredzēs izstrādāt specifiskus noteikumus regulārai iekārtu apsekošanai pēc...

Vēja turbīnu pretinieks: Es pārgurstu no redzes pārslodzes un zemfrekvences skaņām!

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...