Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīkotajā piketā pie valdības ēkas otrdien pulcējās daži simti cilvēku, pieprasot lielāku finansējumu veselības aprūpei un darba samaksas palielināšanu nozarē.
Piketā dalībnieki turēja plakātus ar uzrakstiem "Valdība mūs nedzird", "Ģimenes ārstiem atbalstu, pacientiem veselību", "Reģioni nav otrā šķira, veselību visiem" un "Līdz vēlēšanām solījumi, pēc vēlēšanām - amnēzija". Protestētāji skandēja arī saukļus "Veselība bez naudas, pacients bez pulsa" un "Nodaļa slēgta, līnija - taisna".
LVSADA vadītāja Līga Bāriņa uzsvēra, ka veselības aprūpes sistēmā problēmas ir ieilgušas un nozare vairs nevar tikai gaidīt jaunus solījumus. Viņa norādīja uz darbinieku pārslodzi, pacientu rindām un slimnīcu grūtībām nodrošināt nepārtrauktu darbu.
Bāriņa sacīja, ka LVSADA vairākkārt vērsusies pie atbildīgajām institūcijām, taču saņemtajās atbildēs pēc būtības arodbiedrības aktualizētās problēmas tiekot atzītas un tiekot uzsvērts, ka starp pusēm notiek regulārs dialogs. Arodbiedrība gan sagaida konkrētus un finansiāli nodrošinātus lēmumus.
LVSADA prasību pēc veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) demisijas Bāriņa raksturoja kā atbildības pieprasīšanu.
Piketā uzstājās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure savā uzrunā atgādināja par pirms 14. Saeimas vēlēšanām politiķu dotajiem solījumiem veselības aprūpes jomā un norādīja, ka ģimenes ārsti ir tie speciālisti, kuri vistiešāk redz pacientu vajadzības.
Viņa uzsvēra primārās veselības aprūpes nozīmi un to, ka ģimenes ārsta darbs nav iespējams bez komandas un atbalsta personāla. Nicmane-Aišpure aktualizēja arī nepieciešamību palielināt ģimenes ārstu atalgojumu kapitācijas naudā, kā arī kritizēja situāciju digitālajā vidē, tostarp smagnējo e-nosūtījumu sistēmu.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs norādīja uz ģimenes ārstu skaita samazināšanos, mediķu novecošanos un neskaidrību par to, kā nākamajā gadā tiks nodrošinātas pieaugošās pacientu vajadzības. Viņaprāt, atalgojuma pieaugumam būtu jābūt 25–30% apmērā, lai noturētu esošos darbiniekus un piesaistītu jaunus.
Piketa laikā pie protestētājiem no valdības ēkas iznāca arī veselības ministrs Abu Meri un pēc tam Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS). Abu Meri parādīšanos daļa sanākušo sagaidīja ar neapmierinātības saucieniem. Ministra uzrunas laikā vairākkārt izskanēja aicinājumi "Atkāpies!" un "Cīnies!", bet viņa uzrunu piketa dalībnieki bieži pārtrauca.
Abu Meri uzsvēra, ka arī pats ir daļa no veselības aprūpes sistēmas un piekrita, ka veselība ir valsts drošības jautājums. Vienlaikus viņš norādīja uz ievērojamo finansējumu, kas pēdējos gados novirzīts valsts aizsardzībai un drošībai. Ministrs uzsvēra, ka risinājumi jāmeklē vairākām ministrijām kopā un ka nevar apsolīt finansējumu, ja nav pārliecības par tā pieejamību.
Ministrs skaidroja, ka budžetā nav iespējams vienkārši atrast simtiem miljonu eiro un nepieciešams meklēt arī ietaupījumus, lai papildu līdzekļus varētu novirzīt veselības aprūpei. Bāriņa uz to atbildēja, ka uz veselības aprūpes rēķina taupīt nedrīkst, jo nepietiekama finansējuma sekas būšot slimi pacienti un lielāka mirstība.
Abu Meri norādīja, ka jautājums par papildu finansējumu jāadresē ne tikai veselības ministram, bet visiem politiķiem, kuri lemj par valsts budžeta sadalījumu, tostarp Saeimas deputātiem. Atbildot uz protestētāju jautājumiem par līdz šim paveikto, viņš minēja darbu pie veselības aprūpes līdzekļu lietderīgākas izmantošanas, vairāku miljonu eiro ietaupījumu atrašanu un bērnu vakcinācijas paplašināšanu.
Protestētāji vairākkārt aicināja pie mikrofona arī Kulbergu. Pārtraucot Ministru kabineta sēdi, premjers piketētājiem uzsvēra savu personīgo pieredzi veselības aprūpē, norādot, ka ārsti un medicīnas māsas viņam palīdzējuši pēc veselības problēmām atgriezties sportā.
Kulbergs sacīja, ka veselības aprūpes problēmas valdībai ir labi zināmas un papildu finansējums nozarei, tostarp darbinieku algām, ir nepieciešams. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nesolīs finansējumu, kuram nav seguma. Premjers pauda viedokli, ka līdztekus papildu finansējumam nepieciešamas arī sistēmiskas izmaiņas, tostarp jānodrošina, lai piešķirtais finansējums reāli nonāktu līdz ārstniecības personām.
Piketā uzrunu teica arī Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve Liesma Kalve, kura kritizēja Abu Meri un izteica aizskarošu piezīmi par ministra izcelsmi.
Piketam noslēdzoties, Bāriņa aģentūrai LETA pauda, ka, viņasprāt, pikets ir izdevies, tomēr viņa šaubās, vai nozares vajadzības ir sadzirdētas un vai turpmāk gaidāmas būtiskas pārmaiņas. Bāriņa norādīja, ka līdz šim nav bijusi situācija, kad šādā piketā atnākušos uzrunātu gan veselības ministrs, gan premjers.<iframe id="gZ9DOQKWrUsM" src="https://www.1188.lv/v4/lv/entertainment/advice/embed?code=gZ9DOQKWrUsM" style="width:100%;display:block;border:0" frameborder="0" allowfullscreen></iframe> 
Kā vēstīts, LVSADA pieprasījusi 2027. gada valsts budžetā nodrošināt visu veselības aprūpē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu ne mazāk kā par 30%, nepieciešamo finansējumu iekļaujot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifos. Arodbiedrība arī pieprasījusi pārskatīt Ministru kabineta noteikumus par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, kā arī ieviest regulāru darba samaksas pārskatīšanas mehānismu.
Arodbiedrība sākotnēji pieprasīja darba samaksas pieaugumu par 30%, bet, "meklējot kompromisu", piekrita 25,4%. Veselības ministrija (VM) arodbiedrību septembrī informējusi, ka darba samaksas paaugstināšanai par 25,4% nepieciešami 228,7 miljoni eiro. Tikšanās dalībnieki atzinuši situācijas nopietnību, tomēr lēmums par finansējuma piešķiršanu netika pieņemts un netika noteikts turpmākās rīcības plāns vai lēmuma pieņemšanas termiņš.
Ministru kabineta noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem māsas palīgam un medicīnas asistentam noteiktā zemākā mēnešalga ir 863 eiro, kas ir par 43 eiro lielāka nekā 2027. gadā plānotā minimālā alga, savukārt māsai noteiktā zemākā mēnešalga ir 1189 eiro. LVSADA norāda, ka bez samērīga veselības aprūpes darbinieku atalgojuma pieauguma darbinieku trūkums nozarē padziļināsies.
Ministru kabineta atbildes projektā par 2027. gada valsts budžetu atzīta veselības nozarei nepieciešamā papildu finansējuma vajadzība 663 miljonu eiro apmērā, taču cilvēkresursiem norādīta tikai 45,2 miljonu eiro vajadzība. Projektā nav noteikts faktiski piešķiramais finansējums, norāda LVSADA.
Arodbiedrība paziņojusi, ka gadījumā, ja valdība nepieņems konkrētus un finansiāli nodrošinātus lēmumus par veselības aprūpes finansējumu un visu nozarē nodarbināto darba samaksas paaugstināšanu, LVSADA Birojam uzdots sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par turpmākajiem normatīvajos aktos paredzētajiem kolektīvo interešu aizstāvības pasākumiem.

Hosams Abu Meri

Pikets

mediķi

Sabiedrība

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīkotajā piketā pie valdības ēkas otrdien pulcējās daži simti cilvēku, pieprasot lielāku finansējumu veselības aprūpei un darba samaksas palielināšanu nozarē. Piketā dalībnieki...

VIDEO: Mediķu piketā pie valdības ēkas pulcējas vairāki simti cilvēku

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...