<p></p><p><b>Iedomājies — Tu atver savu
“Facebook” vai “Instagram”, un pēkšņi parādās reklāma ar skaļu virsrakstu:
“Strādā no mājām un pelni līdz pat 500 Eur dienā! Bez pieredzes, tikai telefons
un interneta pieslēgums!” Izskatās vilinoši, vai ne? It īpaši laikā, kad daudzi
meklē papildu ienākumus vai iespēju strādāt ar elastīgu darba laiku. Taču aiz
šādiem “zelta piedāvājumiem” bieži slēpjas krāpniecība, un daudzi cilvēki,
meklējot vieglu peļņu, diemžēl kļūst par šīs interneta krāpniecības upuriem.</b></p>

<h2>Kā darbojas šāda krāpšanas shēma?</h2>

<p>Šīs reklāmas parasti ir izteikti
profesionāli noformētas — ar īstiem cilvēku foto, “intervijām” un pat “ziņu
portālu” logotipiem. Reizēm tās imitē pazīstamu uzņēmumu vai banku vizuālo
identitāti. Visbiežāk izpildās kāds no zemāk norādītajiem scenārijiem.</p>

<h3>1. “Aizpildi anketu un sāc pelnīt tūlīt”</h3>

<p>Tev tiek lūgts ievadīt:</p>

<p></p><ul><li>vārdu, e-pastu, telefona numuru,</li><li>dažreiz arī bankas konta datus “izmaksu
saņemšanai”.</li></ul><p></p>



<p>Pēc tam seko zvans no
“konsultanta”, kurš piedāvā ieguldīt nelielu summu (piemēram, 200–300 EUR), lai
“aktivizētu kontu”. Reālā peļņa, protams, nekad neseko. Tava nauda vienkārši
pazūd, un “uzņēmums” izgaist.</p>

<h3>2. “Tava jaunā darba platforma”</h3>

<p>Cits variants: tiek piedāvāta
piekļuve “darba portālam”, kur var “uzklikšķināt uz reklāmas” vai “aizpildīt
anketas” par samaksu. Patiesībā šis portāls neeksistē kā darba devējs, bet
tikai kā starpnieks, kas savāc tavus datus un nereti arī izmanto tos krāpniecības
vai identitātes zādzību nolūkos.</p>

<h3>3. “Investīciju projekts ar garantētu peļņu”</h3>

<p>Bieži šie piedāvājumi aizved uz
viltus kriptovalūtu vai tirdzniecības platformām, kur sola nopelnīt lielas
naudas summas dienā, ieguldot savus līdzekļus. Piemēram, “Pelni 500 Eur, dienā,
tagad iemaksājot vien 250 Eur”. Šādas vietnes izmanto viltotas diagrammas,
“tiešraides” ar peļņas pieaugumu un fiktīvas atsauksmes. Kad vēlies izņemt
naudu, tiek prasīta “verifikācija” vai papildu iemaksa, un tas ir brīdis, kad
saproti – nauda ir zaudēta.</p>

<h2>Kā atpazīt, ka tas ir krāpniecības mēģinājums?</h2>

<p>Lūk, 7 droši signāli, ka vilinošais
darba piedāvājums nav īsts: </p>

<p></p><ol><li>Sludinājumā
sola ātru un lielu peļņu bez iepriekšējas pieredzes; kurš legāls uzņēmums ņemtu
darbā cilvēku bez atbilstošas kvalifikācijas, turklāt vēl solot tik lielu algu?</li><li>Nav
skaidra uzņēmuma nosaukuma vai mājaslapas, jo krāpnieki neatklāj savu
identitāti;</li><li>Saziņai
tiek piedāvāta “WhatsApp” vai “Telegram”, lai gan oficiāli uzņēmumi nekad
nekomunicē tikai caur šīm platformām;</li><li>Pieprasa
iemaksu, lai “aktivizētu kontu”, kas ir nelegāla prakse, jo darbam nevajadzētu
prasīt papildus ieguldījumus no darbinieku puses;</li><li>Interneta
domēnam ar aizdomīga adrese, piemēram, “job-eu24.biz”;</li><li>Tiek
izmantoti viltoti logotipi vai slavenību foto;</li><li>Viss
notiek “pa telefonu” un bez juridiska dokumenta, piemēram, darba līguma.</li></ol><p></p>













<h2>Kā izvairīties no problēmām?</h2>

<p></p><ol><li>Pārbaudi
uzņēmumu: Ieraksti Google uzņēmuma nosaukumu un pievieno atslēgas vārdus
“krāpšana” vai “scam”. Ja tas ir apšaubāms, noteikti atradīsi brīdinājumus
forumos;</li><li>Nekad
neievadi savus bankas datus aizdomīgā formā, pat ne “verifikācijai” vai
“izmaksu saņemšanai”;</li><li>Neveic
nekādas priekšapmaksas, jo legāls darba devējs tev nekad neprasīs iemaksu, lai
sāktu strādāt;</li><li>Izmanto
oficiālus darba portālus, piemēram, cv.lv, visidarbi.lv, LinkedIn vai uzņēmumu
oficiālās mājaslapas;</li><li>Ziņo
par krāpniecību: Ja redzi šādu reklāmu, ziņo par to sociālajai platformai
(“Report Ad”).</li></ol><p></p>









<h2>Kāpēc ir svarīgi par krāpniecību ziņot platformai?</h2>

<p>Šādu un līdzīgu gadījumu
novēršanai ir radīts <a target="_blank"  href="https://www.ptac.gov.lv/lv/dpa">Digitālo
pakalpojumu akts (DPA)</a>.  Līdz ar DPA
spēkā stāšanos 2024. gadā, tādi sociālie tīkli kā Facebook, Instagram, TikTok,
X (Twitter) un YouTube vairs nevar vienkārši “nepamanīt” krāpnieciskas
reklāmas. Tām ir pienākums ātri reaģēt, ja lietotāji vai iestādes ziņo par
maldinošu vai bīstamu saturu. Tas nozīmē, ka ja redzi reklāmu ar solījumu “500
EUR dienā”, tu vari to oficiāli ziņot, un platformai ir juridisks pienākums to
pārbaudīt un vajadzības gadījumā izņemt šo saturu. Ja tā to nedara — platforma
pati var tikt sodīta. </p>

<p><a target="_blank"  href="https://www.ptac.gov.lv/lv/dpa">DPA</a> arī paredz, ka katrai reklāmai
jābūt caurspīdīgai:</p>

<p></p><ul><li>jābūt skaidri norādītam, kas ir reklāmdevējs;</li><li>jānorāda, kāpēc tieši tev šī reklāma tika
rādīta;</li><li>jābūt iespējai redzēt, kādi dati tika izmantoti
mērķēšanai.</li></ul><p></p>





<p>Praktiski tas nozīmē, ka vairs
nedrīkst būt anonīmi “sponsorētie” sludinājumi no profiliem ar nosaukumu “Darbs
Eiropā” vai “OnlineJob24.biz”, kuriem nav ne uzņēmuma nosaukuma, ne
kontaktinformācijas.</p>

<p>Ja redzi šādu viltus darba
sludinājumu, kas sola ātri un viegli nopelnīt naudu vien ar pāris klikšķiem vai
savu datu ievadīšanu interneta vietnē, ziņo par to platformai, lai melīgais
saturs pazūd no interneta vides. </p>

<p>Atceries, <a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/zinas/internets-nav-pasaka-ptac-aicina-atpazit-viltibas-un-rikoties-drosi-tiessaiste/57419">Internets
nav pasaka. Atpazīsti viltības!</a></p><p></p>

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Krāpniecība

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)

Atpazīsti viltības internetā!

Sabiedrība

Iedomājies — Tu atver savu “Facebook” vai “Instagram”, un pēkšņi parādās reklāma ar skaļu virsrakstu: “Strādā no mājām un pelni līdz pat 500 Eur dienā! Bez pieredzes, tikai telefons un...

Viņi sola maksāt 500 eiro dienā par darbu no mājām: vai tas ir reāli?

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Viņi sola maksāt 500 eiro dienā par darbu no mājām: vai tas ir reāli?

Raksts tapis sadarbībā ar

Raksts tapis sadarbībā ar

Tev varētu patikt

Ielādējam...