Valsts meža dienests vērtē iespējamu pārkāpumu Rucavas senās mežaudzes izciršanā

Valsts meža dienests (VMD) bija lūdzis Meža pētīšanas stacijai Rucavā necirst seno mežaudzi, taču tā tik un tā tika nocirsta, 360 Ziņām atklāj VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Indulis Brauners.
Vakar kļuva zināms, ka Rucavas pusē nocirsta teju 400 gadus veca mežaudze, iespējams, viena no vecākajām Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Šādu satraucošu ainu atklājuši Latvijas Dabas fonda eksperti. Mežā auga aptuveni 377 gadus veca priede un citi līdzīga vecuma koki. Teritorijā bija reģistrēts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops un vairāku īpaši aizsargājamu sugu atradnes.
Paradoksāli, ka šo mežaudzi nocirtusi Meža pētīšanas stacija, kas atrodas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzībā. Latvijas Dabas fonds vērsies pie atbildīgajām institūcijām un ministrijām, pieprasot skaidrojumu par notikušo un valsts amatpersonu atbildību par dabas vērtību iznīcināšanu.
<blockquote>Pats satraucošākais ir tas, ka šis ir tikai viens no gadījumiem, par kuriem mēs zinām, ka ir iznīcinātas ļoti vērtīgas audzes,</blockquote>uzsver Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.
"Un tas ir tāpēc, ka joprojām īpaši aizsargājamu mežu sargāšana lielā mērā ir uz papīra. Ir likums, kas pasaka, ka šīs audzes nedrīkst iznīcināt, un tajā pašā laikā ir iespējams aiziet uz Meža dienestu un saņemt ciršanas apliecinājumu. Es ļoti ceru, ka šis būs beidzot impulss šo problēmu salabot, bet diemžēl par to būs samaksāta ļoti augsta cena. Mums nav ilūziju par to, ka Zemkopības ministrija kaut ko šajā sakarā gribēs mainīt, bet mēs ceram, ka šīm zinātniskajām institūcijām tas varētu būt reputācijas jautājums," norāda Ķuze.
Ne Meža pētīšanas stacija, ne arī tās direktors Mārtiņš Līdums uz 360 Ziņu zvaniem neatbildēja. Arī par iestādi atbildīgais institūts "Silava" no komentāra atteicās, atbildot vien rakstiski.
"Cirsmu izvēle, plānošana un augošu koku pārdošana ir Meža pētīšanas stacijas kompetence. Mežzinātnes institūts "Silava" ne saskaņo šīs darbības, ne dod ciršanas atļaujas, ne sniedz komentārus. Apliecinām, ka Meža pētīšanas stacijas Rucavas meža novada 7. kvartāla 7. nogabalā nav bijusi reģistrēta zinātniskās izpētes objekta pazīme," teikts "Silava" atbildē.
Tikmēr uz robu likumdošanā norāda arī VMD. Situāciju skaidro VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Indulis Brauners.
"Dabas datu skaitīšanas un citu ekspertu aktivitāšu rezultātā mežā ir izdalīti, viņiem ir nosaukums, Eiropas Savienības īpaši aizsargājamie biotopi. Tās ir teritorijas, kuras ir bioloģiski vērtīgas, un tur ir dažādība gan struktūras, gan sugu, gan visādu citu kritēriju ziņā, kas to nosaka. Tur ir vesels kritēriju kopums. Tās ir identificētas, bet viņiem nav nostiprināts juridiskais statuss," skaidro Brauners.
Tas nozīmē, ka šīs teritorijas nav ietvertas vai tām nav speciāli izveidots īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikrolieguma statuss. Līdz ar to, tā kā VMD izsniedz ciršanas apliecinājumus koku ciršanai, ir normatīvais regulējums, kas liedz izsniegt ciršanas apliecinājumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, proti, teritorijās, kurām ir nostiprināts konkrēts juridiskais statuss.
"Un tad, protams, ir mikroliegumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kur ir nosacījumi, kādas cirtes un ar kādiem nosacījumiem var veikt. Tur ir speciāls regulējums, un mēs raugāmies, ko tur drīkst un ko nedrīkst. Bet šiem konkrētajiem Eiropas Savienības īpaši aizsargājamajiem biotopiem nav noteikts šis regulējums. Līdz ar to ciršanas apliecinājumu izsniedzam," norāda VMD pārstāvis.
Viņš skaidro, ka atbildīgās institūcijas ar meža apsaimniekotājiem nav vienojušās par šādu teritoriju aizsardzību.
<blockquote>Tas pašreiz ir līdz galam nesakārtots tiesiskais regulējums šādām teritorijām, līdz ar to mēs, Valsts meža dienests, tagad esam tie peramie. Pašreiz izsniedzam, jo arī ir precedenti. Piemēram, ja mēs neizsniedzam ciršanas apliecinājumu, īpašnieks šo lēmumu pārsūdz. Mēs noraidām pārsūdzību, un mēs ar īpašnieku tiekamies tiesā. Tiesa savukārt lemj – tā kā nav juridiskā statusa, Valsts meža dienestam ciršanas apliecinājums ir jāizsniedz.</blockquote>
"Līdz ar šo precedentu arī Valsts meža dienests izsniedz atļaujas šādās audzēs, kurām ir šis statuss. Protams, mēs apelējam pie īpašnieku sirdsapziņas, sakot, ka šeit ir dabas vērtības, kuras ir apzinātas, un labāk būtu šo mežu atstāt necirstu. Bet tas ir katra īpašnieka ziņā. Tāpēc arī mēs izsniedzam, un mums pašreiz visi, kas šo situāciju nav izpratuši, uzbrūk, bet mēs strādājam, mums ir jāstrādā esošā normatīvā regulējuma ietvaros. Tā mēs darām," viņš piebilst.
Vaicāts, vai arī Rucavas gadījumā VMD apelējis pie Meža pētīšanas stacijas sirdsapziņas, Brauners atbildēja, ka dienests jau jūnijā saņēmis iesniegumu par mikrolieguma izveidošanu.
<blockquote>Mēs uzrakstījām vēstuli Meža pētīšanas stacijai, lūdzot informēt, ka šāds process ir uzsākts, lūdzot šo nedarīt.</blockquote>
Šobrīd VMD ir saņēmis divus iesniegumus mikroliegumu izveidei konkrētajā teritorijā, apturēti koku ciršanas apliecinājumi un uzsākts četru mikroliegumu izveides process.
Vienlaikus VMD vērtē iespējamo dabas aizsardzības noteikumu pārkāpumu saistībā ar cirsmā atstātajiem ekoloģiskajiem kokiem.

Meži

Daba

360 Ziņas

Valsts meža dienests (VMD) bija lūdzis Meža pētīšanas stacijai Rucavā necirst seno mežaudzi, taču tā tik un tā tika nocirsta, 360 Ziņām atklāj VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs...

VMD bija lūdzis Meža pētīšanas stacijai necirst seno mežu Rucavā

Ramona Veckalniņa, 360 Ziņas žurnāliste

Tev varētu patikt

Ielādējam...