Zemkopības ministrija (ZM) un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji ir vienojušies par Eiropas Savienības (ES) nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ piešķirtā ārkārtas atbalsta izmaksas pamatprincipiem, informēja ZM.

Otrdien, 9. decembrī, Lauksaimniecības konsultatīvajā padomē (LKP) zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām izskatīja ZM sagatavoto budžeta bāzes finansējumu 7,7 miljonu eiro apmērā, kā arī valsts budžeta papildu finansējuma 59,3 miljonu eiro apmērā sadalījumu atbalsta programmām 2026. gadam, un LKP konceptuāli atbalstīja ministrijas piedāvāto finansējuma sadalījumu.

ZM turpinās diskusijas ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām par dažiem atbalsta pasākumiem, piemēram, apdrošināšanas polišu iegādes izmaksu daļēju kompensāciju, lai padarītu šo atbalsta pasākumu efektīvāku. Kopumā 2026. gadā lauksaimniekiem ir paredzēts valsts atbalsts 67 miljonu eiro apmērā.

Sanāksmē ZM un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji vienojās arī par galvenajiem ES piešķirtā ārkārtas atbalsta izmaksas pamatprincipiem, ko Eiropas Komisija (EK) piešķīra 2025. gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ. Atbalsts pienāksies lauksaimniekiem, kuri bija iesnieguši paziņojumus Lauku atbalsta dienestā par cietušajām platībām 2025. gadā.

Lemjot par atbalsta izmaksu, tiks vērtēts, vai cietušajām saimniecībām ieņēmumu samazinājums no lauksaimnieciskās darbības ir vismaz 20%. Uz EK ārkārtas atbalstu varēs pretendēt augļkopji, dārzeņu audzētāji un sēklkopji. Papildus ZM ir paredzējusi risinājumus tiem lauksaimniekiem, kuri sākuši savu darbību nozarē nesen.

Detalizētus noteikumus ZM izstrādās tuvākajā laikā, jo atbalsts ir jāizmaksā līdz 2026. gada 30. aprīlim. 2025. gada lietavu dēļ būtiski cietušas arī pārējās laukkopības nozares, tāpēc ZM ir atkārtoti vērsusies pie EK, lai rastu papildu ES finanšu līdzekļus šo nozaru atbalstam.