Valsts līdzekļus neparedzētiem gadījumiem vajadzētu novirzīt ilgstošo lietavu sabojātās infrastruktūras atjaunošanai, trešdien žurnālistiem pie Rīgas pils norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, kura kopā ar citu organizāciju pārstāvjiem tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Viņa atzīmēja, ka tikšanās laikā puses pārrunāja ilgstošo lietavu izraisīto krīzi lauksaimniecībā un iespējamos mehānismus, kas nozarei varētu palīdzēt pārdzīvot šo sezonu. Dzelzkalēja-Burmistre klāstīja, ka organizācijas aicinājušas pašvaldības neiekasēt soda naudas no lauksaimniekiem, kuriem būs grūtības nomaksāt nākamā ceturkšņa nekustamā īpašuma nodokli.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece uzsvēra, ka lauksaimnieki gaida Eiropas Savienības (ES) atbalstu, jo šādās situācijās zaudējumus kompensē no krīzes fonda. Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka valdībai ir jāstrādā pie tā, lai summa, ko aprēķinās Latvijas lauksaimniekiem, būtu pienācīgi liela.

Taujāta, vai jau patlaban ir zināms zaudējumu apmērs, "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece klāstīja, ka precīzāki dati būs zināmi oktobra vidū vai beigās, jo raža vēl ir jānovāc, jāapstrādā, jāpārdod un tikai tad varēs redzēt, kāda ir kopaina.

Runājot par iespējamo valsts atbalstu, Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka valdība var papildu līdzfinansēt Eiropas aprēķināto naudu. Taču organizāciju ieskatā valsts resursi nekavējoties būtu jāiegulda, lai saremontētu sabojātos ceļus, meliorācijas sistēmas un caurtekas.

"Mēs noteikti prasīsim, lai valdība nākamgad atvēlētu lielus resursus meliorācijas sistēmas sakārtošanai un kopšanai, jo bez šīs sistēmas krīzes situācijas būs aizvien biežāk. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem būtu jāinvestē tur, kur ir vissmagākā situācija ar infrastruktūru," sacīja "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājas vietniece.

Arī Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka uzsvēra vajadzību sakopt meliorācijas sistēmas, citādi lauksaimniekus sagaidīs lielas problēmas. Viņasprāt, valstij ir jārīkojas un jācenšas šīs sistēmas sakārtot.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis uzsvēra, ka puses pārrunājušas arī nākamo ES daudzgadu budžetu, proti, būtu jānošķir finansējums kohēzijai un lauksaimniecībai. Tāpat pārrunāti ārkārtas apstākļi saistībā ar lauksaimniecības produkcijas tirdzniecību un eksportu.

Feldmanis klāstīja, ka arī šajā jomā netrūkst izaicinājumu, tostarp sakraut produkciju un nogādāt partneriem. Viņš piebilda, ka divas trešdaļas no saražotajiem graudiem tiek eksportētas.