Pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šogad maijā parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis solīto rezultātu, norādīja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.Biedrībā uzsver, ka pēc memoranda ieviešanas lauksaimnieku sadarbība ar mazumtirgotājiem ir kļuvusi vēl izaicinošāka.Biedrībā norāda, ka, parakstot memorandu, politiķi, tirgotāji un ražotāji apņēmās veicināt pamata pārtikas preču pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, palielināt vietējās izcelsmes pārtikas preču sortimentu un tirdzniecības apmēru, kā arī uzlabot sadarbību starp mazumtirgotājiem un ražotājiem.Tomēr atbilstoši EM datiem šī gada jūnijā, kuros atspoguļots Latvijā ražotu produktu apgrozījums deviņās mazumtirdzniecības ķēdēs, dažās pārtikas produktu kategorijās - atsevišķos dārzeņos un gaļas veidos - esot redzams apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gada vasaru. Galvenokārt vietējo produktu apgrozījums saglabājies esošajā līmenī vai pat samazinājies, uzsver biedrībā.Kopumā memorandā pausto ieceri biedrība atbalsta, tomēr realitātē Latvijas lauksaimnieku sadarbība ar mazumtirdzniecības tīkliem neesot uzlabojusies.Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons uzsver, ka atrast kopīgu valodu ar mazumtirdzniecības tīkliem un panākt kompromisu patlaban ir vēl izaicinošāk, nekā jebkad agrāk. "Memorandā nav noteikts, kā tiek mērīti rezultāti, nav sankciju par negodīgu rīcību un pienākuma nodrošināt abpusēji izdevīgus līgumus. Līdz ar to veikalu tīkli turpina diktēt savus nosacījumus, neslēdz ilgtermiņa līgumus un pastāvīgi cenšas samazināt pārtikas iepirkuma cenas," uzsver Trons.Vienlaikus viņš norāda, ka vietējiem lauksaimniekiem joprojām nav garantijas, ka izaudzētā vai saražotā produkcija tiks nopirkta. Pasūtījumi esot neprognozējami, tādēļ neesot iespējams veidot ilgtspējīgu un abpusēji izdevīgu sadarbību, piebilda Trons.Biedrībā pauž, ka lielveikali produktu iepirkuma cenas no lauksaimniekiem šoruden samazinājuši no 10% līdz 50% atkarībā no produkta, savukārt veikalu plauktos cenas palikušas iepriekšējā gada līmenī vai pieaugušas. Piemēram, kartupeļu iepirkuma cena esot kritusies par aptuveni 50%, burkānu cena - no 15% līdz 20%, sīpolu cena - par 30%. Vienlaikus veikalu uzcenojumi sasniedz no 60% līdz 120%, atsevišķos gadījumos līdz 200%, piebilst biedrībā.Biedrības ieskatā, lai pārtikas cenu samazināšanas memorands kļūtu par reālu instrumentu, nevis formālu vienošanos, tam ir nepieciešami skaidri noteikumi un atbildība. Tostarp ir jāievieš caurspīdīguma mehānisms, kas ļautu redzēt, kā sadalās pārtikas cena veikalā starp ražotāju un tirgotāju, kā arī jānosaka taisnīgi apmaksas termiņi, piemēram, 20 dienas.Tāpat biedrība aicina ieviest negodīgas tirdzniecības prakses kontroles sistēmu, kas nepieļauj cenu "dzīšanu lejup" un tirgus varas izmantošanu attiecībā pret vietējiem ražotājiem.Biedrība "Zemnieku saeima" atkārtoti aicina valdību pārskatīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) politiku pārtikai, īpaši Latvijā raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, lai mazinātu nodokļu slogu un padarītu Latvijas produktus konkurētspējīgākus.Jau ziņots, ka šogad 27. maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos. Zemo cenu pārtikas groza izveide paredz, ka desmit preču kategorijās katrā tiek nodrošināts vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā un ar zināmu regularitāti produkti tiks mainīti pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas.

Nauda

Pārtika

Ekonomikas ministrija

Sabiedrība

Pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šogad maijā parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis solīto rezultātu, norādīja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji. Biedrībā uzsver, ka pēc memoranda...

"Zemnieku saeima" secina - pārtikas cenu samazināšanas memorands nav devis rezultātu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...