Aļaskas vulkānu observatorijas (AVO) eksperti pauž bažas, ka 585 metrus augstais Spurra kalna vulkāns tuvojas izvirdumam, jo tā reģionā aizvadītajā nedēļā novērotas 55 nelielas zemestrīces.

Zinātnieki apgalvo, ka pastiprināta seismiskā aktivitāte liecina par to, ka zem Spurra kalna paceļas magma, izraisot spriedzi un plaisas apkārtējos iežos, kas izraisa zemestrīces.

Kalnam blakus esošās pilsētas Ankoridžas valdība pilsētas 300 000 iedzīvotāju ir izstrādājusi rīcības plānu ārkārtas situācijā, brīdinot cilvēkus laikus nodrošināt sevi ar papildus pārtiku, bērnu precēm un mājdzīvniekiem nepieciešamo, jo vulkāna izvirduma gadījumā var tikt pārtraukta vai kavēties preču piegāde.

Sarunā ar birtu mediju “Daily Mail” AVO atbildīgais zinātnieks Mets Heinijs norāda, ka, ja Spurra kalna vulkāns sprāgs, tas izmetīs vairākus pelnu mākoņus, kas pacelsies pat vairāk nekā1500 metru augstumā.

Katra pelnu raisošā sprādzienu epizode ilgtu trīs līdz četras stundas, kā rezultātā Ankoridžu un citas tuvumā esošās apdzīvotās vietas pārņemtu milzu pelnu mākonis.

AVO 25. aprīlī dalījās ar brīdinājuma ziņu: “Spurra vulkānā turpinās vulkāniskie nemieri, un tiem raksturīga nepārtraukta zemestrīču aktivitāte. Seismiskums joprojām ir paaugstināts, pēdējā nedēļā notikušas aptuveni 55 zemestrīces. Lai gan tas ir līdzīgi kā iepriekšējā nedēļā, zemestrīču biežums pašreizējā nemieru periodā ir mainīgs.”

AVO arī atzīmēja, ka zemes deformācija (vulkāna virsmas uzbriešana vai nobīde) pēdējā laikā ir apstājusies, taču tas notika arī iepriekš novembrī un decembrī pirms deformācijas tempi atkal pastiprinājās.

Seismiskā aktivitāte Spurra kalna tuvumā sākās 2024. gada aprīlī, un zemestrīču skaits palielinājās no vidēji 30 nedēļā līdz vidēji 125 nedēļā oktobra sākumā, kas kopš tā laika turpinās.

Lai gan nesen notikušās zemestrīces ir nelielas, to atrašanās cieši viena otrai blakus liecina par spiediena palielināšanos, plaisu paplašināšanos un magmas kustību.

Pagājušajā mēnesī no kalna virsotnes krātera un sānu atveres izplūda paaugstināts gāzes daudzumu, kas liecina par izmaiņām vulkāna iekšienē, piemēram, par to, ka magma dziļi pazemē sakarsē ūdeni.

Lai gan AVO paziņoja, ka pagājušajā nedēļā satelīta datos sēra dioksīda emisijas netika konstatētas, “mākoņaini apstākļi neļāva vērot vulkānu lielāko nedēļas daļu”.

AVO turpina cieši uzraudzīt Spurra kalna aktivitāti, lai meklētu signālus, kas liecinātu, ka vulkāns tuvojas izvirdumam.

Vulkāna virsotnes krāteris nav izvirdis jau aptuveni 5000 gadu, bet tā sānu atvere, ko sauc par Krātera virsotni, pēdējo reizi izvirdumu piedzīvoja tikai pirms 30 gadiem.

Izvirduma laikā 1992. gadā visu Ankoridžas pilsētu pārklāja astoņas collas pelnu kārta.