Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) 15. Saeimas vēlēšanās nav pārvarējusi 5% barjeru un pirmo reizi kopš apvienības izveides nav ieguvusi pārstāvniecību parlamentā, liecina gandrīz visu balsu saskaitīšanas rezultāti.Svētdien, 4. oktobrī, plkst. 10.20 bija saskaitītas 99,4% balsu jeb 1031 no 1059 vēlēšanu iecirkņiem. ZZS bija saņēmusi 4,41% vēlētāju atbalstu, kas nav pietiekami, lai iekļūtu Saeimā.ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze intervijā Latvijas Televīzijā atzina, ka apvienība nav pārvarējusi nepieciešamo barjeru.Vērtējot vēlēšanu rezultātus, Krauze kā vienu no iespējamiem iemesliem minēja nekonsekvenci vērtību jautājumos. Arī 14. Saeimas priekšsēdētāja un viena no ZZS līderēm Daiga Mieriņa jau sestdienas vakarā pieļāva, ka politiskā spēka vājo rezultātu daļēji varētu būt izraisījusi nekonsekvence šajos jautājumos.Politologs Juris Rozenvalds Latvijas Televīzijā norādīja, ka ZZS un "Apvienotajam sarakstam" ir līdzīgs vēlētāju loks, tādēļ šo politisko spēku rezultāti ir savstarpēji saistīti. Viņš abus politiskos spēkus salīdzināja ar savienotajiem traukiem, kuros viena pieaugums nozīmē otra samazinājumu.Krauze uzsvēra, ka apvienība negrasās aiziet no Latvijas politikas. Viņš norādīja, ka ZZS Latvijas politikā darbojas jau 24 gadus un nākamos trīs gadus izmantos, lai gatavotos turpmākajam darbam un pierādītu vēlētājiem, ka apvienība joprojām ir politiski aktīva.ZZS zaudējusi pozīcijas arī Ventspilī, kur iepriekš tradicionāli guva ievērojamu vēlētāju atbalstu. 2022. gada Saeimas vēlēšanās apvienība šajā pilsētā saņēma 38% balsu, bet 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā – 21,6%. Arī 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā ZZS Ventspilī ieguva aptuveni 46% atbalstu, savukārt 11. Saeimas vēlēšanās 2011. gadā – aptuveni 38%.Šajās vēlēšanās ZZS vairs nebija populārākais politiskais spēks arī Ventspils un Balvu novados. Abas pašvaldības kopā ar Ventspili 2022. gadā bija starp trim pašvaldībām, kurās populārākais politiskais spēks, salīdzinot ar 2018. gadu, nebija mainījies.Lai gan ZZS kā apvienība parlamentā līdz šim bija pārstāvēta nepārtraukti, tās lielākā dalīborganizācija Latvijas Zemnieku savienība (LZS) vienu reizi jau bija palikusi ārpus Saeimas. Tas notika 1998. gada 7. Saeimas vēlēšanās, kad parlamentā neiekļuva arī Latvijas Zaļā partija (LZP). Pēc neveiksmes abas partijas nolēma apvienoties, un 2002. gadā izveidojās ZZS, kas ieguva vietas 8. Saeimā.Kopš dibināšanas ZZS pārstāvji vienmēr bija ievēlēti parlamentā, un apvienība ar nelielu pārtraukumu piedalījusies arī valdības darbā, divas reizes vadot Ministru kabinetu. Pirms 14. Saeimas vēlēšanām LZS un LZP sadarbība pārtrūka, taču apvienība turpināja pastāvēt, tās sastāvā iekļaujot Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.ZZS 14. Saeimas laikā atradās gan opozīcijā, gan valdībā, piedaloties Evikas Siliņas un vēlāk Andra Kulberga vadītajos Ministru kabinetos.Neskatoties uz neveiksmi 15. Saeimas vēlēšanās, apvienības vadība sola turpināt politisko darbību un gatavoties nākamajām vēlēšanām.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK)

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)

15. Saeimas vēlēšanas

Aktuāli

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) 15. Saeimas vēlēšanās nav pārvarējusi 5% barjeru un pirmo reizi kopš apvienības izveides nav ieguvusi pārstāvniecību parlamentā, liecina gandrīz visu balsu saskaitīšanas rezultāti. Svētdien, 4....

ZZS pirmo reizi tās pastāvēšanas laikā paliek ārpus Saeimas

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...