Foto: KoolShooters, Pexels.com
Kamēr Latvijā bēres parasti norit pēc noteiktām tradīcijām, citviet pasaulē tiek praktizēti patiešām pārsteidzoši rituāli. Šajā rakstā, kopā ar apbedīšanas biroju “Angel debesīs”, ielūkosimies desmit neparastākajās apbedīšanas tradīcijās pasaulē.
1. Debesu bēres Tibetā un Mongolijā
Debesu bēres Tibetas un Mongolijas budistu kultūrās ir sena un joprojām dzīva bēru tradīcija, kas paredz mirušā ķermeņa sadalīšanu un novietošanu kalnos dzīvniekiem par barību. Ticība balstās uz domu, ka ķermenis ir tikai apvalks, un šis rituāls simbolizē dāsnumu un atgriešanos dabā. Rituāls parasti norisinās augstienēs, īpaši tam paredzētās vietās, kur budistu mūki veic reliģiskus rituālus, skandē lūgšanas un sagatavo ķermeni. Ķermenis tiek sadalīts, un tā daļas tiek atstātas uz klintīm vai altārveida platformām, lai grifi tās apēstu. Ticība vēsta, ka, ja putni apēd visu ķermeni, tā ir labvēlīga zīme, kas liecina par cilvēka labo karmu un dvēseles veiksmīgu pāreju.
2. Ūdens bēres Indijā
Dažās hinduistu kopienās mirušo ķermeni kremē, un pelni tiek izkaisīti svētajās upēs, visbiežāk Gangā, kuru pielūdz kā dievieti un uzskata par dvēseles attīrītāju. Šis rituāls simbolizē dvēseles attīrīšanu un tās atbrīvošanu no reinkarnācijas cikla, atgriešanos dabā. Par īpaši svētu vietu tiek uzskatīta Vārānasi pilsēta. Lai gan tradicionāli ķermeni kremē, dažos īpašos gadījumos, piemēram, ja mirušais ir bērns, svētais vai cilvēks, kurš cietis no noteiktām slimībām, ķermeni nekremē, bet tieši ielaiž ūdenī. Šādos gadījumos tas var tikt ievietots laivā vai ietīts audumā ar akmeņiem un nogremdēts Gangā vai citā svētā ūdenstilpnē. Mūsdienās šāda prakse gan ir ļoti reta, jo tiek uzskatīta par nehigiēnisku un pat neatbilstošu likumiem.
3. Zārki kokos Filipīnās
Tā ir sena un simboliska apbedīšanas tradīcija, kas sastopama noteiktās Filipīnu pamatiedzīvotāju kopienās, īpaši Sagadas reģionā. Šajā rituālā mirušais tiek ievietots nelielā koka zārkā, kas tiek pakārts pie klints sienas vai kokā, tādējādi palīdzot dvēselei pietuvināties debesīm, kā arī simboliski izrādot cieņu pret aizgājēju un vēlmi pasargāt viņa ķermeni no dzīvniekiem un mitruma. Zārka forma bieži ir kompakta, jo mirušā ķermenis tiek saspiests embrija pozā, atspoguļojot dzimšanas un nāves cikla vienotību. Mūsdienās šāda prakse ir kļuvusi reti sastopama un tiek uzskatīta par kultūrvēsturisku mantojumu, taču daži zārki Sagadas klintīs joprojām ir redzami, liecinot par šo unikālo un poētisko skatījumu uz dzīves noslēgumu.
4. Padevēji putniem Irānā un Indijā
Padevēji putniem, kas pazīstami arī kā Debesu torņi jeb Dakhma, ir sena zoroastrisma reliģijas apbedīšanas prakse, kas saglabājusies galvenokārt Irānā un Indijā. Šī reliģija balstās uz dziļu cieņu pret četrām svētajām stihijām – zemi, ūdeni, uguni un gaisu, tāpēc zoroastrieši uzskata, ka apbedīt ķermeni zemē vai sadedzināt to būtu šo stihiju apgānīšana. Tā vietā viņi mirušo ķermeni novieto īpaši izbūvētās platformās, kur to līdzīgi kā Tibetā un Mongolijā ātri apēd grifi un citi maitēdāji putni. Šis process tiek uzskatīts par dabisku, tīru un dievišķi noteiktu veidu, kā dvēselei atbrīvoties no fiziskā ķermeņa, kamēr putni palīdz atgriezt ķermeni dabas ciklā bez piesārņošanas. Pāri palikušie kauli tiek savākti un ievietoti torņa centrālajā akā, kur tie lēnām sadalās. Tiesa, mūsdienās šo rituālu apgrūtina pilsētu paplašināšanās, vides pārmaiņas un grifu populācijas samazināšanās, tāpēc dažviet tiek izmantoti arī mūsdienīgi alternatīvi risinājumi, piemēram, saules karstuma paātrināta ķermeņa sadalīšanās.
5. Madagaskaras Nāves karnevāls
Nāves karnevāls, ko Madagaskarā pazīst kā Famadihana, ir viena no spilgtākajām un savdabīgākajām senču piemiņas ceremonijām pasaulē. Šī tradīcija, ko praktizē malagasu tautas augstienes ciltis, atspoguļo dziļu cieņu pret senčiem un pārliecību, ka mirušo gari turpina ietekmēt dzīvo pasauli. Famadihana notiek reizi vairākos gados, kad ģimene organizē svinīgu ceremoniju, kurā izrok mirušā tuvinieka mirstīgās atliekas, pārvelk tās jaunos zīda audeklos un laižas kopīgā dejā. Tā ir priecīga atkalredzēšanās, gluži kā ģimenes salidojums, kurā mirušais tiek cienīts un godināts kā dzīvs viesis. Pēc svinībām mirstīgās atliekas tiek maigi ietītas un ievietotas atpakaļ kapenēs, bieži ar papildu ziedojumiem vai vēstījumiem mirušajiem.
6. Zārki kā mākslas darbi Ganā
Ganā ir izplatīta tradīcija apbedīt mirušos zārkos, kas pazīstami kā fantāzijas zārki. Tā ir unikāla apbedīšanas tradīcija. Šie zārki ir spilgti krāsoti, rūpīgi izstrādāti mākslas darbi, kas bieži attēlo mirušā profesiju, sapņus, statusu vai kādu simbolisku aspektu no viņa dzīves, ļaujot zārkam kļūt par vizuālu mirušā biogrāfiju, kas saglabā cilvēka būtību arī pēc nāves. Piemēram, zvejnieks var tikt apbedīts milzīgā koka zivī, pilots lidmašīnā, bet skolotājs grāmatā.
7. Mumificēšana
Lai gan vispazīstamākā mumificēšana notika Senajā Ēģiptē, dažas Dienvidamerikas ciltis un pat mūsdienu kultūras izvēlas mumificēšanu, cerot uz nākotnes reinkarnāciju vai augšāmcelšanos. Senie ēģiptieši ticēja, ka pēc nāves dvēsele turpina eksistēt, bet tikai tad, ja ķermenis tiek saglabāts neskarts – tas kļuva par nosacījumu, lai dvēsele un dzīvības spēks varētu atgriezties un apvienoties. Rituāla laikā ķermenis tika attīrīts, iekšējie orgāni izņemti un ievietoti kanopu traukos, ķermenis pārkaisīts ar nātriju un ietīts lina saitēs.
Lai arī mūsdienās mumificēšana vairs nav izplatīta kā rituāla prakse, daži cilvēki Rietumos ir izvēlējušies mumificēties, izmantojot ASV bāzētu organizāciju pakalpojumus, kas piedāvā balzamēšanu pēc ēģiptiešu parauga.
8. Kosmosa apbedījumi
Kosmosa apbedījumi ir viena no vismodernākajām un simboliski pārsteidzošākajām bēru praksēm, kas radusies 20. gadsimta beigās un attīstījusies 21. gadsimtā, galvenokārt ASV un Japānā. Šajā praksē neliels daudzums mirušā pelnu tiek ievietots īpašā kapsulā un nosūtīts Zemes orbītā, uz Mēnesi vai pat starpzvaigžņu telpā ar raķešu palīdzību. Tā ir ne tikai alternatīva tradicionālajām apbedīšanas metodēm, bet arī simbolisks žests, kas reprezentē cilvēka vēlmi kļūt daļai no kosmosa. Šī prakse, kaut arī vēl reti sastopama un, protams, arī salīdzinoši ļoti dārga, mūsdienās nereti tiek iekļauta arī kolektīvos lidojumos, kuros vienlaikus ceļo daudzu cilvēku pelni.
9. Kapu dejošana Papua-Jaungvinejā
Kapu dejošana Papua-Jaungvinejā ir daļa no plašākas senču godināšanas un nāves rituālu tradīcijas. Šajā daudzveidīgajā salu valstī, kur dzīvo simtiem atšķirīgu cilšu un kultūru, kapu dejošana ir kolektīvs rituāls, kurā dejošana pie kapavietām vai ap tām tiek izmantota kā dzīves, nāves un atdzimšanas cikla atainojums. Dejas notiek sēru perioda noslēgumā vai īpašos piemiņas brīžos, bieži vien vairākus mēnešus vai pat gadus pēc nāves. Vietējie iedzīvotāji tic, ka šāda dejošana palīdz senču garam rast mieru un nodrošina, ka tas turpina uzraudzīt dzīvos. Dejotāji bieži tērpti ceremoniālās maskās, spalvās, krāsojumos un rotās, kas simbolizē garus, dzīvniekus vai mitoloģiskas būtnes.
10. Zaļie apbedījumi
Mūsdienu ekoloģiskajās kustībās strauji izplatās bioloģiskie apbedījumi jeb zaļie apbedījumi, kur cilvēka pelni vai ķermenis tiek apglabāts īpašā kapsulā kopā ar koka stādu. Tā vietā, lai tērētu kokmateriālus un metālu zārkos, cilvēks simboliski "pārdzimst" kā koks – dzīvības un atjaunošanās simbols. Šī metode piedāvā ilgtspējīgu, simboliski bagātu un emocionāli mierinošu alternatīvu tradicionālajām apbedīšanas formām un gūst arvien lielāku popularitāti Itālijā, ASV, Šveicē un Lielbritānijā.
Kas neparasts ir apbedīšanas ceremonijās Latvijā?
Latvijā neparasti ir tas, cik ļoti bēru organizētāji rūpējas par tuvinieku iespēju sērot un viņu emocionālo labsajūtu. Bēres ir ne tikai, lai tīri praktiski guldītu aizgājēju zemē, bet arī laiks, kurā mīļie var no viņa atvadīties. Viss notiek cieņpilni un diskrēti. Komentāru par šo sniedz apbedīšanas biroja “Angel Debesīs” pārstāve: “Mēs saprotam, cik grūti ir tuviniekiem. Mēs to redzam katru dienu. Mātes, kuras ir spiestas zemē guldīt savus bērnus. Vīri, kuri zaudējuši sievas un tagad ir palikuši vieni. Bērni, kuri pēdējo reizi dzīvē redz savus vecākus... Tas ir tik ļoti grūti. Mēs to saprotam, tāpēc vēlamies, lai šajā laikā tuviniekiem nebūtu ne par ko citu kā vien atvadīšanos. Visu dokumentu sakārtošanu un visas praktiskās lietas – to mēs uzņemamies uz sevi, jo cilvēkam ir nepieciešams izdzīvot visas emocijas, kas ir saistītas ar sērām. Visas sirdssāpes. Jo, kā gan citādāk viņš spēs dzīvot tālāk?”
Apbedīšanas birojs “Angel debesīs” kopš 2009. gada nodrošina pilna servisa apbedīšanas pakalpojumus, tostarp tradicionālās bēres un kremāciju, kā arī repatriāciju un ekshumāciju. Mēs cienām katras ģimenes vēlmes un ticējumu dažādību, nodrošinot atbalstu šajā smagajā dzīves brīdī ar rūpību, līdzjūtību un pieredzi.
Foto: KoolShooters, Pexels.com