Nāve kā dzīves spogulis: kāpēc domāt par beigām, kamēr vēl dzīvojam?

Vairums cilvēku parasti izvairās domāt par nāvi. Tā šķiet pārāk smaga, pārāk tāla un pārāk biedējoša tēma, tomēr katra cilvēka dzīvē reiz pienāk brīdis, kad jāorganizē kāda tuvinieka bēres, un tad mēs pēkšņi sajūtam, cik dzīve ir trausla. Tajā mirklī nāve kļūst ne tikai par zaudējumu, bet arī par dzīves spoguli, kas atgādina, cik svarīgi ir dzīvot jēgpilni.

Kā nāves apzināšanās maina dzīves prioritātes

Ir kāds teiciens: “Tikai domājot par nāvi, cilvēks sāk patiesi dzīvot.“ Šajos vārdos slēpjas vienkārša, bet ļoti dziļa patiesība. Savas mirstības apzināšanās palīdz saskatīt, kas dzīvē patiešām ir svarīgs. Kamēr uzskatām, ka mums uz zemes atvēlētais laiks ir bezgalīgs, ir viegli ieslīdēt rutīnā, strādāt bez atelpas un atlikt savus sapņus. Bet, kad saprotam, ka dzīvei ir robežas, pēkšņi viss iegūst citu mērogu.

Kad cilvēks apjauš savu mirstīgumu, viņš sāk redzēt dzīvi caur citu prizmu. Visbiežāk šī apziņa nāk pēc tuva cilvēka zaudējuma vai saskaroties ar nopietnām veselības problēmām. Un tad vairs nav tik svarīgi uzkrāt daudz naudas, pierādīt savu taisnību vai izcelties, bet gan būt šeit un tagad. Būt kopā ar saviem mīļajiem, apstāties, izbaudīt un palūkoties uz savu dzīvi no malas. Apzinoties nāvi, cilvēks sāk vairāk piedot, mazāk dusmoties, biežāk pateikt “paldies“ un “es tevi mīlu“. Pēc šādas apjausmas nereti cilvēki uzdrošinās vairāk runāt par nāvi un par to, kā vēlētos aiziet no šīs pasaules. Viņi sakārto dokumentus, runā par savām vēlmēm, pauž savus uzskatus par kremāciju un apspriež citus ar nāvi tieši vai netieši saistītus jautājumus.

Memento mori kā apzinātības prakse

Ir tāds teiciens “Memento mori“, kas nozīmē “atceries, ka tu mirsi”, kas kalpo kā klusa, bet spēcīga apzinātības prakse. Tas nenozīmē dzīvot bailēs, bet gan dzīvot nomodā. Katru rītu varam sev atgādināt: “Šī diena nekad neatkārtosies.“ Šī doma palīdz novērtēt sīkās lietas, rīta gaismu, sarunu ar draugu, kafijas smaržu. Tas nepadara dzīvi tumšāku, bet gluži pretēji, tas noņem lieko troksni un palīdz ieraudzīt to, kas ir būtiski. Tā aicina būt klāt savā dzīvē nevis kā novērotājam, bet kā līdzradītājam. “Memento mori“ nav drūms atgādinājums, bet maigs pamudinājums dzīvot, mīlēt un piedot, kamēr ir laiks.

Nāve kā dzīves skolotāja

Agrāk vai vēlāk ikvienam nākas sastapties ar nāvi. Un tad, ja par to ir domāts un runāts jau iepriekš, šo brīdi ir vieglāk pieņemt. Ir vieglāk saprast, kas jādara, kā rīkoties un pieņemt notiekošo ar lielāku mieru. Ja jau laikus zināms, kurš apbedīšanas birojs palīdzēs organizēt bēru norisi un kādi apbedīšanas pakalpojumi nepieciešami, tas atvieglo praktisko pusi un ļauj būt kopā ar saviem mīļajiem, dalīties atmiņās un sargāt cieņu pret aizgājēju. Šāda tālredzība un atklātība par nāvi palīdz dzīvot apzinātāk un ļauj pašā grūtākajā brīdī saglabāt emocionālo līdzsvaru. Tomēr, ja dzīve pēkšņi liek risināt bēru jautājumus, šajā grūtajā dzīves posmā palīdzēt var uzticams un pieredzējis apbedīšanas birojs.

Apbedīšanas birojs “Karāls“ sniedz pilna servisa apbedīšanas pakalpojumus un palīdzēs gan ar dokumentu sakārtošanu, apbedīšanas pabalsta pieprasīšanu, gan nelaiķa transportēšanu, sagatavošanu, apbedīšanas piederumu izvēli un pašu ceremonijas norisi, lai tu varētu saglabāt mieru un veltīt spēku atvadām un nāves pieņemšanai.