Pierīgas iedzīvotāji nevēlas, lai viņiem blakus tiktu būvētas atkritumu dedzināšanas stacijas

Vairāku Saeimas apakškomisiju kopsēdē otrdien izskanēja pretēji viedokļi par atkritumu reģenerāciju jeb dedzināšanu, tās ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, kā arī nozīmi kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.Kopsēdē pulcējās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas pārstāvji, lai izskatītu iniciatīvu par droša attāluma noteikšanu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām.Iniciatīvas autore Sigita Veide teica, ka iedzīvotāju bažas par draudiem veselībai ir pamatotas, jo uzņēmēja mērķis ir peļņa, nevis sabiedrības labklājība.Veide uzskata, ka atkritumu dedzināšanas rezultātā tiks radīta "vesela Mendeļejeva tabula", kas nozīmē, ka videi un tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem var rasties būtisks kaitējums.Viņa arī uzsvēra, ka Eiropā šajā jautājumā jau tiek izmantoti citādi risinājumi, tāpēc arī Latvijai būtu jāseko šādiem piemēriem.Vides ķīmiķe Anna Lankovska teica, ka emisiju daudzums ir atkarīgs no tā, kādi atkritumi tiek dedzināti, tāpēc nevar uzreiz viennozīmīgi runāt par konkrētu potenciālā piesārņojuma apjomu.Viņa atsaucās uz ārvalstu pētījumiem un norādīja, ka smago metālu saturs tuvumā vietām, kurās tiek dedzināti atkritumi enerģijas iegūšanā, ir palielināts. Lankovska uzsvēra, ka atkritumu sadedzināšanas iekārtas "nav bez problēmām", tāpēc visu laiku jāveic monitorings, lai nepieļautu piesārņojuma uzkrāšanos, ja tāds rodas.Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) gan akcentēja, ka Lankovska strādājot AS "Latvenergo", kuri "nevēlas konkurenci".Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane sacīja, ka citās valstīs attālums no "dažāda riska objektiem" ir atšķirīgs, tāpat ir valstis, kurās pastāv nacionāla līmeņa regulējums, bet pašvaldības var noteikt stingrākus ierobežojumus.Vienlaikus viņa norādīja, ka nepieciešams strādāt pie tā, lai tiktu samazināts kopējais atkritumu apjoms. Viņa uzsvēra, ka vides piesārņojums atkarīgs no tā, kādas tehnoloģijas tiek izmantotas, kā arī tas, kādus tieši atkritumus dedzina.Feldmane akcentēja, ka atkritumu dedzināšanās vietās būtu jāveic konstants monitorings, lai pēc iespējas ātrāk varētu fiksēt piesārņojumu, kad tās sāk rasties.VM pārstāve uzsvēra, ka vienlaikus ministrija piekrīt, ka būtu jāpārskata atkritumu dedzināšanas vietu attālums no apdzīvotām vietām, vērtējot arī iedzīvotāju blīvumu atkritumu dedzināšanas vietas tuvumā.Biedrības "Zero Waste Latvija" pārstāve Maija Krastiņa pauda uzskatu, ka jaunu atkritumu reģenerācijas iekārtu celtniecība nav nepieciešama, tā nav sabiedrības interesēs, un nebūtu pieļaujama tik blīvi apdzīvotu vietu tuvumā kā Rīga un Rīgas rajons.Pēc viņas teiktā, lai apsaimniekotu atlikušo nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu, Latvijā ir un būs pieejamas jau esošās dedzināšanas rūpnīcas Brocēnos, Jelgavā un Ventspilī. Viņa aicināja vairāk domāt par to, kā samazināt pašu atkritumu apjomu, domājot arī par šķirošanu.Krastiņa teica, ka Latvija ir maza, tāpēc nevajag "uz katra stūra" atkritumu dedzināšanas vietas.Savukārt uzņēmumu, kas nodarbojas ar atkritumu dedzināšanu, pārstāvji klāstīja, ka atkritumu dedzināšana, lai iegūtu enerģiju, rada krietni mazāk piesārņojumu nekā tad, ja tie tiek apglabāti. Šāda enerģijas iegūšana arī mazina kopējo atkritumu apjomu Eiropā.Uzņēmumu pārstāvji uzsvēra, ka jau pašlaik krietni tiek strādāts pie tā, lai notiktu konstants monitorings. Tāpat citās Eiropas pilsētās šādas iekārtas tiek izmantotas, nenosakot pat minimālo attālumu no blīvi apdzīvotām vietām.SIA "Vides resursu centrs" projektu vadītājs Ēriks Timpars stāstīja, ka drošība nav attālumā no atkritumu reģenerācijas rūpnīcas, drošība ir tehnoloģijās un vides procedūrās, bet droša un atvērta vide ir pati rūpnīcas teritorija, kā, piemēram, reģenerācijas stacija "CopenHill" Kopenhāgenā ar visiem pieejamo slēpošanas kalnu vai "Spittelau" Vīnē, kurā arī atvēlēta vieta dažādām aktivitātēm.Timpars klāstīja, ka, nosakot attālumus, bet ignorējot vides procedūras, Latvijā nekad nebūs modernas rūpniecības, vides, kas dod efektu tautsaimniecībai un ir droša un atvērta sabiedrībai, turpretī vēl vairāk atpaliksim no attīstītajām Eiropas valstīm un maksāsim sodus par ES zaļā kursa mērķu nesasniegšanu.Viņš piebilda, ka Ropažu rūpnīcas teritorijā atradīsies Latvijas Universitātes Augu māja, skeitparks, piknika vietas. To, ka plānotās reģenerācijas stacijas dēļ vides aizsardzības līmenis Ropažu novadā nesamazināsies un ražošanas process nekaitēs iedzīvotāju veselībai un dabai, atzina Vides pārraudzības valsts birojs, vispusīgi izvērtējot "Vides resursu centra" izstrādāto ietekmes uz vidi ziņojumu.Lai uzbūvētu rūpnīcu, vēl jāsaņem apstiprinājums Ropažu domē, jāveic izmaiņas lokālplānojumā un jāsaņem atbilstoša darbības atļauja, teica Timpars.Kulbergs sacīja, ka, piemēram, "Getliņu" poligonā var redzēt sekas tam, ja atkritumi tiek apglabāti. Atsaucoties uz Nīderlandē novēroto, viņš sacīja, ka atkritumu reģenerācija ir rīks, lai cīnītos ar atkritumu problēmu. Tāpat Kulbergs sacīja, ka siltums, kas tiek ražots ar šķeldu, rada pat lielāku piesārņojumu nekā reģenerācija, ja tiek ievēroti visi nepieciešamie drošības pasākumi.Saeimas deputāte Mairita Lūse (P) pauda prieku, ka "dedzināšana tiek saukta par dedzināšanu", tāpat tiek runāts par to, ka atkritumu dedzināšana rada piesārņojumu, lai gan nelielu. Vienlaikus viņa norādīja, ka, veidojot jaunas atkritumu dedzināšanas vietas, jādomā par apjomu un to, vai vēl viena vieta, kur dedzināt atkritumus, nebūtu par daudz, ņemot vērā situāciju Eiropā."Jābūt skaidram skatījumam, cik daudz atkritumu tiks sadedzināts," uzsvēra Lūse, sakot, ka atkritumi šādās vietās būtu jādedzina pēc iespējas mazāk, nevis jāraugās tikai uz uzņēmumu, kas ir gatavs to darīt.Tāpat Lūse sacīja, ka daudz jāstrādā pie drošības, lai atkritumu dedzināšanas iekārtas radītu pēc iespējas mazāku piesārņojumu, diskusijās prioritāri ņemot vērā vietējo iedzīvotāju viedokli.Viņa arī uzsvēra, ka jābūt skaidram rīcības plānam, ko darīt, ja tiek secināts, ka uzņēmums tomēr rada piesārņojuma apmēru, kas nav vairs pieņemams.Sēdes noslēgumā tika nolemts, ka valdībai jāstrādā pie risinājumiem jautājumā par atkritumu dedzināšanu. Piemēram, Veselības ministrijai būtu jānāk klajā ar risinājumiem par minimālo attālumu, kādā no blīvi apdzīvotām vietām var atrastiem atkritumu dedzināšanas rūpnīcas.Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (ZZS) uzsvēra, ka nepieciešams balstīties zinātniskos datos un pētījumos. Atkritumu dedzināšanas iekārtas pienesums tautsaimniecībā un ekonomiskie ieguvumi jāizsver iepretim sabiedrības interesēm, pauda deputāti.Tāpat apakškomisijas aicinās valdību rast veidus, kā stiprināt monitoringu un nodrošināt tā nepārtrauktību, pārskatīt regulējumu par mazajām atkritumu dedzināšanas iekārtām, izskatīt nepieciešamību veikt arī biomonitoringu, kā arī fona un trokšņu mērījumus pirms iekārtas palaišanas.Deputāti lūgs sniegt arī konkrētus datus par pieejamajiem un nepieciešamajiem apjomiem reģenerācijai, ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas plānus, un izskatīt videi un cilvēkiem labvēlīgas alternatīvas.Jau ziņots, ka savākti vairāk nekā desmit tūkstoši parakstu par droša attāluma noteikšanu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām. Iedzīvotāju iniciatīvā teikts, ka droša attāluma noteikšana ir būtiska sabiedrības veselības un vides aizsardzībai, lai novērstu kancerogēnu vielu izplatību un piesārņojumu.Pašlaik šādu noteikumu trūkst, radot nenoteiktību un nepietiekamu sabiedrības informēšanu, norādīts iniciatīvā.Iniciatīvas autori akcentējuši, ka pētījumi rādot, ka piecu kilometru rādiusā no šādām rūpnīcām saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām ir augstāka. Tāpēc likumos būtu jānosaka, ka atkritumu dedzināšanas rūpnīcas jāizvieto vismaz piecu kilometru attālumā no apdzīvotām vietām ar vismaz 1000 iedzīvotājiem.

Sabiedrība

Pierīga

360 Ziņas

Current

Vairāku Saeimas apakškomisiju kopsēdē otrdien izskanēja pretēji viedokļi par atkritumu reģenerāciju jeb dedzināšanu, tās ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, kā arī nozīmi kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Kopsēdē pulcējās Saeimas...

Atkritumu dedzināšanas stacijas blakus mājām? Pierīgas iedzīvotāji ir kategoriski pret

LETA

Similar news

Loading...