<p></p><p>Pēc jaunākajiem
statistikas datiem jau vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šķiro
atkritumus – ja ne visus un katru dienu, tad vismaz apzinās, ka nolietotai elektroiekārtai
nav vietas sadzīves atkritumu konteinerā. Taču, lai izpildītu Eiropas Padomes
uzliktās prasības atkritumu apsaimniekošanā, ar šādu paviršu iesaisti atkritumu
apsaimniekošanā nebūs pietiekami.</p>

<p>Atbilstoši
Eiropas Parlamenta pieņemtajiem likumprojektiem, līdz 2025. gadam Latvijai kā
Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un
uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu un līdz 2030. gadam mērķa rādītājs pieaugs
līdz 60%. Vēl augstāki mērķi ir noteikti iepakojuma pārstrādei - līdz 2025. gadam
jāpārstrādā 65% iepakojuma materiālu, bet līdz 2030. gadam - 70%. Kā norāda
VARAM rīcībā esošā jaunākā statistika, pašlaik Latvijā dalīti tiek savākts
mazāk nekā 30% no visiem sadzīves atkritumiem.</p>

<p>Atkritumu
apsaimniekotāji strādā, lai no savas puses nodrošinātu visu nepieciešamo
izvirzīto mērķu sasniegšanai – tiek aktīvi paplašināta atkritumu dalītās
vākšanas infrastruktūra, uzstādīti vairāki tūkstoši jaunu konteineru
šķirotajiem atkritumiem, izvietotas informatīvās norādes par pārstrādei
piemēroto materiālu veidiem, rīkotas informatīvi izglītojošās kampaņas,
uzstādītas jaudīgas pārstrādes un atkritumu pirmapstrādes iekārtas un rasti
aizvien jauni partneri otrreizējo izejvielu pārstrādei. Taču par sistēmas vājo
posmu pašlaik ir kļuvuši iedzīvotāji, kas nezināšanas vai negribēšanas dēļ viņu
ērtībai piedāvāto infrastruktūru neizmanto, vai dara to nepareizi – rezultātā
nereti sabojājot citu cilvēku rūpīgi sašķirotās otrreizējās izejvielas.</p>

<p>Portāls DELFI
apkopojis būtiskākās vadlīnijas atkritumu šķirošanai mājās. Materiāla
sagatavošanas gaitā konsultē “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, kas atkritumu
apsaimniekošanas nozarē darbojas jau vairāk nekā 10 gadus.</p>

<h2><b>Vēlos šķirot atkritumus mājās. Ar ko sākt?</b></h2>

<p>Vispirms ir
vērts iepazīties, kāda veida atkritumu šķirošanas infrastruktūra ir pieejama
dzīvesvietas tuvumā. Ja pie mājas ir uzstādīti konteineri dalītai atkritumu
vākšanai, jāizpēta, kuriem izlietotā iepakojuma veidiem tie paredzēti. Tas ir
norādīts uz paša konteinera vai arī – sazinoties ar atkritumu apsaimniekotāju,
kas šos konteinerus apkalpo, var iegūt daudz plašāku informāciju. Ir būtiski
atcerēties, ka konkrētie konteineri ir paredzēti tikai noteikta veida
otrreizējām izejvielām, bet cita veida pārstrādei derīgām lietām tajos nav
vietas.</p>

<p>Ja pie mājas
atkritumu dalītās vākšanas konteineru šobrīd nav, tad ir iespēja iepazīties ar
tuvumā esošo šķirošanas infrastruktūru, apmeklējot vortālu <a target="_blank"  href="http://www.atkritumi.lv">www.atkritumi.lv</a>
– iespējams konteineri ir pieejami blakus mājas pagalmā, vai arī tuvējā
lielveikala stāvlaukumā ir uzstādīti publiskie dalītās vākšanas konteineri.
Izmanto tos!</p>

<h2><b>Neviena virtuve nav par mazu!</b></h2>

<p>Kad ir
noskaidrots, ko no sašķirotā būs iespējams ērti nodot pārstrādei, ir vērts
izveidot ērtāko atkritumu šķirošanas vietu mājās. Ne vienmēr tas nozīmē veselas
virtuves daļas ziedošanu atkritumu šķirošanas vajadzībām. Ja vietas ir maz,
pilnībā pietiek ierīkot divas atkritumu tvertnes – vienu sadzīves atkritumiem,
otru šķirotajām otrreizējām izejvielām. Šķirotie atkritumi, pareizi sagatavoti,
nerada nepatīkamas smakas un nesmērējas, tāpēc tos var uzkrāt visus kopā un
sašķirot tieši pie konteineriem vai aizvest ērti visus kopā uz tuvējo
šķirošanas laukumu.</p>

<h2><b>Ko un kā šķirot?</b></h2>

<p>No kopējās
atkritumu plūsmas ir vērts atdalīt sekojošas lietas:</p>

<p>1.    
Izlietoto iepakojumu, ko Latvijā vāc atkārtotai
pārstrādei – stikls, plastmasa, papīrs un kartons;</p>

<p>2.    
Videi kaitīgas preces – sākot no izlietotām
baterijām, beidzot ar krāsu pārpalikumiem vai tukšām ķimikāliju pudelēm;</p>

<p>3.    
Nolietotas elektriskās un elektroniskās
iekārtas.</p>

<p>Šie šķirotie
iepakojuma atkritumi tiks pāršķiroti uz šķirošanas līnijas, saķīpoti un
sagatavoti pārstrādei – Latvijā vai aizvesti uz tuvējām kaimiņvalstīm, kur
pārtaps otrreizējas izejvielās un atgriezīsies atkārtotā apritē.</p>

<p>Sadzīves
atkritumu konteiners arīdzan nav paredzēts lielgabarīta atkritumiem, piemēram,
salauztām mēbelēm, kā arī būvniecības atkritumiem un remontdarbu pārpalikumiem.
Par šo atkritumu veidu izvešanu ir jāsazinās ar mājas pārvaldnieku vai
atkritumu apsaimniekotāju, noskaidrojot, kā tās izved un kur tās likt tieši
jūsu mājas gadījumā.</p>

<p>Šobrīd tiek
aktīvi strādāts pie bioloģisko atkritumu – dārzeņu, augļu, pārtikas palieku un
citu zaļo atkritumu – dalītas vākšanas. Lauku teritorijās iedzīvotāji gadiem
tos veiksmīgi kompostē, taču pilsētu iedzīvotājiem jāpaļaujas uz vietējā
atkritumu apsaimniekotāja nodrošināto infrastruktūru. Atbilstoši valsts vides
politikai, drīzumā bioloģisko atkritumu dalīta vākšana būs pieejama aizvien
plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam.</p>

<h2><b>No atkritumiem līdz otrreizējām izejvielām</b></h2>

<p>Sākot šķirot
atkritumus, jāatceras, ka apzīmējums “atkritumi” vairs uz šiem izstrādājumiem
neattiecas – tie kļūst par vērtīgām otrreizējām izejvielām, kas derīgas
pārstrādei. </p>

<p>Pārstrādei būs
piemērotas otrreizējās izejvielas, kas nesatur pārtikas vai citu atkritumu
pārpalikumus, nav netīras un sapuvušas. Pārstrādi īpaši pagrūtinās, kā arī
materiāla kvalitāti ievērojami pasliktinās eļļaini un taukaini pārpalikumi,
pūstošas ēdiena paliekas, pārstrādei nepiemērotas komponentes. Tāpēc atceries
šīs otrreizējās izejvielas – vai tā ir tukša dzērienu pudele vai krējuma
trauciņš, izskalot no ēdiena paliekām, pirms izmest dalītās vākšanas
konteinerā! Lai taupītu vietu konteinerā un gādātu, ka otrreizējo izejvielu
savācējs transportē materiālu, nevis tukšu gaisu, visas apjomīgās otrreizējās
izejvielas – pudeles, trauciņus, kastītes – pirms izmešanas ir jāsaplacina!</p>

<h2><b>Papīrs, plastmasa, skārdenes – kopā vai
atsevišķi?</b></h2>

<p>Pārstrādei ir
derīgi visa veida papīra un kartona izstrādājumi, kas ir sausi, nelaminēti un
nesatur ēdiena paliekas. Konteinerā papīram var droši izmest visu, kas gatavots
no papīra vai kartona. Turklāt daudzi apsaimniekotāji šajā konteinerā ļauj
izmest izskalotas un saplacinātas tetrapakas. Bet par šo iepakojuma veida
šķirošanu ir vispirms jāprecizē pie atkritumu apsaimniekotāja!</p>

<p>Konteinerā
plastmasai ir metami visa veida tīri un saplacināti plastmasas iepakojuma
materiāli no PET (plastmasas pudeles, trauciņi, kastītes, pudelītes), LDPE
(plēves, maisiņi) un HDPE (parasti baltas un cietas pudeles, kastītes,
trauciņi). Šajā konteinerā nevajag izmest kompozītmateriālus – čipsu pakas,
konfekšu un sieriņu iepakojumu, kā arī putuplastu vai plastmasas izstrādājumus
– zobu birstes, skuvekļus, rotaļlietas utt. </p>

<p>Lai atvieglotu
iedzīvotāju izpratni par to, kas ir un kas nav piemērots šķirošanai,
apsaimniekotāji aizvien biežāk uzstāda vienotu konteineru vieglajam
iepakojumam, kurā papīru un kartonu var izmest kopā ar plastmasu un skārdenēm.
Tas atrisina arī bieži uzdoto jautājumu – kāda jēga šķirot, ja visu tāpat
aizved ar vienu transportlīdzekli prom. Tā kā makulatūra un plastmasa, kā arī
metāla iepakojums tik tiešām parasti ekonomisku un ekoloģisku apsvērumu dēļ
tiek izvests ar vienu transportlīdzekli, tad vienota konteinera lietošana šķiet
pašsaprotama. Plastmasa, papīrs un metāls vispirms tiek nogādāts uz šķirošanas
līnijas, kur speciāli apmācīti cilvēki sadala šos iepakojumus pa materiālu
veidiem un atdala pārstrādei nepiemērotos piejaukumus.</p>

<p>Nemainīgi viens
atsevišķs konteiners paliek stikla iepakojumam, kas paredzēts tukšu stikla
pudeļu un burku izmešanai. Tajā gan nedrīkst izmest spoguļstiklu, auto stiklu
un logu stiklu, kā arī stikla mājsaimniecības izstrādājumus. </p>

<h2><b>Šķirot vēlos, bet nav kur</b></h2>

<p>Ja dzīvesvietas
tuvumā nav nodrošināta pienācīga atkritumu šķirošanas infrastruktūra, vispirms
ir jāvēršas pie sava mājas pārvaldnieka. Iespējams, atkritumu šķirošanas
jautājums ir risināts iepriekš, un būs vieglāk noskaidrot, kādēļ konteineri pie
mājas nav pieejami. Taču, ja mājas iedzīvotāju vairākums ir par atkritumu
šķirošanas ieviešanu un mājas pagalmā vieta ļauj to ierīkot, jāvēršas pie sava
atkritumu apsaimniekotāja, kas apkalpo sadzīves atkritumu konteinerus, ar
lūgumu rast iespēju nodrošināt iedzīvotājiem dalītās vākšanas konteinerus.
Turklāt šobrīd “Zaļā josta” kopā ar “Clean R” un “Eko Rija” piedāvā Rīgas
iedzīvotājiem pa tiešo pieteikties uz konteineru uzstādīšanu stikla
iepakojumam, iesaistoties kampaņā “Šķiro stiklu!” (<a target="_blank"  href="http://www.skirostiklu.lv">www.skirostiklu.lv</a>). </p>

<p>Ja gadījumā
atkritumu šķirošanas infrastruktūras ierīkošana jūsu dzīvesvietas adresē kādu
objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama, iedzīvotāji tiek aicināti lietot plaši
pieejamo publisko infrastruktūru. Sev tuvāko vietu, kur izmest sašķirotos
atkritumus, var meklēt vortāla <a target="_blank"  href="http://www.atkritumi.lv">www.atkritumi.lv</a> kartē. Tur arī
atradīsiet videi kaitīgu preču un bīstamo atkritumu nodošanas punktus, kur bez
maksas un videi draudzīgi varat utilizēt gan nolietotās auto riepas, gan vecās
elektroiekārtas, baterijas, dienasgaismas spuldzes vai ķimikāliju pārpalikumus.</p>

<h2><b>Kāpēc atkritumi ir jāšķiro?</b></h2>

<p>Atkritumu
šķirošana un nodošana pārstrādei ir vienīgais veids, kā varam pasargāt mūsu
planētu no noslīkšanas atkritumu jūrā. Atkritumu sadalīšanās periods dabā var
ilgt pat gadu simtus un tūkstošus, turklāt ir tik daudz atkritumu veidu, kas
dabā nesadalās nemaz. Arī dažādu naftas produktu, piemēram, plastmasas vai
gumijas riepu, sadalīšanās gala produkti ir kaitīgi veselībai un spēj ne tikai
saindēt dzīvo dabu, bet arī izraisīt smagas saslimšanas nākamajām paaudzēm.</p>

<p>Taču galvenais,
kas visus interesē – kā, šķirojot atkritumus, varam iegūt jau tagad. Atkritumu
šķirošana palīdz ietaupīt naudu par atkritumu izvešanu. Tā kā vismaz puse no
mūsu katra ikdienā radītajiem atkritumiem ir piemēroti pārstrādei, tas nozīmē,
ka, ja šķirosim atkritumus un darīsim to pareizi, varam samazināt maksu par
atkritumu izvešanu uz pusi! Jo – jo mazāk sadzīves nešķirotos atkritumus
radīsim, jo mazāk būs par tiem jāmaksā. Šķirotos atkritumus izved un pārstrādā
bez maksas. Turklāt tā kā ar katru gadu maksa par sadzīves atkritumu izvešanu
tiek mērķtiecīgi paaugstināta, ar katru gadu finansiālais ieguvums no atkritumu
šķirošanas būs aizvien jūtamāks.</p><p></p>

"Zaļā josta" SIA, iepakojuma apsaimniekošana

Recycling

Pēc jaunākajiem statistikas datiem jau vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šķiro atkritumus – ja ne visus un katru dienu, tad vismaz apzinās, ka nolietotai elektroiekārtai nav vietas sadzīves...

Atkritumu šķirošana mājās – daudz lētāk, ērtāk un izdevīgāk, kā sākumā varētu šķist

Similar news

Atkritumu šķirošana mājās – daudz lētāk, ērtāk un izdevīgāk, kā sākumā varētu šķist

In collaboration with

In collaboration with

Similar news