Valstī nevarēs būt 17 dzemdību nodaļas, ja diennaktī piedzimst tikai 30 bērni, šādu viedokli šodien diskusijā "Dzīvības cena: cik liela ir veselības finansējuma plaisa?" pauda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Ābols norādīja, ka, samazinoties jaundzimušo skaitam, nāksies pieņemt tādus lēmumus, kādi līdz šim nav bijuši.

Ābols skaidroja, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās būtiski ietekmē cilvēkkapitāla pieejamību gan valstī, gan veselības sektorā. Nesen notikušajā konferencē Rīgā secināts, ka kādreiz runāts par cilvēku piesaisti no ārzemēm, tad tagad par svarīgāko atzīts tas, ka ir jārēķinās un nedrīkst pazaudēt tos cilvēkus, kas valstī ir. Iespējams daudziem cilvēkiem būs jāstrādā ilgāk un no viņu veselības stāvokļa būs atkarīga valsts attīstība.

Ābols uzsvēra, ka krīzes gadījumā Latvijas iedzīvotāji ir vieni no slimākajiem starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu un Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne atzina, ka Latvijas pacienti ir vienā no pēdējām vietām pēc medikamentu pieejamības. No pēdējos četros gados reģistrētajiem 173 jaunajiem medikamentiem, Latvijā ir pieejams vien 31.

Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele sprieda, ka finansējums veselības aprūpes nozarei nav uzskatāms par izdevumiem, bet gan ieguldījumu iedzīvotāju veselībā un labklājībā. Diemžēl pacientu līdzmaksājumi Latvijā ir vieni no visaugstākajiem Eiropā.

Balode solīja, ka Latvijas digitālais centrs gādās par to, lai pacients varētu reģistrēties rindā vienā vietā un saņemt pakalpojumu savlaicīgi, jo pašlaik 10-15% pacientu, kas pieteikušies pakalpojumam, mēdz neierasties uz to.