<p></p><p>Kaitēkļi mājoklī ir aktīvāki gada siltākajā laikā un uz
ziemu izzudīs paši no sevis – tā ir ilūzija. Blusas, skudras un lapsenes, bez
šaubām, ir aktīvas vasarā, un uz rudens pusi pazūd paši, taču ir kaitēkļi, kuru
klātbūtne var traucēt arī ziemā un, iespējams, pat uzprasīties uz zvanu <a target="_blank"  href="https://www.1188.lv/katalogs/deratizacija-dezinsekcija-1570/norabs-ik-894788">dezinsektoram
un deratizētājam</a>. Kuri tie ir? </p>

<h2><b>Žurkas</b></h2>

<p>Latvijā sastopamas divas žurku sugas – pelēkās un melnās
žurkas. Žurkas ir ļoti sīkstas izdzīvotājas un vairojas prātam neaptveramā
ātrumā. Ziemā un aukstumā tās ierīko midzeņus dzīvojamās ēkās, saimniecības
ēkās, noliktavās, grāvjos, dārzos. Žurkas ēd gan visu to, ko cilvēks lieto
uzturā, turklāt vēl to piegāna, radot infekcijas slimību draudus, gan arī grauž
visāda veida lietas, kas nav lietojamas uzturā. Sagraužot elektrības un
telefona kabeļus, tās mēdz būt iemesls sakaru traucējumiem. Iestājoties
aukstumam, žurkas pārceļas uz siltākām telpām un biežāk meklē pārtiku
iekštelpās – tādēļ nereti tās uzrodas mājokļos un sāk traucēt tieši ziemā. </p>

<h2><b>Peles</b></h2>

<p>Peles kļūst aktīvākas tieši vēsajā laikā, jo tās, līdzīgi
žurkām, meklē siltākas vietas un iekārto tajās midzeņus rudenī un ziemā. Arī
peles grauž visu iespējamo, radot postījumus mājas siltumizolācijā un sakaru
sistēmās, kā arī ēd un piegāna cilvēku pārtiku, kā arī ievazā slimības un
parazītus. </p>

<h2><b>Blaktis</b></h2>

<p>Gultas blaktis ir briesmīga, vampīriem līdzīga sērga – pa
dienu tās slēpjas, bet naktīs izlien sūkt asinis kā dzīvniekiem, tā cilvēkiem. Tās
novājina miegu, un to kodumi rada ne tikai kairinājumu un alerģiskas reakcijas,
bet arī var pārnēsāt dažādu slimību ierosinātājus. </p>

<p>Blaktīm īpaši labvēlīga vide ir nevēdinātās telpās, tieši
tādēļ tās var aktivizēties ziemā. Blaktis mitinās dažādās spraugās gan sienās,
gan mēbelēs, gan citur. Blakts mūžs ir apmēram gadu ilgs, taču tā laikā blakts
mātīte spēj izdēt simtiem oliņu, no kurām attīstās kāpuri. Siltā istabā blakts
attīstās no oliņas pusotra līdz divu mēnešu laikā.<br>
</p>

<h2><b>Kodes</b></h2>

<p>Pasaulē ir pazīstamas simtiem kožu sugu, tomēr visbiežāk
sastopamās ir drēbju kodes un graudu kodes. Drēbju kožu kāpuru attīstībai
nepieciešama 10-33°C temperatūra. 15°C temperatūrā kāpuru attīstība ilgst 200
dienas, bet pie 30°C grādiem - 70 dienas. Piesildītās telpās, īpaši drēbju skapī,
kodēm ir pavisam omulīga dzīve. Tām vairāk garšo nevis tīra vilna, bet nēsāti
un ne visai tīri vilnas izstrādājumi: nemazgātas šalles, cepuru iekšpuses,
netīras zeķes, džemperu paduses. </p>

<p>Ja kāds no šiem kaitēkļiem ieperinājies mājoklī, cīņa var
būt diezgan sarežģīta, īpaši, ja mājās ir mazi bērni vai dzīvnieki. Lai
nenodarītu nevajadzīgu kaitējumu mājokļa civiliedzīvotājiem, bet efektīvi
iznīdētu uzradušās blaktis, kodes, žurkas, peles un citus kaitēkļus, ieteicams cīņā
piesaistīt profesionālu dezinsekcijas un deratizācijas komandu, kurā darbojas sertificēts
ārsts, entomologs un ķīmiķis. Kaitēkļu iznīcināšanas komanda <a target="_blank"  href="http://insekti.esy.es/">“Norabs”</a> izmanto līdzekļus, kas iznīcina
nevēlamos viesus, bet vienlaikus ir droši cilvēkiem un dzīvniekiem.</p><p></p>

"NORABS" IK, deratizācija, dezinsekcija

Pest and vermin control

Kaitēkļi mājoklī ir aktīvāki gada siltākajā laikā un uz ziemu izzudīs paši no sevis – tā ir ilūzija. Blusas, skudras un lapsenes, bez šaubām, ir aktīvas vasarā, un uz rudens...

Blaktis, žurkas, peles un citi kaitēkļi, kuri ziemā neguļ

Similar news

Blaktis, žurkas, peles un citi kaitēkļi, kuri ziemā neguļ

In collaboration with

In collaboration with

Similar news