Publiskajā telpā bieži dzirdami gan jautājumi, gan apgalvojumi, vai tiešām visa Latvija tiks apbūvēta ar vēja ģeneratoriem, un kā attīstītāji izvēlas vietas, kur būvēt vēja parkus.Arī vēsturē varam atrast faktus un norises, ka jaunās tehnoloģijas sabiedrībā gandrīz vienmēr izraisījušas divējādas reakcijas: gan sajūsmu par progresu, gan arī bailes no nezināmā. Mūsdienās to spilgti ilustrē 5G ieviešanas piemērs, bet līdzīgas emocijas pavadīja arī elektrības ienākšanu 19. gadsimtā. Elektrība solīja revolūciju ikdienas dzīvē, taču vienlaikus radīja dziļu nedrošības sajūtu. Blīvie vadu tīkli, kas pārveidoja pilsētu ainavas, kļuva par redzamu simbolu neredzamam un slikti izprastam spēkam. Tieši šī spriedze starp progresu un bailēm iezīmē 19. gadsimta tehnofobiju jeb fenomenu, kas atklāj, ka sabiedrības satraukums par jaunām tehnoloģijām nav mūsdienu izgudrojums.Jāatgādina, ka tieši Rīga 19. gadsimta otrajā pusē piedzīvoja strauju uzplaukumu, jo jau 1879. gadā tagadējā Pulkveža Brieža un Hanzas ielas stūrī tika izmantots tolaik modernākais apgaismes tehnikas sasniegums – elektriskā loka lampas. Savukārt 20. gadsimta sākumā Latvijā bija ap 700 vējdzirnavām. PPirmskara Latvijā īpaša uzmanība tika pievērsta saimnieciskajai pašpietiekamībai un lauksaimniecības modernizācijai, bet enerģētikā uzsvars tika likts uz vietējo resursu izmantošanu - hidroenerģiju, kūdru un vēju.Šī vēsturiskā pieredze mudina domāt, ka arī mūsdienās vēja enerģija ir daļa no Latvijas energoneatkarības. Šobrīd Latvijā strauji notiek moderno vēja turbīnu attīstība, turpinot vēsturiski iesākto virzību uz tehnoloģisku progresu un vietējo energoresursu izmantošanu.<h2>Iespējas Latvijā</h2>Kopumā Latvijas teritorija ir ap 6,46 miljoni hektāru, un pēc 2025. gada Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību sadalījumu zemes lietošanas veidos vislielākās valsts platības aizņem meži - 49 % un lauksaimniecības zeme - 35 %. 1Šķietami Latvijas teritorija ir pietiekami liela un maz apdzīvota (vidējais iedzīvotāju blīvums 30.8 cilv./km2 (2014.g.)) lai vēja parkus izvietotu attālākās vietās, mežos, degradētās teritorijās, kur tās būtu mazāk redzamas cilvēkiem, bet kā ir patiesībā?Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģisko izaugsmi, vēja turbīnas ekonomiski pamatoti ir izvietot visā valsts teritorijā, ne tikai piekrastē, jo modernās vēja turbīnas sasniedz augstumu virs 200 metriem.Balstoties uz Latvenergo vēja mērījuma datiem, kas veikti mūsu izpētes teritorijās visā Latvijā (Ventspils novadā, Valmieras novadā, Limbažu novadā, Ķekavas novadā, Jelgavas novadā un Aizkraukles novadā), un Globālā vēja atlanta datiem, piemēram, vienā no Latvenergo plānotajiem vēja parkiem - Riebiņu vēja parkā vēja ātrums 150 metru augstumā ir virs 7 m/s, kas parāda, ka lielākajā daļā iekšzemē ir pietiekams vēja resurss, lai vēju parku attīstība būtu ekonomiski pamatota.<h2>Vēja ātrums 150 metru augstumā</h2>Vēja parku plānošanā ir jāņem vērā virkne nosacījumu un ierobežojumu, no kuriem būtiskākie ir:· vēja elektrostacijām jābūt vismaz 800 metru attālumā no dzīvojamajām un publiskajām ēkām;· turbīnas un to infrastruktūra jāizvieto ārpus īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām;· vēja parka tiešā tuvumā nepieciešama augstsprieguma līnija;· jāņem vērā ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) nosacījumi, kas nosaka, vai un cik daudz turbīnas un ar kādiem nosacījumiem drīkstēs būvēt konkrētajā teritorijā. Primāri tiek vērtēta ietekme uz cilvēkiem (trokšņa līmenis, mirgošana, zemās frekvences troksnis, ainavas ietekme un vides riski, bet jāvērtē arī ietekme uz putnu ligzdošanas un migrācijas vietām, biotopiem u.c. Kopā visas izpētes aizņem vismaz 2 gadus);· saskaņojumi ar zemju īpašniekiem VES un infrastruktūras izvietojumam;· jāņem vērā militārie ierobežojumi, aizsargjoslas, teritorijas plānojumi u.c.;· IVN ietvaros vēja parka izbūve jāsaskaņo un jāņem vērā vairāk nekā 20 iestāžu nosacījumi (VVD, DAP, Veselības inspekcija, Latvijas Gaisa satiksme, Civilā aviācijas aģentūra, Nacionālā kultūras mantojumu pārvalde u.c.).Apkopojot tikai šos nosacījumus, vēja parku attīstība teorētiski iespējama tikai nelielā daļā Latvijas teritorijas – ne vairāk kā 14 % no valsts teritorijas .Taču katram vēja parkam vēl ir jāveic IVN, kurā sākotnējo vēja parka ieceri samazina vēl vismaz trīs reizes (3.att). Šāda pieredze nav unikāla tikai Latvijā, piemēram, Somijas vēja asociācijas dati parāda, ka mazāk nekā 10 % no IVN pieteiktajām turbīnām reāli tiek uzbūvētas2, kas noteikti ir piemērs, ka arī Latvijā netiks uzbūvētas visas ieceres, kuras ir pieteiktas IVN – ar maksimālo jaudu virs 18 GW.<h2>Daļa no nosacījumiem, kur ir aizliegts izvietot vēja parkus</h2>Degradētās teritorijas, armijas bāzes – kāpēc vēja parkus nebūvē tur?Sabiedriskajās apspriešanās, sociālajos tīklos, medijos regulāritiek uzdots jautājums: kāpēc vēja parkus nebūvē tālāk no ēkām, ciemiem, pilsētām -degradētās teritorijās vai vecajās armijas bāzēs.Latvenergo ir veicis dažādu datu apkopojumu, tajā skaitā arī par izstrādātajiem kūdras purviem un vecajām armijas bāzēm. Galvenie secinājumi:· daudzas šīs teritorijas ir pilnībā vai daļēji pakļautas obligātajiem ierobežojumiem (militārie, vismaz 800 m līdz dzīvojamajām vai publiskajām ēkām u.c.), kas liedz izmantot daļu šo teritoriju;· izstrādāto purvu teritorijas bieži vien ir pamestas ilgāku laiku un tur jau izveidojusies bioloģiskā daudzveidība, kas atklājas, veicot detalizētākas izpētes. Arī Latvenergo ir bijusi potenciāla VES parka teritorija izstrādātā kūdras purvā, kur sākotnēji tika saņemts pozitīvs pirmais novērtējums no Dabas aizsardzības pārvaldes, taču detalizētākas izpētes konstatēja būtisku negatīvu ietekmi uz dabas vērtībām (sikspārņiem) un ainavu, kā rezultātā vēja parka izbūve nebija iespējama;· daudzas no teritorijām ir relatīvi tālu no augstsprieguma līnijām, un tās nav pietiekami plašas, lai vienlaidu teritorijā izvietotu vismaz aptuveni 8 vēja turbīnas;· dažāda īpašnieku struktūra (valsts, privātīpašnieki), rezultātā ir sarežģīta vienošanās par VES parku vai infrastruktūras izbūvi.Lai arī Latvijā ir dažādi bijušās PSRS militārie objekti, tomēr daļa šo teritoriju ir Aizsardzības ministrijas (AM) īpašums vai to ierobežo citi nosacījumi, piemēram, 800 metru aizsargjosla ap dzīvojamajām un publiskajām ēkām. Tāpat šīm teritorijām ir bijušas slēgtās zonas, kurās bija aizliegta saimnieciskā darbība, tādējādi bieži vien izveidojušās bioloģiski augstvērtīgas teritorijas, kurās vēja parkus izvietot nedrīkst. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka vairums no tām ir piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas, kur tajās vispirms būtu jāveic sanācijas darbi, kas ir ļoti dārgi un laikietilpīgi.<h2>PSRS bijušie militārie objekti un iespēja tajos izvietot vēja parkus</h2>Tāpat bieži tiek saņemti jautājumi, kāpēc valsts līmenī netiek noteiktas dažas konkrētas vietas, kur būvēt vēja parkus. Jāņem vērā, ka demokrātiskā valstī katram attīstītājam ir iespējas pašam vērtēt savu ražotņu attīstību, tostarp vēja parku izveidi, un šādas tiesības nevar ierobežot.Arī visas valsts IVN nebūs ātrs un visu aptverošs, jo, kā rāda iepriekšējā pieredze, tad, piemēram, Latvijas biotopu kartēšana ilga 4 gadus, turklāt tika apsekota tikai daļa teritoriju, piesaistot ārzemju ekspertus, kopumā bija iesaistīti vairāk nekā 200 eksperti purvu, mežu un pļavu apsekošanai. Grūti iztēloties, kādus laika un finansiālos resursus prasītu visas Latvijas putnu un sikspārņu izpēte.Turklāt, izmantojot šādu pieeju, nebūtu iespējams nodrošināt teritoriju izpēti tādā detalizācijas pakāpē, kā tas pašlaik notiek katra individuālā projekta IVN procedūras ietvaros. Svarīgi atcerēties un ņemt vērā, ka situācija dabā ir ļoti mainīga, un šādi dati ātri novecos.Ņemot vērā visus ierobežojumus un nosacījumus, ir skaidrs, ka dažādo iesaistīto interešu grupu koordinēšana (viena vēja parka ietvaros tās var būt ap 20 institūcijām) būtu smagnējs, birokrātisko slogu veicinošs un laikietilpīgs process, kas valstij prasītu ievērojamus finanšu resursus, kas pašreiz daudz nepieciešamāki ir citās jomās, piemēram, valsts militārās drošības stiprināšanai. Jāpiebilst, ka pašlaik visas nepieciešamās izpētes izmaksas sedz attīstītāji, nevis valsts, kā tas būtu visas valsts IVN gadījumā.<h2>Kāpēc vēja parkus grib būvēt mežos?</h2>Izvērtējot visus šos ierobežojumus, galvenokārt 800 metrus no dzīvojamajām ēkām, ekonomiski pamatotu vēja parku attīstības iespējas Latvijā ir ļoti ierobežotas. Diemžēl Latvijā ir ļoti daudz neapdzīvotu ēku, taču aizliegums būvēt vēja parku ir arī ap tām. Bieži vien lauksaimniecības zemēs saglabājušies senu ēku pamati, arī ap kuriem ir šis aizliegums.Arī Latvenergo veic izpētes Latvijas valsts mežiem piederošajās teritorijās, jo lielajos meža masīvos ir pieejamas lielākas vienkopus teritorijas ar iespējām izbūvēt lielākus parkus, ar mazāku fizikālo ietekmi uz cilvēkiem, jo iedzīvotāju blīvums ir objektīvi zemāks. No daudziem aspektiem būvēt vienu lielāku vēja parku ir saimnieciski izdevīgāk, videi un dabai draudzīgāk nekā izbūvēt 3 mazus vēja parkus.Tāpat svarīgi, ka Latvijas valsts mežu teritorijas tiek intensīvi apsaimniekotas un tajās ir labs, blīvs un regulāri uzturēts ceļu tīkls, kas ļauj tos izmantot VES parka izbūvei, praktiski neveicot jaunu ceļu būvniecību.VES mežos pamatā tiek plānotas izcirtumos vai mežu jaunaudzēs un visa mežu platība, kas tiks atmežota vēja parka un tās saistītās infrastruktūras vajadzībām, identiskā apjomā ir jāapmežo citā teritorijā,.<h2>Latvenergo pieredze vēja parku būvniecībā un izpētē</h2>Vēja parku attīstība ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kuragala rezultāts ir veidojies no dažādu jomu kompromisiem . Piemēram, Riebiņu vēja parka projektam ir veikts un saskaņots ietekmes uz vidi novērtējums, kas atbilst Preiļu novada teritorijas plānojumam. Lai arī publiski izskanējis, ka Preiļu novada teritorijas plānojums daļēji ir apturēts, tas neietekmē Riebiņu VES turpmāko realizāciju, jo vēja parks plānots, ievērojot visus nosacījumus, un jau iepriekš ar Preiļu novada pašvaldību saskaņoti dažādi risinājumi, kas ir labs piemērs kompromisam starp attīstītāju Latvenergo un vietējo Preiļu novada pašvaldību, kas pārstāv savus vietējos iedzīvotājus un kopienas.Kaut arī ietekmes uz vidi novērtējumā saņemts pozitīvs atzinums 11 turbīnu būvniecībai, būvatļauja pieprasīta 8 vēja turbīnu būvniecībai. Sākotnējā vēja parka izpēte uzsākta 35 potenciālās turbīnu atrašanās vietās, bet, ņemot vērā vides, Aizsardzības ministrijas un Preiļu novada teritorijas plānojuma nosacījumus, vēja parka galējais risinājums ir bijis vairākkārt mazāks nekā sākotnējā iecere.Šī vēja parka attīstībā notikušas diskusijas ar Preiļu novada pašvaldību, institūcijām, kā arī organizēti virkne informatīvo pasākumu iedzīvotājiem. Lai gan normatīvie akti nosaka, ka vēja turbīnas nedrīkst atrasties dzīvojamajām ēkām tuvāk par 800 m, Preiļu novada dome sarunās vēlējās panākt, lai šis attālums Riebiņos būtu vismaz 1300 m, un Latvenergo kā attīstītājs rūpīgi izvērtēja šo nosacījumu un piekrita šādam risinājumam, lai arī tas lika atteikties no vairāku vēja turbīnu uzstādīšanas parkā – svarīgākais bija panāktais kompromiss ar Preiļu pašvaldību un iedzīvotājiem. Jāpiebilst, ka šī 800 m norma ir viena no lielākajām Eiropā, daudzās valstīs turbīnas ceļ daudz tuvāk dzīvojamajām mājām ar nosacījumu, ka netiek pārsniegtas konkrētajā valstī noteiktās trokšņa robežvērtības.<h2>Riebiņu VES izvietojums</h2>Vēja parku attīstīšana patiešām līdzinās maratonam cauri aktīvai un nemitīgi mainīgai šķēršļu trasei. Taču Latvenergo ir sevi apliecinājis kā atbildīgu attīstītāju, kas rūpīgi ievēro visus nosacījumus vēja parku izpētē, tostarp IVN prasības, un ir gatavs meklēt kompromisus ar vietējām kopienām un iesaistītajām pusēm.Riebiņu vēja parks ir spilgts piemērs šādai pieejai, jo gan IVN procesā vērtētais, gan vēlāk apstiprinātais vēja turbīnu skaits ir mazāks nekā sākotnēji plānotais. Tas apliecina, ka projekta attīstībā būtiska loma ir dialogam, ekspertu izvērtējumam un sabalansētai lēmumu pieņemšanai, lai nodrošinātu gan atjaunīgās enerģijas attīstību, gan apkārtējās vides un sabiedrības interešu ievērošanu.

Tehnoloģijas

Sabiedrība

Public

Publiskajā telpā bieži dzirdami gan jautājumi, gan apgalvojumi, vai tiešām visa Latvija tiks apbūvēta ar vēja ģeneratoriem, un kā attīstītāji izvēlas vietas, kur būvēt vēja parkus. Arī vēsturē varam atrast...

Cilvēki "sirgst" ar tehnofobiju jeb kādēļ daudzi uztraucas par vēja ģeneratoru būvniecību?

1188.lv

Similar news

Loading...