Pēc dronu triecieniem Rēzeknē vietējā "Facebook" grupā līdzās iedzīvotāju mēģinājumiem noskaidrot notikušo parādījās komentāri, kas varēja pastiprināt paniku - tajos nepārbaudīti minējumi tika pasniegti kā fakti, izmantota sakāpināta valoda, apšaubīta valsts iestāžu rīcība un izplatīti apgalvojumi par notikušā cēloņiem, liecina aģentūras LETA analizētie dati.LETA analizēja publiski pieejamus komentārus grupā "Rēzeknes forums" par laiku no 7. līdz 9. maijam. Datu kopā iekļauti 1714 komentāri pie 17 ierakstiem, kuros izpaudās 758 dažādi lietotāju profili. Grupa ir publiska, piesaistīta Rēzeknei un tajā ir ap 27 000 dalībnieku. Tās apraksts un noteikumi ir krievu valodā. Analīzē komentāri grupēti pēc publicēšanas laika un satura pazīmēm, tostarp izdalot nepārbaudītu versiju atkārtošanu, minējumu pasniegšanu kā faktus, sakāpinātu valodu, uzticēšanās graušanu valsts iestādēm un operatīvi jutīgas informācijas publicēšanu.No komentāru datiem vien nevar pierādīt, ka konkrēti lietotāji paniku cēluši apzināti. Tomēr datos redzamas vairākas pazīmes, kas drošības krīzē objektīvi palielina trauksmi un var veicināt neuzticēšanos oficiālajai informācijai.Viena no šādām pazīmēm ir nepārbaudītu versiju atkārtošana. Ja viens un tas pats apgalvojums vairākos komentāros tiek izteikts arvien pārliecinošāk, tas sociālo mediju vidē sāk izskatīties ticamāks. Rēzeknes incidenta gadījumā tas īpaši redzams komentāros par dronu izcelsmi, Latvijas gaisa telpu un iespējamo atbildību par notikušo.Ar Ukrainu saistīti vismaz 67 komentāri no 47 profiliem, no tiem lielākā daļa publicēta 7. maijā. Ar tiešu Ukrainas vainošanu vai "Ukrainas dronu" versijas pasniegšanu kā faktu saistīti vismaz 42 komentāri no 30 profiliem. Šajos komentāros atkārtojās apgalvojumi, ka tie bijuši Ukrainas droni, ka Latvija ļaujot Ukrainai izmantot savu gaisa telpu, ka valdība slēpjot patiesību un ka Latgale tiekot pakļauta riskam Ukrainas dēļ.Šādos gadījumos paniku pastiprina ne tikai pats apgalvojums, bet arī tā pasniegšanas veids. Kamēr oficiālā informācija vēl ir nepilnīga vai tiek precizēta, sociālo mediju komentāros "varētu būt" ātri var pārtapt par "tā ir". Šī pāreja no minējuma uz šķietamu faktu ir viens no mehānismiem, ar kuru krīzes situācijā rodas dezinformējošs vēstījums.Otrs trauksmi pastiprinošs elements ir sakāpināta valoda. Analizētajos komentāros parādījās formulējumi par nodevību, apzinātu cilvēku pakļaušanu riskam, valsts nespēju aizsargāt iedzīvotājus un draudiem, kas it kā tiek slēpti no sabiedrības. Šāda valoda ne tikai pauž autora bailes vai dusmas, bet arī ietekmē citu lietotāju uztveri. Jo emocionālāks formulējums, jo lielāka iespēja, ka tas ātri piesaistīs uzmanību un izraisīs nākamo reakciju vilni.Trešā pazīme ir uzticēšanās graušana. Komentāros tika apšaubīta NBS, valdības, brīdinājumu sistēmas un oficiālo paziņojumu uzticamība. Daļa jautājumu par valsts gatavību un aizsardzības spējām bija saprotami, jo incidents notika apdzīvotā vietā un cilvēki vēlējās zināt, kāpēc droni sasniedza pilsētu. Tomēr blakus pamatotiem jautājumiem parādījās vispārinājumi, ka valsts neko nespēj, iestādēm nevar ticēt vai iedzīvotāji tiek maldināti.Šāda uzticēšanās graušana drošības krīzē ir īpaši bīstama. Ja cilvēki sāk neticēt oficiālajiem avotiem, viņi vairāk paļaujas uz komentāriem, anonīmiem apgalvojumiem un emocionāli pārliecinošām versijām. Rezultātā sabiedrība var kļūt uzņēmīgāka pret baumām tieši brīdī, kad visvairāk nepieciešama skaidra rīcība un drošības disciplīna.Ceturtā pazīme ir operatīvi jutīgas informācijas publicēšana. Daļa lietotāju komentāros rakstīja par lidaparātu skaņām, iespējamiem virzieniem, rajoniem, kuros kaut kas dzirdēts, un operatīvo dienestu kustību. Šāda informācija ne vienmēr tiek publicēta ļaunprātīgi - krīzes brīdī cilvēki mēģina saprast, kas notiek, un dalās ar redzēto vai dzirdēto. Tomēr publiskā grupā šādas detaļas var būt problemātiskas gan drošības, gan panikas ziņā.Piektā pazīme ir dažādu baiļu savienošana vienā skaidrojumā. Rēzeknes gadījumā komentāros savijās bažas par drošību, neapmierinātība ar brīdinājumiem, šaubas par aizsardzības spēju un politiski secinājumi par karu Ukrainā. Šādā kombinācijā reāls incidents kļūst par daudz plašāku stāstu - ne tikai par droniem, bet arī par valsts uzticamību, robežas drošību un to, kurš it kā ir vainīgs.Vienlaikus analizētajā datu kopā redzama arī pretēja reakcija. Daļa lietotāju centās paniku mazināt - aicināja nepārvērst minējumus faktos, sekot oficiālajiem avotiem, ziņot 112 un nepublicēt informāciju par lidaparātu kustību. Ar šādiem aicinājumiem saistīti vismaz 23 komentāri no 15 profiliem.Tas nozīmē, ka vietējā grupa nebija tikai panikas pastiprinātāja. Tajā vienlaikus darbojās arī pašregulācijas mēģinājumi. Lietotāji laboja cits citu, brīdināja par nepārbaudītu apgalvojumu izplatīšanu un atgādināja par piesardzību. Tomēr šāda pašregulācija bija fragmentāra un nevarēja pilnībā apturēt trauksmi pastiprinošu komentāru izplatīšanos.Rēzeknes gadījums parāda, ka panikas celšana sociālajos medijos ne vienmēr izskatās pēc tieša aicinājuma baidīties. Tā var notikt arī caur šķietami vienkāršiem jautājumiem, atkārtotiem minējumiem, emocionāliem formulējumiem un neuzticēšanās sēšanu. Īpaši bīstama tā kļūst brīdī, kad oficiālā informācija vēl ir nepilnīga un cilvēki cenšas ātri atrast skaidrojumu.Šādās situācijās svarīga ir ne tikai dezinformācijas atspēkošana pēc fakta, bet arī ātra informācijas tukšuma aizpildīšana. Ja sabiedrība laikus saņem skaidru, pārbaudītu un praktiski saprotamu informāciju, paniku pastiprinošiem komentāriem ir mazāk vietas. Ja šādas informācijas nav, sociālo mediju vide pati sāk ražot skaidrojumus - arī tādus, kas nav pārbaudīti un palielina trauksmi.Valsts policija iepriekš informēja, ka 7. maijā Rēzeknē naftas produktu uzglabāšanas objektā notikuši divu dronu triecieni. Par notikušo sākts kriminālprocess, un izmeklēšana turpinās. Sākotnēji publiskajā telpā tika runāts par vienu dronu, bet vēlāk precizēts, ka objektā ietriekušies divi droni.

Militārie spēki

Rēzekne

Sabiedrība

Current

Pēc dronu triecieniem Rēzeknē vietējā "Facebook" grupā līdzās iedzīvotāju mēģinājumiem noskaidrot notikušo parādījās komentāri, kas varēja pastiprināt paniku - tajos nepārbaudīti minējumi tika pasniegti kā fakti, izmantota sakāpināta valoda, apšaubīta...

Dronu incidenta laikā Rēzeknes vietējā "Facebook" grupā paniku pastiprināja minējumi, sakāpināta valoda un neuzticēšanās valsts iestādēm

LETA

Loading...