<p><b>Kāpēc neizmēģināt zinātniski pamatotos padomus, lai savā dzīvē iegūtu vairāk laimes? Daži cilvēki ir dzimuši būt laimīgāki nekā citi. Taču neatkarīgi no tā, vai esat no tiem, kas dzied dušā un dejo lietū, vai arī esat noskumušāks, apmierinātība nav kaut kas tāds, kas notiek tikai ar mums. Mēs visi varam mainīt savus ieradumus, lai panāktu lielāku apmierinātību savā dzīvē, raksta BBC. </b></p><p>Lūk, zinātnieku galvenie padomi, kā kļūt laimīgākiem 2025. gadā.<br></p><h2>Pieņemiet jaunu draudzību</h2><p>Draudzība ir izdevīga visu vecumu cilvēkiem, taču vēlākā dzīves posmā tā var kļūt par īpaši svarīgu laimes avotu. Lai gan vecāka gadagājuma cilvēki parasti sašaurina savus sociālos tīklus, priekšroku dodot laika pavadīšanai ar tiem, kas viņus labi pazīst, pētījumi liecina, ka ir lietderīgi saglabāt atvērtību jaunām draudzībām, jo tās sniedz mums nedaudz atšķirīgas priekšrocības nekā attiecības ar ģimeni, kas var būt balstītas uz pienākumiem. Tā kā draudzība ir brīvprātīgas, neobligātas attiecības, kuras var sākt vai izbeigt jebkurā laikā, tās parasti ir jautrākas un mazāk saspringtas vai saspīlētas. Pētījumi konsekventi liecina, ka draudzība ir tikpat svarīga kā ģimenes saites, lai prognozētu labklājību pieaugušā vecumā un vecumdienās.<br></p><h2>Praktizējiet "prieku par cita laimi"</h2><p>Labi zināms, ka patiesas draudzības pamats ir līdzcietība. Šī empātija, kas ir atvasināta no latīņu valodas un nozīmē “kopīgas sāpes”, palīdz mums veidot spēcīgu saikni, kad mūsu draugiem ir nepieciešama palīdzība. Taču ir arī pretējs stāvoklis, kas ir salīdzinoši nezināms un tikpat svarīgs - “prieks par cita laimi”, kā BBC raksta Deivids Robsons.</p><p>Tas nozīmē “kopīga laime”, un tas ir nepietiekami novērtēts labu attiecību aspekts, un, kā liecina vairāki pētījumi, tas varētu būt tikpat svarīgs kā līdzjūtība, lai saglabātu draudzību. Entuziasma pilns atbalsts drauga labajām ziņām - un jautājumu uzdošana par tām - ir pamats tam, lai būtu labs draugs. Ja reaģējat pārāk pasīvi vai aktīvi nenovērtējat drauga panākumus, riskējat sabojāt attiecības.<br></p><h2>Veiciet brīvprātīgo darbu</h2><p>Ir gandrīz klišejiski teikt, ka, darot kaut ko cita labā, jūs jūtaties labāk nekā apbalvojot sevi, taču, jo vairāk uzzināt par altruismu, jo vairāk šķiet, ka tā ir patiesība. <br><br>Patiesībā pētījumos ir atklāts, ka brīvprātīgais darbs var palīdzēt pat tādās sērijās kā hroniskas sāpes un depresija.  Piemēram, 2002. gadā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka brīvprātīgajiem, kas bija norīkoti palīdzēt citiem, kuri cīnījās ar hroniskām sāpēm, brīvprātīgā darba laikā samazinājās sāpju intensitātes rādītāji. Citi pētījumi liecina, ka rūpes par dzīvniekiem var uzlabot mūsu veselību un rūpes par telpaugiem var palīdzēt mums attīstīties, īpaši vecumdienās.</p><h2>Biežāk sarunājieties ar savu ģimeni</h2><p>Ir vēl viens veids, kā pagātne var palīdzēt jums tagadnē. Pētījumi liecina, ka saskarsme ar mūsu senčiem var sniegt ievērojamu psiholoģisku labumu. Piemēram, ģimenes stāsti par grūtību pārvarēšanu var būt spēcinoši, ja tie tiek nodoti jaunajai paaudzei.</p><p>Melburnas Tehnoloģiju universitātes psiholoģijas profesore Sūzena Mūra ir atklājusi, ka cilvēkiem, kuri zina vairāk par savas ģimenes vēsturi, ir augstāks apmierinātības un labklājības līmenis. Nodarbojoties ar savas dzimtas koka izpēti, var justies labāk kontrolējoši pār savu dzīvi, kā arī dziļāk izprast savu vietu pasaulē.</p><h2>Rakstiet labo lietu un notikumu sarakstu</h2><p>Skaitīt un piefiksēt savus prieka mirkļus ir vecs padoms, taču tas ir vienkāršas, bet labi pārbaudītas intervences pamatā. Izrādās, ka trīs labu lietu saraksta uzrakstīšana var palīdzēt uzlabot garastāvokli. Neatkarīgi no tā, vai tas ir notikums, kas mainījis mūsu dzīvi, piemēram, svarīga eksāmena nokārtošana vai bērna piedzimšana, vai arī kaut kas šķietami nenozīmīgs, piemēram, sena drauga satikšana vai skaistas vakara gaismas baudīšana pastaigas laikā, - arvien vairāk pētījumu liecina, ka tas var uzlabot mūsu pašsajūtu.</p><h2>Iesaistieties jautrās aktivitātēs</h2><p>Nekas nav labāks par ainavisku braucienu - vējš matos, mūzika, brīvība, ko sniedz ceļš, kas paveras priekšā. Pētnieki izteikuši pieņēmumu, ka regulāri gaidot patīkamas darbības vai notikumus, mēs varētu pārprogrammēt savas smadzenes uz lielāku optimismu.</p><h2>   Nedariet neko</h2><p>Ja esat nokļuvuši līdz šim saraksta punktam, šis var būt pārsteigums. Taču pētījumi liecina, ka pārlieku liela uztraukšanās par to, kā būt laimīgam, patiesībā var traucēt justies laimīgam. Eksperimenti, kuros pirms uzmundrinošas filmas noskatīšanās cilvēki tika mudināti vēlēties lielāku laimi - iespējams, lasot par to, cik laimīgi viņi var būt -, beidzās ar lielāku vilšanos nekā sajūsmu. Teorija ir tāda, ka, palielinot cerības, lasot un uztraucoties par laimes nozīmi, cilvēki patiesībā var justies nomākti.<br><br>Kalifornijas Universitātes Berklijā psiholoģe Irisa Mausa (Iris Mauss) ir arī pierādījusi, ka vēlme pēc laimes un tiekšanās pēc tās var arī palielināt vientulības un atslēgšanās sajūtu. Viņa iesaka ieņemt stoiskāku attieksmi un labāk pieņemt dzīves kāpumus un kritumus.</p><h2>Nelietojiet pārāk daudz kofeīna</h2><p>Aukstajās un tumšajās ziemas dienās tasīte kafijas var sniegt jūsu smadzenēm un ķermenim tik ļoti nepieciešamo stimulu. Patērējot kofeīnu, mēs varam justies modri, jo tas ātri uzsūcas asinsritē, kur tas izkonkurē adenozīnu - ķīmisko vielu, kas liek mums justies nogurušiem. Pētījumi liecina, ka kofeīna lietošana ir saistīta ar daudzām veselībai labvēlīgām sekām, tostarp samazinās vairāku vēža formu, sirds slimību un 2. tipa diabēta risks, kā arī uzlabojas fiziskā veiktspēja un aizsargā pret depresiju.</p><p>Tomēr, lietojot kofeīnu, ļoti svarīgs ir laiks, jo kofeīna iedarbība var sākties pēc ilgāka laika, bet tā iedarbība var beigties pēc ilgāka laika. Zinātnieki iesaka pēdējo kofeīna devu izdzert astoņas stundas un 48 minūtes pirms gulētiešanas. Tāpat nevajadzētu lietot pārāk daudz kofeīna - ne vairāk kā 400 mg jeb aptuveni divas līdz trīs kafijas tasītes atkarībā no stipruma -, lai izvairītos no miega traucējumiem, galvassāpēm, slikta dūša un trauksmes.<br></p>

mental health

Happiness

Zinātne

 Thoughts

Kāpēc neizmēģināt zinātniski pamatotos padomus, lai savā dzīvē iegūtu vairāk laimes? Daži cilvēki ir dzimuši būt laimīgāki nekā citi. Taču neatkarīgi no tā, vai esat no tiem, kas dzied dušā...

Kā 2025. gadā būt laimīgākiem? Astoņi zinātniski pamatoti padomi

1188.lv

Similar news

Loading...