Nevienam nav noslēpums, ka onkoloģiskās slimības ir
viens no visizplatītākajiem mirstības cēloņiem ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Pēdējo gadu laikā
strauji pieaudzis kolorektālā jeb zarnu vēža saslimšanas gadījumu skaits – lai
gan zarnu veselība ir delikāta tēma, tomēr šī vēža diagnosticēšanā ļoti būtiska
ir tieši paša pacienta iniciatīva.Atšķirībā no krūts un dzemdes kakla, zarnu vēža skrīninga
mērķauditorijai – sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem – netiek
izsūtītas uzaicinājuma vēstules. Uz izmeklējuma veikšanu pacients jāmudina
ģimenes ārstam, vai arī pacientam pašam jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē, lai
noskaidrotu, kā šo izmeklējumu veikt. Zarnu jeb kolorektālā vēža skrīnings ļauj
atklāt vēzi agrīnā stadijā, kā arī noteikt pirmsvēža stāvokļus.

Kā liecina
Slimību profilakses un kontroles centra dati, 2016. gadā zarnu vēzis bija
trešais visbiežāk atklātais vēža veids kā sievietēm, tā vīriešiem. Diemžēl
tikai trešā daļa no gadījumiem (34,4%) tika atklāti savlaicīgi – pirmajā vai
otrajā slimības stadijā. Bet vairāk nekā puse no atklātajiem slimības
gadījumiem atklāti jau trešajā un ceturtajā attīstības stadijā. 

Mūža laikā
zarnu vēzis rodas apmēram 1 Eiropas Savienības iedzīvotājam no 20. Apmēram
8 no 10 cilvēkiem, kam tiek diagnosticēts zarnu vēzis, ir vecāki par
60 gadiem. Savukārt, 5 no
10 cilvēkiem, kam diagnosticē zarnu vēzi, slimības rezultātā iestāsies
nāve. Letāla iznākuma risks ir zemāks, ja vēzis tiek atklāts skrīningā, tā ir novēršama un
veiksmīgi ārstējama slimība, ja to atklāj savlaicīgi.

Skrīnings
(no angļu val. screening – pārbaude)
ir vēža vai pirmsvēža stāvokļu savlaicīga meklēšana cilvēkiem ar paaugstinātu
saslimšanas risku, kam šī slimība vēl nav radījusi slimības simptomus.

Ja Jūsu vecums ir no 50–74 gadiem, reizi
gadā jāveic skrīninga tests, kuru apmaksā valsts. Pēc jaunākajiem petījumiem pasaulē, Amerikas vēža asociācija,
iesaka šo skrīningu veikt jau no 45 gadu vecuma, jo zarnu vēža saslimšanas
paliek ar vien biežākas un aktuālākas.

Lai veiktu skrīningu un iegūtu rezultātus
– 

<ul><li>Vērsies pie ģimenes ārsta, lai saņemtu
aizpildīšanai testu slēpta asiņu piejaukuma noteikšanai izkārnījumos vai
nosūtījumu uz laboratoriju. </li><li>Testu veic mājās, atbilstoši tā
lietošanas instrukcijai.</li><li>Pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 3
dienu laikā, nogādā testu ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā.</li><li>Uzzini testa rezultātu! Ja tas ir:</li></ul>

   a. negatīvs – atkārto testu pēc gada;   b.
pozitīvs – ģimenes ārsts nosūtīs pacientu veikt precizējošu izmeklējumu
– kolonoskopiju;   c. rezultāts nav nosakāms – testu atkārto.

Situācijā, kad skrīninga testa
rezultāts ir pozitīvs, ne vienmēr tiek atklāta ļaundabīga slimība. Pozitīva
testa gadījumā nepieciešams veikt papildus izmeklējumus, lai izslēgtu vai
apstiprinātu slimību.

Kolonoskopijas
izmeklējuma laikā apskata visu resno zarnu. Zarnas polipa, kas ir viena no
priekšvēža saslimšanām, savlaicīga atklāšana un noņemšana ļauj novērst vēža
veidošanos. Polipi tiek noņemti procedūras laikā. Pašlaik Latvijā ir iespējams
izmeklējumu veikt ar pilnīgu atsāpināšanu, kas ļauj izvairīties no nepatīkamām
izjūtām izmeklējuma laikā.

<h2>Kādi ir kolorektālā
jeb zarnu vēža riska faktori?</h2>

“Nav sūdzību par savu pašsajūtu un veselības stāvokli” –
tieši šis ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ dažādas veselības pārbaudes,
tajā skaitā arī vēža skrīnings, netiek veiktas savlaicīgi. Tomēr vēzis ir
slimība, kura par sevi liek manīt vien tad, kad tā jau nopietni attīstījusies.

Pierādīts, ka zarnu vēža attīstībā ļoti liela ietekme ir
tieši dzīvesveidam. Būtisks zarnu vēža riska faktors ir, piemēram, neveselīgs
un nesabalansēts uzturs, kurā dominē trekni ēdieni, “sarkanā” gaļa, gaļas
izstrādājumi, kā arī nepietiekams šķiedrvielu daudzums. Ja nesabalansēts uzturs
tiek apvienots ar mazkustīgu dzīvesveidu, nereti sekas tam ir arī aptaukošanās,
kas savukārt arī palielina zarnu vēža attīstības risku. Zarnu vēža riska
faktors ir arī atkarības, piemēram, pārmērīga alkohola lietošana un smēķēšana.

Smēķētāja risks saslimt ar zarnu vēzi ir par 30 –40%
augstāks, nekā nesmēķētājam. Tāpat pastiprināta uzmanība savai veselībai
jāpievērš tiem, kuru ģimenē bijuši zarnu vēža gadījumi. Par slimību var
liecināt arī zarnu polipi un iekaisīgas zarnu slimības, piemēram, čūlains
kolīts vai Krona slimība.

Pie ģimenes ārsta jāvēršas jebkurā vecumā tad, ja ir
radušās sūdzības vai kādi neparasti novērojumi!

‘<a target="_blank" href="http://www.goodlifeclinic.lv/Arsti">’Good life
clinic’’ komandā</a> ir kvalificēti speciālisti kolonoskopiju veikšanā, ieskaitot
skrīninga kolonoskopijas. Atgādinām, ka kolonoskopija ir vienīgā metode
precīzai un savlaicīgai zarnu vēža diagnostikai, tā ir droša un labi panesama
procedūra. 
Skrīninga kolonoskopija zarnu vēža noteikšanai var glābt jūsu veselību un
dzīvību, nodrošinot savlaicīgas un pilnīgas ārstēšanas iespējas.

Jums
jāzina, ka ar endoskopijas metodi var pārbaudīt un diagnosticēt ne tikai kolorektālo jeb zarnu
vēzi, bet gan arī:

<ul><li>barības vada un
kuņģa stāvokli;</li><li>čūlas un
jaunveidojumus barības vadā, kuņģī un divpadsmit pirkstu zarnā;</li><li>gastrīta veidu un
fāzi;</li><li>polipus;</li><li>helicobekteri pylori
klātbūtni;</li><li>var iegūt audu
paraugus morfoloģiskai izmeklēšanai.</li></ul>

Esi vesels, apsteidz zarnu vēzi!

"GOOD LIFE CLINIC" SIA veselības centrs

Nevienam nav noslēpums, ka onkoloģiskās slimības ir viens no visizplatītākajiem mirstības cēloņiem ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis kolorektālā jeb zarnu vēža saslimšanas gadījumu skaits...

Kā pasargāt sevi no kolorektālā jeb zarnu vēža?

Similar news

Kā pasargāt sevi no kolorektālā jeb zarnu vēža?

In collaboration with

In collaboration with

Similar news