Ir izveidota jauna valsts galveno autoceļu bīstamo posmu un krustojumu jeb melno punktu karte, kurā apkopti ceļu satiksmes negadījumu dati par trīs gadu periodu no 2017. līdz 2019. gadam. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, varam uzelpot - melno punktu skaits ir samazinājies uz pusi un 2017. – 2019. gadā uz valsts galvenajiem autoceļiem ir konstatēti 48 melnie punkti. Par periodu no 2014. līdz 2016.gadu kartē šādi punkti bija 99. <h2>

Visvairāk melno punktu ir Pierīgā </h2>Visvairāk melno punktu ir Pierīgā, kur ir arī lielākā satiksmes intensitāte. Ir mazinājies to bīstamo posmu un krustojumu skaits, kuros gājuši bojā vairāki cilvēki. Šajā kartē tie ir trīs, iepriekšējā bija astoņi. <h2>Melno punktu skaita samazinājums ir skaidrojams ar satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem</h2>Analizējot ceļu satiksmes negadījumu datus, ir secināts, ka daudzos posmos, kur notiek sadursmes, to cēlonis ir neatļautā manevra veikšana jeb apdzīšana, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus. Melno punktu skaita samazinājums esot skaidrojams ar to, ka daudzos no tiem ir veikti satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Kopumā satiksmes uzlabojumi bez pārbūves veikti 13 iepriekšējā periodā (2014. – 2016.) konstatētajos melnajos punktos, bet 46 vietās ir veikta ceļa posma pārbūve, seguma atjaunošana vai uzstādīts fotoradars. Piemēram: <ul><li>Vidzemes šosejas (A2) krustojums ar reģionālo autoceļu Augšlīgatne – Skrīveri (P32) Augšlīgatnē ir pārbūvēts, ir arī ierīkots gājēju un velosipēdistu celiņš un uzstādīts fotoradars; </li><li>Daugavpils šosejas (A6) 18.km pie Salaspils - tur tika slēgta nobrauktuve uz pašvaldības ceļu no Rīgas apvedceļa (A5) un Daugavpils šosejas (A6) mezgla;</li><li>Vidzemes šoseja (A2) Ieriķos, krustojums ar vietējo autoceļu V315 - tur tika izbūvēts veloceliņš un uzstādīts fotoradars;</li><li>Liepājas šoseja (A9), pieslēgums Rīgas apvedceļam (A5) - pie kafejnīcas pretējā ceļa pusē tika uzstādīta barjera, lai nomali neizmantotu automašīnu novietošanai.</li></ul> Arī šobrīd vairākās vietās, kas ir iekļautas jaunajā bīstamo posmu un krustojumu kartē, ir ieplānoti pārbūves vai kādi citi darbi. Atsevišķos posmos uzlabošana patlaban jau notiek vai ir notikusi pēdējo trīs gadu laikā. Piemēram, Jūrmalas šoseja (A10), Vidzemes šosejas (A2) Sēnītes posms u.c., informēja VAS Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa.

Roads

Ir izveidota jauna valsts galveno autoceļu bīstamo posmu un krustojumu jeb melno punktu karte, kurā apkopti ceļu satiksmes negadījumu dati par trīs gadu periodu no 2017. līdz 2019. gadam. Salīdzinot...

Laba ziņa: Latvijā uz pusi mazāk melno punktu

Similar news

Loading...

Loading...

Loading...