Slimību un citu iemeslu dēļ Latvijas skolēni katru mācību gadu kopumā kavē miljoniem stundu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) jaunākajā izglītības datu publikācijā norāda, ka Latvijā kavējumu skaits ir liels un turpina pieaugt. Organizācija atzīmē, ka ceturtajās klasēs kavējumu īpatsvars pēdējo četru gadu laikā palielinājies par 7%, kas ir augstāks rādītājs nekā daudzviet citās valstīs, vēsta Latvijas Radio.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) dati liecina, ka vienā semestrī vismaz vienu mācību stundu kavē vairāk nekā 100 000 pamatskolēnu un 18 000 vidusskolēnu. Slimības dēļ skolēni gada laikā kopā kavē vairāk nekā miljonu stundu, īpaši jaunākajās klasēs, bet bieži bērni paliek mājās arī citu iemeslu dēļ – ģimenes notikumu, talku vai ceļojumu dēļ. Neattaisnotie kavējumi gan ir mazāk izplatīti, taču tie skar desmitiem tūkstošu skolēnu.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atzīst, ka pandēmijas gadi būtiski ietekmējuši bērnu attieksmi pret mācībām un sekas joprojām ir jūtamas. Ministrijas pārstāvji uzsver, ka ilgstoši kavējumi negatīvi ietekmē zināšanu kvalitāti, jo izglītības process ir posmveidīgs un skolēnam, kurš izkrīt no mācību ritma, nākas apgūt vielu vēlāk, radot pārslodzi gan viņam pašam, gan skolotājiem.

Skolotāji atzīst, ka pēc pandēmijas mainījusies skolēnu motivācija – kavējumu iemesls nereti ir arī subjektīvs, piemēram, jaunieši paliek mājās tāpēc, ka nejūtas gatavi doties uz skolu. Matemātikas skolotāju novērojumi liecina, ka kavējumu skaits tieši ietekmē eksāmenu rezultātus – pat viena kavēta nedēļa samazina gala vērtējumu par vairākiem procentiem.

Diskusijas sabiedrībā regulāri raisa jautājums par ceļojumiem mācību laikā. Daļa vecāku tos plāno ārpus brīvlaikiem, lai ietaupītu, taču pedagogi uzsver – šāds lēmums atstāj sekas uz bērna zināšanām un rezultātiem eksāmenos. Skolās pastāv dažāda prakse – dažviet pirms ceļojuma nepieciešama visu skolotāju piekrišana un vienošanās par uzdevumu izpildi, citviet šādas prasības nav.

IKVD pārstāvji brīdina, ka kavējumi ietekmē ne tikai mācību kvalitāti, bet arī skolēnu disciplīnu. Ir gadījumi, kad bērni ar ārsta zīmi it kā attaisno slimību, bet skolā atgriežas ar skaistu iedegumu. Tādēļ daļa skolu izvēlas rūpīgāk vērtēt attaisnojuma iemeslus un dažos gadījumos kavējumus neatļauj.

Ilgstošo kavējumu gadījumā skolām ir pienākums ziņot sociālajiem dienestiem. Tomēr prakse rāda, ka ne visur pašvaldībām ir resursu aktīvi risināt problēmu. Dažviet atklāti gadījumi, kad skolēnam ir simtiem kavētu stundu, kuru iemesli ir gan atkarības, gan darba attiecības, tomēr bērni turpina mācības nākamajās klasēs. IKVD ieskatā būtu nepieciešama ciešāka sadarbība ar pašvaldībām, lai mazinātu kavējumu skaitu un sekas.