Latvijā un pasaulē arvien biežāk redzams, ka vīrieši izvēlas veidot ģimeni un radīt pēcnācējus pusmūžā. Tomēr paļauties uz to, ka fizioloģiski tas būs viegli izdarāms arī vēlākos gados, ir riskanti – Pasaules Veselības organizācijas dati rāda, ka ar neauglību saskaras katrs sestais pāris, un pusē gadījumu cēlonis ir saistīts ar vīrieša veselību."Klīnikas EGV" embrioloģe Svetlana Koteloviča norāda, ka spermas kvalitāte ne vienmēr ir atkarīga tikai no vecuma – praksē novērots, ka reizēm jaunākiem vīriešiem tā ir pat švakāka nekā vecākai paaudzei. Auglību visbūtiskāk ietekmē ģenētika, kā arī ikdienas ieradumi un vide: smēķēšana, alkohols, pārkaršana pirtīs, mazkustīgums, ikdienas stresa līmenis un pat atsevišķas profesijas, piemēram, tālbraucēju vadītāju vai radiologu darbs. Tāpat jāņem vērā, ka, tēvam kļūstot vecākam, pieaug arī risks nodot bērnam iedzimtas ģenētiskās mutācijas.Lai apsteigtu bioloģisko pulksteni un nodrošinātos nākotnei, speciālisti vīriešiem vecumā no 18 līdz 45 gadiem iesaka laikus apsvērt spermatozoīdu sasaldēšanu. Ja jaunībā tiek saglabāts labas kvalitātes ģenētiskais materiāls, vīrietis var kļūt par tēvu praktiski jebkurā vecumā. Savukārt situācijās, kad, aktīvi plānojot bērniņu trīs mēnešus, tas neizdodas, speciāliste aicina negaidīt un laikus veikt spermas analīzes jeb spermogrammu.

Veselība

Bērni

Children

Latvijā un pasaulē arvien biežāk redzams, ka vīrieši izvēlas veidot ģimeni un radīt pēcnācējus pusmūžā. Tomēr paļauties uz to, ka fizioloģiski tas būs viegli izdarāms arī vēlākos gados, ir riskanti...

No kaitīgiem ieradumiem līdz tālbraucēja profesijai – kas visvairāk grauj vīrieša iespēju kļūt par tēvu?

LETA

Similar news

Loading...