“Eurostat” dati rāda, ka oktobrī gada inflācija Latvijā sasniegusi 4,3% - otro augstāko rādītāju eirozonā. Latvija jau vairākus mēnešus saglabājas virs Eiropas Savienības vidējā līmeņa, bet Lietuvā cenu kāpums ir zemāks nekā kaimiņvalstīs. Tikmēr Igaunijā situācija ir vēl sarežģītāka, vēsta 360 Ziņas.

Ekonomisti norāda, ka galvenais cenu kāpuma virzītājs ir straujais darba algu pieaugums. Vidējā alga šogad palielinājusies par 8%, un bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis skaidro, ka tas mazumtirgotājiem, ražotājiem un piegādes ķēdēs iesaistītajiem uzņēmumiem radījis papildu izmaksas, kuras tie kompensē, ceļot preču cenas.

Arī Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka 8% algu pieaugums eirozonas kontekstā ir ļoti straujš. Pēc viņas teiktā, patērētāji gan šo pieaugumu bieži nejūt, jo tas nespēj pilnībā kompensēt iepriekšējā un šī gada inflācijas radīto spiedienu uz maciņu.

Īpaši smagi cenu kāpums jūtams pārtikas sektorā. Ekonomikas ministrijas ieviestais zemo cenu grozs pie gaidītajiem rezultātiem nav novedis - pārtikas produktu cenas šogad pieaugušas pat straujāk nekā kopējā inflācija. Eksperti to skaidro daļēji ar globālām cenu tendencēm, bet lielā mērā arī ar mazumtirdzniecības tirgus īpatnībām Latvijā.

Opmane uzsver, ka patērētāji joprojām bieži gaida akcijas, jo pamata cena ir pārāk augsta. Savukārt Purgailis norāda, ka konkurence mazumtirdzniecībā ir salīdzinoši maza, un tirgotāji, ražotāji un piegādes ķēdes dalībnieki spēj noturēt augstāku cenu līmeni, zinot, ka pircēji tik un tā turpinās iepirkties.

Strauju cenu kritumu nākamgad eksperti neprognozē. Viņi vērtē, ka arī politiķu cerības par pazeminātu PVN atsevišķiem pārtikas produktiem, visticamāk, nesniegs būtisku efektu uz kopējo inflāciju. Tomēr, ja PVN samazinājums tiešām nonāktu līdz patērētājiem, tas varētu sniegt nelielu atelpu.

Inflācijas slogu šobrīd visvairāk izjūt cilvēki ar zemākiem ienākumiem, kuriem lielākā daļa mēneša budžeta tiek tērēta pārtikai.