Šā gada maija beigās mūziķis Horens Stalbe kļuva par krāpniecības upuri – viņš saņēma viltus īsziņu it kā no CSDD par sodiem, kā rezultātā zaudēja 1000 eiro. Oktobrī portāls 1188.lv sazinājās ar Horenu, lai noskaidrotu, kā šobrīd situācija attīstās tālāk.

Kā notika krāpšana?

Mūziķis ļoti skaidri atminas, kā notikusi pati krāpšana: "Es tikko izbraucu uz ielas ar automašīnu, pēkšņi man pienāca no CSDD īsziņa, ka es esmu pārkāpis noteikumus – pietam uz Liepājas šosejas, kur es tiešām bieži arī braucu. Viss it kā sakrīt. Es uzspiežu ID – it kā nedarbojas, es neko nevaru paskatīties. Nospiežu vēlreiz un ar to jau es arī esmu apstiprinājis šo naudas pārskaitījumu. Cik man zināms, šī gada laikā ir izkrāpti vairāki miljoni – es neesmu vienīgais.

Tas nav viens gadījums, tā ir sistēma, kas darbojas pēc labi atstrādātas sistēmas.

Es jau arī zināju, ka ir tādi viltvārži, bet, kad tu nonāc tādā situācijā, tad tas viss ļoti labi līmējas kopā. Skaidrs, ja es vienkārši atrastos mājās, es tik zibenīgi nereaģētu.

Tūkstoti eiro viņi jau paspēja un bija jau sagatavots maksājums vēl pusotram tūkstotim, vēl diviem tūkstošiem – viņi jau bija sasūtījuši, bet es nepaspēju to apstiprināt.

Līdz es nebiju ar to sastapies, man arī likās, kā tad tā? No viena mana drauga arī gribēja izkrāpt 50 000. Viņš man smējās: "Jā, man likās, ka Horens jau mākslinieks – viņu var piečakarēt. Tad mani pašu dažas dienas vēlāk gandrīz piečakarēja." Tie nav tikai cilvēki laukos, ko mēģina piemānīt.""

"Banka ir atbildīga par šo"

Mūziķis teic, ka visvairāk viņu šokējusi vieglprātība, ar kādu, viņaprāt, iespējams veikt šādus pārskaitījumus: "Man bija neliela neizpratne par to, cik viegli ir izdarīt. Tas man bija galvenais šoka moments, jo bankai vajadzētu uzņemties absolūtu atbildību par šo, jo tur, kur ir maksājuma mērķis, tur bija sarakstīti vienkārši nesakarīgi cipariņi. Meitai, lai es pārskaitītu 20 eiro, man ir jāuzraksta mērķis, kāpēc es to daru. Es ļoti atvainojos, bet, kāda tad ir bankas drošības sistēma, ja pie mūsdienu mākslīgā intelekta, šis maksājuma mērķis netiek kvalificēts – tur var ierakstīt jebkādus ciparus uz dullo, un tas tiek akceptēts.

Tad kāda velna pēc es rakstu maksājuma mērķi, ja neviens to nepārbauda? To taču var pārbaudīt ļoti vienkārši ar vienkāršāko datora algoritmu, vai tur ir kaut kas loģisks vai nav.

Mūziķis uzskata, ka bankai būtu jāuzņemas daudz lielāka atbildība par klientu aizsardzību.

"Bankas reakcija bija ļoti paredzama, lai gan es paziņoju par krāpniecību momentāli, nobloķēju kontu momentāli, tas nebija pēc kāda brīža – tas notika divas minūtes pēc krāpniecības. Uzreiz sazvanījos arī ar "Swedbank", kur bija krāpnieku konts atvērts. Jautājums "Swedbankai" – viņi tiešām nepārbauda, kam atver kontu? Gan ar savu banku, ar "Lumninor", gan ar Swedbanku es sazvanījos pāris minūšu laikā. Tas, ka banka neatgriež naudu, ir viņu bailes no tā, ka arī citi vērsīsies pie viņiem un lūgs atgriezt naudu. Banka šajā gadījumā vispār neriskē ar neko, bankai arī nav nekādi zaudējumi, katrs bankas pārskaitījums apdrošināts un viņiem atgriezt naudu nav nekādu problēmu."

Uzsākta krimināllieta

Horens norāda, ka nekavējoties pēc notikušā vērsies policijā. "Ir uzsākta krimināllieta. Es momentā aizbraucu uz policiju, uzrakstīju iesniegumu, ir uzsākta krimināllieta.

Krimināllietā galvenais punkts, ko es arī teicu virzošajam prokuroram, ir apsūdzība nevis pret krāpnieku, bet apsūdzība, lai pārbaudītu banku.

Jo šie te meili (e-pasti) un īsziņas parādās tieši tajā dienā, kad ienāk kontā nauda. Šī ir bankas absolūta atbildība. Vai nu bankas darbinieki nopludina šo informāciju, vai šī informācija tiek vienkārši ar hakeru palīdzību nocelta. Jebkurā gadījumā šī ir vienkārši bankas atbildība."

Uz Horena pārmetumiem reaģējusi "Luminor" banka.

Marija Celma, "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte uzsver – bankas sistēmas ir drošas, bet krāpnieki izmanto cilvēku neuzmanību.

"Mūsu rīcībā nav informācijas par lietas ierosināšanu pret banku. Vienmēr esam gatavi sadarboties ar atbildīgajām iestādēm un pēc pieprasījuma sniedzam visu nepieciešamo informāciju. Tāpat arī aicinām klientus informēt banku, kā arī Valsts policiju par katru aizdomīgu vai notikušu krāpniecības gadījumu, lai apturētu noziedznieku darbības.

Bankas sniegtie finanšu pakalpojumi ir droši, tomēr katrai personai ir rūpīgi jāievēro autentifikācijas rīku lietošanas prasības.

Šāda veida krāpšanas gadījumi var notikt tikai ar konta īpašnieka iesaisti. Izvērtējot dažādus krāpnieciskos gadījumus, nav pamats uzskatīt, ka krāpniecisku ziņojumu saņēmēji būtu iepriekš īpaši atlasīti. Krāpnieciskas ziņas – e-pasti, īsziņas vai zvani – parasti tiek sūtītas masveidā ar mērķi, ka saņēmēju emocionālā reakcija un neuzmanība nostrādās krāpnieku labā. Rodoties sakritīgām situācijām,

var šķist, ka krāpnieki ir sazvērējušies tieši pret jums, taču patiesībā šo īsziņu, visticamāk, saņēma vēl daudzi tūkstoši cilvēku.

1188.lv sazinājās arī ar Valsts policiju, kura apstiprina – ir sākts kriminālprocess. Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska skaidro: "Saistībā ar notikušo Valsts policijā ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta 1. daļas.

Policijai nav nekādu signālu, ka notikušajā varētu būt iesaistīti bankas darbinieki.

Jāpiemin, ka krāpšanās ar īsziņu nosūtīšanu, kurām ir pievienots krāpniecisks links jeb smikšķerēšana, ir jau vairākus gadus izplatīts krāpšanas veids. Valsts policija un citas iestādes jau iepriekš ziņojušas, ka iedzīvotājiem masveidā tiek sūtītas krāpnieciskas īsziņas, tostarp CSDD vārdā.”

Policija aicina cilvēkus būt uzmanīgiem un nekavējoties ziņot, ja ir aizdomas par krāpniecību. "Ja personai tomēr ir aizdomas, ka noziegumā varētu būt iesaistīti bankas darbinieki, tad ir iespēja vērsties kredītiestādes drošības dienestā."

Turpretī Horens uzskata, ka jābūt neatlaidīgam un jāturpina cīņa ar sistēmu.

Es domāju, ka ir – nepieciešama neatlaidība un uz priekšu! Skaidrs, ka bankas visādos veidos mēģina stāstīt, cik viss ir droši.

Krāpniecības ar viltus īsziņām un e-pastiem, kas uzdodas par valsts iestādēm vai bankām, Latvijā pēdējos gados kļuvušas ļoti izplatītas. Drošības eksperti regulāri aicina iedzīvotājus nekad neatvērt aizdomīgus linkus, pat ja tie šķiet ticami un saistīti ar pazīstamām iestādēm.

Bankas pārstāve atgādina: "Lai sevi pasargātu nepieciešams vienmēr izvērtēt īsziņas saturu un sūtītāja identitāti. Jāņem vērā, ka bankas un valsts iestādes nekad nelūdz ievadīt personas vai maksājuma kartes datus, vai citu sensitīvu informāciju. Jebkādu negaidītu informāciju ieteicams pārbaudīt, pašam atrodot un atverot attiecīgās iestādes oficiālo mājaslapu, vislabāk manuāli ierakstot vietnes adresi, vai sazinoties ar klientu apkalpošanas centru.

Krāpniecisku ziņu satura mērķis ir radīt emocionālu reakciju, tāpēc ziņa jau satur kādu apgalvojumu par notikumu. Īstu iestāžu saziņa visbiežāk ir informatīva un satur aicinājumu sazināties ar iestādi vai doties izlasīt ziņojumu oficiālā vietnē."

Skaidrs ir viens – mūsdienu laikmetā, kad krāpniecība internetā plaukst un zeļ ir jābūt īpaši uzmanīgam, veicot jebkādas darbības, kurās tiek prasīti jūsu dati.

Lasi arī:

"Domāju, ka tas var notikt tikai ar omīti!" Mūziķis Horens Stalbe brīdina par krāpniekiem