Lai gan psihosomatikas jēdziens
parādījās tikai 19. gadsimtā, cilvēka ķermeņa un psihes saiknes vēsture ir
daudz senāka – par cilvēku kā vienotu veselumu sprieda jau sengrieķu filozofi.
Arī Pasaules Veselības organizācija veselības jēdzienā ietver atziņu, ka tā ir
“pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis". Tādēļ
ikkatra saslimšana būtu jāvērtē ne tikai no organiska jeb fiziska cēloņa
prizmas, bet vienādojumā jāietver arī psiholoģiskie un sociālie aspekti. Par to, kā ar šādas pieejas
palīdzību ir iespējams risināt fiziskās un psihiskās veselības problēmas,
konsultē veselības centra “Vivendi” psihoterapeiti, <a target="_blank" href="https://www.vivendicentrs.lv/lv/services/psihiatrija-psihoterapija/psihosomatiskie-traucejumi?utm_source=1188&amp;utm_medium=1188&amp;utm_campaign=1188&amp;utm_id=1188&amp;utm_term=psihosomatiskies+traucejumi&amp;utm_content=veseliba">speciālisti
psihosomatiskajā medicīnā</a>. <h2>Kā rodas psihosomatiskie veselības traucējumi</h2>

Pavisam noteikti teju ikkatram,
ja ne no paša pieredzes, tad paziņu lokā ir zināms kāds gadījums, kad cilvēku
gadiem ilgi nomoka hroniskas sāpes vai kādas citas veselības problēmas. Ir
veikti visi iespējamie izmeklējumi, pielietotas medicīniskas procedūras,
nozīmēti medikamenti, taču jūtama rezultāta šiem pūliņiem nav. Ļoti iespējams,
ka šādos gadījumos slimības cēlonis ir psihosomatisks – tā ir organisma
reakcija uz pārmērīgu stresu, iekšējiem konfliktiem, traumatiskiem notikumiem, neapzinātām
vai apspiestām emocijām, kuras nav iespējas konstruktīvi izpaust.

Iespējams, ir dzirdēts teiciens,
ka slimība “krīt uz vājāko vietu”. Šim apgalvojumam ir medicīnisks pamats, jo
psihosomatiskās slimības distresa ietekmē attīstās tajos orgānos un to sistēmās,
kuriem piemīt nosliece uz pastiprinātu jutīgumu vai kādu saslimšanu. Šāds
jutīgums katram ir individuāls, un tas var būt veidojies jau prenatālajā
periodā – laikā pirms piedzimšanas – piemēram, ja mātei kritiski svarīgos augļa
attīstības periodos ir bijuši nelabvēlīgi, kaitējoši ieradumi vai spēcīgi emocionāli
pārdzīvojumi, vai arī tā ir ģenētiski pārmantota predispozīcija.

Psihosomatiski cēloņi visbiežāk
tiek konstatēti pacientiem ar bronhiālos astmu, cukura diabētu, ādas
saslimšanām, kaulu – locītavu problēmām, paaugstinātu asinsspiedienu un vēdera
sāpēm, kā arī – galvas, muguras, locītavu vai muskuļu sāpēm, praktiski tie var
izpausties jebkurā no orgānu sistēmām.

<h2>Kā mūsu apspiestās emocijas noved līdz veselības traucējumiem </h2>

Speciālisti ir izpētījuši, ka vidēji
40 līdz 60 procenti sieviešu un ap 20 procentiem vīriešu, kas sūdzas par
hroniskām sāpēm, bērnībā vai dzīves laikā ir bijuši emocionālas, fiziskas vai
seksuālas vardarbības upuri. 

Iepriekšējās paaudzēs pieņemtajā
audzināšanas sistēmā ir tikusi kultivēta nevērīga vai nievājoša jeb neiederīga attieksme
pret dažāda veida emociju izrādīšanu. Jau kopš pirmajām dzīves dienām bērniem
ir likts saprast, ka asaras ir vājuma pazīme, dusmas ir sliktas, skaļi smieties
ir nepieklājīgi, un tā tālāk.

Šādi audzināti cilvēki arī
pieaugušā vecumā pat smagu zaudējumu gadījumā baidās izdzīvot savas emocionālās
traumas, izrunāties ar tuviniekiem, meklēt speciālista palīdzību. Tā vietā mēs
turpinām dzīvot kā iepriekš, pārlieku noslogojot sevi darbā vai metoties jaunos
izaicinājumos. Taču līdz galam neizdzīvotās psiholoģiskās traumas turpina mūs
apciemot gadu no gada, tai skaitā – hronisku sāpju veidolā. 

<h2>Vai psihosomatiskās saslimšanas ir ārstējamas </h2>

Sāpes, kuru cēlonis ir apspiestas
emocijas, nepāries pašas no sevis. Nepalīdzēs arī pretsāpju tablešu lietošana.
Taču <a target="_blank" href="https://www.vivendicentrs.lv/lv/services/psihiatrija-psihoterapija/psihosomatiskie-traucejumi?utm_source=1188&amp;utm_medium=1188&amp;utm_campaign=1188&amp;utm_id=1188&amp;utm_term=vivendi&amp;utm_content=gariga+veseliba">“Vivendi”
speciālisti</a> atgādina –psihosomatiskie traucējumi ir ārstējami. 

Ja pastāv aizdomas, ka sāpju
cēlonis varētu būt psihosomatisks, ārsti iesaka vispirms veikt vispusīgus
izmeklējumus, lai izslēgtu iespējamo organisko sāpju cēloni jeb tādu, kam
atrodams pamatojums laboratorijas analīzēs vai izmeklējumos – tāda gadījumā
ārstēšanu veic ģimenes ārsts vai ārsts speciālists, piemēram, nozīmējot medikamentus
vai procedūras.

Taču, ja organiska pamata nav, visticamāk,
tiks uzsākta kombinēta terapija, pielietojot gan farmakoloģisko ārstēšanu (ja
stāvoklis to prasīs), gan arī psihoterapeitisko ārstēšanu. Tiesa, šajā procesā
pacientam būs jābūt gatavam strādāt arī pašam ar sevi, veicot gan cēloņsakarību
izpēti, gan atpazīstot savas emocionālās reakcijas.

Dzīves situācijas, kuras
speciālisti noteikti iesaka neatstāt bez ievērības, ir tuva cilvēka nāve,
šķiršanās, aborts vai spontānais aborts, mīļdzīvnieka nāve, paša vai tuvinieku
slimības, finansiālas grūtības, pagātnē piedzīvota vardarbība vai kaunpilna
situācija, neatdots morāls vai materiāls parāds, neizpausta vai neatbildēta
mīlestība un citas nozīmīgas situācijas, kas izraisījušas pārdzīvojumu. 

Lai apspiestajām jūtām nebūtu jārunā caur ķermeņa
sāpēm, ir jāļauj sev izdzīvot visas ar zaudējumu saistītās emocijas – dusmas,
sēras, bailes, nožēla u.c. Pašu spēkiem to izdarīt ne vienmēr ir iespējams, tāpēc
ir ieteicams vērsties pēc profesionāla atbalsta pie speciālistiem.

"Veselības centrs VIVENDI" SIA

 psychiatrist

mental health

Pain

Health Care

Health

Lai gan psihosomatikas jēdziens parādījās tikai 19. gadsimtā, cilvēka ķermeņa un psihes saiknes vēsture ir daudz senāka – par cilvēku kā vienotu veselumu sprieda jau sengrieķu filozofi. Arī Pasaules Veselības...

Psihosomatiskie traucējumi – mūsu apspiesto emociju rezultāts

Similar news

Loading...

Loading...

Psihosomatiskie traucējumi – mūsu apspiesto emociju rezultāts

In collaboration with

In collaboration with

Similar news

Loading...

Loading...