Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" piedāvā slēgt iedzīvotājiem māju apsaimniekošanas līgumus, kas ir neizdevīgāki par līdzšinējo situāciju, šādi pārmetumi otrdien izskanēja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā.

Šodien komitejas sēdē tika skatīts līguma projekts, kas tapis pēc normatīvo aktu izmaiņām, kuras nosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jāveic izvēlē par turpmāko namu apsaimniekošanu. Iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties - slēgt līgumu ar esošo pārvaldnieku, dibināt biedrību un pārvaldīt savu māju pašiem vai izvēlēties citu apsaimniekotāju.

Komitejas sēdē tika norādīts, ka jaunajos līgumos tiek paredzēti lielāki soda procenti par nesamaksātajiem rēķiniem. Šodien komitejas skatītajā līguma projektā minēts, ka gadījumā, ja īpašnieks kavē jebkuru līgumā noteikto maksājumu, RNP ir tiesības aprēķināt un prasīt no īpašnieka nokavējuma procentus 0,1% apmērā no kavētā maksājuma.

Kā informēja opozīcijas deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (SV/AJ), RNP septembrī jau slēdzis līgumu, kuros noteiktais nokavējuma procents ir noteikts lielāks - 0,2% apmērā no kavētā maksājuma.

Komitejas vadītājas vietnieks Edgars Ikstens (JV) sprieda - salīdzinot līgumā paredzētās iedzīvotāju un RNP tiesības, pārvaldniekam tiesību esot krietni vairāk. Viņš gan atzina, ka arī pienākumu RNP ir vairāk nekā iedzīvotājiem. Līgumā neesot skaidri noteikts, kas ir iekļauts RNP pakalpojumu grozā un kas nav, ko paredzēts finansēt no apsaimniekošanas maksas un kas būs jāfinansē atsevišķi.

Tāpat iebildumus izpelnījās līguma norma par darba plānu mainīšanas kārtību un citi līguma aspekti.

Opozīcijas deputāts Vladislavs Bartaševičs (LPV) vērsa uzmanību uz līguma nosacījumiem par to, kā tiek izlietota kavēto maksājumu summa, vispirms to novirzot nodokļu, naudas sodu samaksai, nokavējuma procentu samaksai un pārvaldīšanas maksai. Viņš aicināja mainīt šo kārtību, lai veidotos pēc iespējas mazākas parādu summas. Viņš apgalvoja, ka ir saskāries ar situācijām, kad apsaimniekotāji ilgstoši nepiedzen parādu, panākot lielāku soda naudu uzkrāšanos, bet pēc tam šīs summas nevar piedzīt.

Komitejas sēdē piedalījās arī iedzīvotāju pārstāvji, kas pauda kritiku par RNP darbību un viedokli, ka RNP nevar uzticēties.

Tāpat deputāti tika iepazīstināti ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vēstuli, kurā departaments pauž neapmierinātību ar jaunā līguma nosacījumiem. Departamentam ir jāslēdz līgums par to dzīvokļu apsaimniekošanu, kas ir pašvaldības īpašumā.

Departaments norāda, ka līguma pielikumos nav remontdarbu plāna, kaut līgumā ir uz to atsauces. Departaments aicina samazināt iespējas RNP mainīt remontdarbu plānu, nosakot, ka to drīkst darīt tikai reizi pusgadā, nevis reizi ceturksnī.

Mājokļu un vides departamenta neapmierinātību izsaucis arī līguma projekta punkts, kas nosaka, ka RNP ir tiesības prasīt priekšapmaksu par atsevišķu pārvaldīšanas darbību īstenošanu. Departaments prasa skaidrot, par kādām pārvaldīšanas darbībām bez saskaņošanas ar dzīvokļu īpašnieku kopību RNP vēlas prasīt priekšapmaksu. Departamenta ieskatā, par obligātajām pārvaldīšanas darbībām priekšapmaksa nav prasāma.

Tāpat norādīts uz vairākiem citiem līguma punktiem, kuriem departaments nevar piekrist.

Deputāts Stepaņenko norādīja, ka pašlaik izveidojusies dīvaina situācija, jo par jauno līgumu, kas attiecas arī uz pašvaldībai piederošajiem dzīvokļiem, nespēj vienoties Mājokļu un vides departaments un RNP. Divas pašvaldības struktūras viena otrai neuzticoties. Ja tas notiekot starp departamentu un pašvaldības uzņēmumu, tad ko gan varot sagaidīt attiecībās starp RNP un dzīvokļu apsaimniekošanas biedrībām, piebilda Stepaņenko.

To, ka piedāvātais līgums nav tik labs un pārdomāts, kā sākotnēji šķiet, atzina arī Bartaševičs. Viņa ieskatā, gan kapitāla daļu turētājam, gan RNP jāņem vērā izskanējušie iebildumi un tie jāiestrādā līgumā.

Viņš uzskata, ka Rīgas domei jātiek skaidrībā, vai RNP ir pašvaldības uzņēmums ar sociālo funkciju un peļņas gūšana šim uzņēmumam nav svarīgākais mērķis, vai arī uzņēmums ir jāatdod privatizācijai. Viņaprāt, šobrīd notiekot mēģinājums no RNP izspiest maksimālo peļņu, lai to pēc tam dārgāk pārdotu, bet rīdzinieku vajadzības netiekot ņemtas vērā.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Elīna Treija (NA) bija iecerējusi, ka komitejas sēdē tiks pieņemts lēmums par vēršanos pie izpilddirektora, kā kapitāldaļu turētāja RNP, lai tiktu nodrošināta minētā līguma projekta saskaņošana ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), taču līdz sēdes beigām komitejā vairs nebija kvoruma un lēmuma pieņemšana izpalika.

Taču komitejas vadītāja informēja, ka viņa RNP piedāvātajā līguma projektā redz problēmas, tāpēc lūgs kapitāla daļu turētājam runāt ar RNP vadību, lai tās tiktu novērstas. Kā uzsvēra Treija, viņa nevarot pieļaut situāciju, ka iedzīvotājiem tiek piedāvāts līgums ar sliktākiem nosacījumiem nekā normatīvos paredzēts un kas ir pretrunā ar patērētāju tiesību aizsardzību.