Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien lēma nodot tālākai izvērtēšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai iedzīvotāju iniciatīvu, kas rosina novirzīt AS "Latvenergo" peļņu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai

Iniciatīvas pārstāve Olga Petkeviča komisijas sēdē norādīja, ka iniciatīvā savāktie 10 000 iedzīvotāju paraksti liecinot, ka sabiedrībā esot pieprasījums pēc tā, lai valsts neatstāj savus cilvēkus, viņiem saskaroties ar onkoloģisku saslimšanu, vienus, lai tie lūgtos pēc līdzcilvēku palīdzības.

Viņa sacīja, ka "Latvenergo" izraudzīts kā viens no "potenciālajiem donoriem", jo tas saņemot milzu pelņu no Latvijas iedzīvotājiem, kā arī ziedo kādas summas onkoloģijas pacientiem. Tomēr tās, Petkevičas ieskatā, neesot pietiekamas.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks norādīja, ka FM esot atbalstoša onkoloģijas problēmu risināšanā, norādot, ka šīm vajadzībām nepieciešamas papildu investīcijas, un pie iespējas tādi līdzekļi esot arī jārod. Reizē viņš atzina, ka attiecībā uz "Latvenergo" vai kāda cita konkrēta uzņēmuma dividenžu novirzīšanu kādam konkrētam mērķim jāņem vērā, ka katru gadu 90% no dividendēm tiek ieskaitīti Latvijas valsts budžetā prioritāšu un vajadzību segšanai.

Upenieks norādīja, ka FM ieteikums būtu nesasaistīt kādu konkrētu avotu, ieņēmumu pozīciju ar kādu konkrētu mērķi, izdevumu pozīciju.

FM Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners pauda, ka konkrēti šāds piedāvājums tehniski neesot izpildāms, jo dividendes jau šobrīd ir maksājumi par valsts kapitālu, kas jau šobrīd ir valsts budžetā.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins norādīja, ka VM atbalsta šādu iniciatīvu, bet tad jāsaprot, kas tiks atbalstīts, kādas grupas pacienti saņems šo finansējumu. "Pieprasījums ir daudz plašāks, nekā cipari, ko mēs varam nosaukt šodien," teica Kņigins

Viņš arī atzīmēja, ka kompensējamo medikamentu budžets pēdējos divos gados audzis no 220 miljoniem eiro līdz 316 miljoniem eiro gadā, taču "aiz strīpas" tomēr paliekot daudz efektīvi novērtēti medikamenti.

VM pārstāve Gundega Ozoliņa norādīja, ka kopumā, lai nodrošinātu visus medikamentus, kas nepieciešami gan onkoloģijā, gan citās jomās, kur ir deficīts, būtu nepieciešami ap 180 miljoniem eiro, bet attiecībā uz onkoloģijas medikamentiem tie ir 50 miljoni eiro.

VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vecākā eksperte Anna Timofējeva norādīja, ka VM ir izstrādājusi jauno onkoloģijas plānu līdz 2027. gadam, kur strikti aprēķināts nepieciešamais finansējums. Lai realizētu plānu, 2026. gadam papildu no valsts budžeta vajadzētu nepilnus 66 miljonus eiro, no kuriem 51 miljons eiro aizietu medikamentiem. Savukārt 2027. gadam vajadzētu papildu 71 miljonu eiro, kur līdzīga daļa kā 2026. gadā aizietu medikamentiem. "Un tā arī turpmākajos gados mums vajadzētu šādu papildu finansējumu, lai veiksmīgi realizētu un pilnveidotu onkoloģijas jomu," teica Timofējeva.

"Latvenergo" regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis sēdē norādīja, ka dividendes esot kapitāldaļu turētāja iespēja tērēt šo naudu tur, kur uzskata par vajadzīgu. Kā norādīja Ločmelis, "Latvenergo" 2024. gadā, izmantojot "Ziedot.lv", veica ziedojumu onkoloģijas pacientiem 200 000 eiro apmērā, kas sakritis ar vienu no uzņēmuma ziedojumu politikas stratēģiskajiem mērķiem.

Ločmelis skaidroja, ka "Latvenergo" ziedojumu politikā definēti trīs virzieni - bērnu izglītība, bērnu sociālā palīdzība un kultūra. Reizē viņš norādīja, ka lielākā prioritāte ziedojumos esot STEM izglītība - lielākais ziedojumu apjoms tiek fizikas kabinetiem, fizikas olimpiāžu organizēšanai, nodibinājumam "Riga TechGirls".

Viņš norādīja, ka arī ziedojumu politikas jautājumā prerogatīva ir Ministru kabinetam (MK) kā lēmējinstitūcijai, proti, tas nosaka, kādus finanšu apjomus "Latvenergo" drīkst ziedot.

Ločmelis skaidroja, ka atbilstoši definētajām ziedojumu politikas prioritātēm, "Latvenergo" valde un padome sagatavo ziedojumu politiku, kas ir ilgtermiņa, un attiecīgi akcionāru sapulce to apstiprina. "Lai saprastu to dimensiju, mēs runājam par 500 000 eiro gadā, kas ir tas līmenis, ar ko MK ļauj mums rīkoties," teica Ločmelis.

Deputāte Līga Rasnača (P) aicināja meklēt inovatīvus risinājumus. Viņa rosināja pieņemt tādu regulējumu, kas ļautu cilvēkiem izņemt sava otrā pensiju līmeņa uzkrājumus, lai viņi tos varētu izmantot onkoloģisko slimību ārstēšanai.

Rasnača aicināja iniciatīvu virzīt nodošanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kam deputāti piekrita.

Kā ziņots, iedzīvotāju iniciatīvā teikts, ka pērnā gada pirmajos septiņos mēnešos labdarības organizācija "Ziedot.lv" ir saņēmusi palīdzības lūgumus no 95 onkoloģijas pacientiem, kuru ārstēšanas izmaksas kopumā sasniedz 2,6 miljonus eiro. Līdz šim ir izdevies nodrošināt palīdzību gandrīz miljona eiro apmērā, taču nepieciešamība pēc atbalsta turpina pieaugt.

Lai sniegtu atbalstu, "Latvenergo" ir ziedojis 200 000 eiro, kas ļaus palīdzēt vairākiem pacientiem, piešķirot katram līdz 10 000 eiro.

Iniciatīvas autori aicina valsti rīkoties taisnīgi un atbildīgi, pieņemot lēmumu finansēt onkoloģijas pacientu ārstēšanu no valsts uzņēmumu peļņas, īpaši gadījumos, kad runa ir par bērniem.

Mērķis ir panākt, lai Latvijas pilsoņiem - nodokļu maksātājiem un viņu bērniem - nebūtu jāvāc ziedojumi, lai saņemtu dzīvību glābjošu ārstēšanu. Iniciatīvā uzsvērts, ka veselības aprūpes pieejamība nedrīkst būt atkarīga no sabiedrības žēlastības vai tuvinieku un nevalstisko organizāciju spējām organizēt ziedojumu kampaņas.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.