<p></p><h2><b>Teju
ikvienam no mums kādreiz nākas saskarties ar lielākām vai mazākām sāpēm. Ja tās
ir vieglas un ātri pāriet, bēda maza. Savādāk ir tad, ja sāpes grūti
paciešamas, turklāt kādam tās var būt arī hroniskas. </b><b>Sāpes
par sevi īpaši signalizē rudenī, jo šajā laikā parasti saasinās dažādas
saslimšanas.</b></h2>

<h3><b>Ar
ārstēšanos uz savu roku nav jāaizraujas</b></h3>

<p>Sāpes ir viens no biežākajiem ģimenes ārstu
apmeklējuma iemesliem, uzsver Jūrmalas slimnīcas invazīvais algologs Edgars
Vasiļevskis. Vairāk nekā puse pacientu sūdzas par muguras sāpēm, taču īpaši
rudenī aktuālas kļūst arī locītavu sāpes, ko vēl vairāk pastiprina visi
apdarāmie lauku darbi. Savukārt visa gada laikā daudzus lielākā vai mazākā mērā
piemeklē galvassāpes. </p>

<p>„Daudzi mēģina tikt galā ar sāpēm saviem spēkiem,
dzerot aptiekās bez receptes iegādājamos medikamentus,” atzīmē dakteris
Vasiļevskis. „Bieži vien ar šādām sūdzībām tik tiešām uzreiz nevajadzētu skriet
pie ārsta, bet, ja tās nepāriet nedēļas – desmit dienu laikā vai tās ir pārāk intensīvas,
tomēr jāmeklē ģimenes ārsta vai kāda cita speciālista palīdzība. Ar pretsāpju
līdzekļu lietošanu, īpaši uz savu roku, aizrauties nevajadzētu. Vispirms jau
tālab, ka šīm zālēm ir ļoti daudz blakņu, kuras var izrādīties daudz nozīmīgāks
un pat kaitīgāks par kādas pamatsaslimšanas izraisītām sāpēm.</p>

<h3><b>Sāpju
slimība</b></h3>

<p>Sākumā pacientiem nāktos konsultēties ar savu ģimenes
ārstu.  Savukārt, ja sāpes ir ilgstošas
vai hroniskas (par tādām tiek uzskatītas sāpes, kas par sevi likušas manīt
vismaz trīs mēnešus), var nākt pie algologa jeb sāpju ārsta, kurš izvērtēs un izlems,
ko darīt. Algologs palīdzēs vai nu sāpes pilnībā novērst, vai panākt to
kontroli, tādējādi uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti.</p>

<p>Hroniskas sāpes var izpausties jau kā sāpju slimība,
kura būtībā ietekmē visas organisma sistēmas un var izmainīt cilvēka
fizioloģiju, dzīvesveidu, raksturu, uzvedību, respektīvi, viņa personību. Šobrīd
pasaulē dominē uzskats, ka cilvēkiem nav jācieš sāpes. Ja sāpes ir, tas nozīmē,
ka tām nav piegriezta pietiekama vērība. Ar mūsdienu zināšanām, medikamentiem,
procedūrām tikpat kā visos gadījumos sāpes veiksmīgi var uzveikt.”</p>

<h3><b>Darbojas
komandā</b></h3>

<p>Pēc daktera Vasiļevska vārdiem, algologi nekad
nestrādā vieni paši – viņi apvienojas komandā ar citiem speciālistiem. Piemēram,
Jūrmalas slimnīcā, kur ir sāpju aprūpes kabinets, komandas sastāvā ir ne vien
algologi, bet arī neirologi, psihoterapeiti, ārstnieciskās fizkultūras un fizikālās
terapijas pārzinātāji. Respektīvi, sāpes šeit tiek ārstētas kompleksi. </p>

<p>Algologa palīdzība nepieciešama gan akūtu, bet biežāk
sāpju gadījumos: ja ir muguras sāpes (piemēram, starpskriemeļu disku
protrūzija, diska trūce u.c.), locītavu, muskuļu, saistaudu un mīksto audu
sāpes (t. sk. tādas, kas saistītas ar iekšējo orgānu hroniskām saslimšanām) un onkoloģiskās
sāpes (atsāpinošo medikamentu piemeklēšanai), migrēna, saspringuma un citas
galvassāpju formas, perifēro nervu bojājumi, neskaidras izcelsmes sāpes pēc
operācijām un traumām u.c. </p>

<p>„Ja medikamenti, fizikālā terapija, psihoterapija vai
citi pasākumi nepalīdz uzveikt sāpes, ļoti iespējams, ka būs jāpievieno
blokādes,” akcentē ārsts. „Blokādes ir invazīva sadaļa, kas tomēr ir nedaudz
agresīvāka sāpju ārstēšana, taču bieži vien ar to strauji panāk uzlabojumu. Tā
ir pretsāpju un iekaisuma mazinošu medikamentu ievadīšana tajā zonā, kas
saistīta ar sāpju avotu, turklāt tas viss tiek darīts ļoti precīzi ultrasonogrāfijas
vai rentgena kontrolē, vienlaikus neietekmējot citus orgānus. Pārsvarā pielieto
mugurkaula un iegurņa kaulu locītavu, spinālo nervu, locītavu blokādes u.c.</p>

<p>Jūrmalas slimnīca ir viena no nedaudzajām ārstniecības
iestādēm Latvijā, kur invazīvajā sāpju aprūpes nodaļā vienlaicīgi ar pretsāpju
medikamentiem izmanto radiofrekvences viļņu terapeitisko darbību.  Lietojot šo moderno tehnoloģiju un
iedarbojoties uz slimajām nervu saknītēm vai locītavu jušanas nerviem,
radiofrekvences viļņu iedarbība ir ilgstoša un daudz efektīvāka par blokādēm.”</p>

<h3><b>Migrēnas
lēkmju mazināšanai</b></h3>

<p>Daktera Vasiļevska stāstīto papildina Jūrmalas
slimnīcas neiroloģe-algoloģe Linda Zvaune, akcentējot, ka Jūrmalas slimnīca
pacientiem piedāvā arī specializētas galvassāpju pacientu konsultācijas,
izmeklēšanu, ārstēšanas plāna sastādīšanu un dažādas mūsdienīgas iespējas
galvassāpju ārstēšanā. </p>

<p>„Galva mums ir viena, bet galvassāpju iemesli ir daudz
un dažādi,” uzsver daktere Zvaune. „Tie var būt kā simptoms kādai citai
slimībai, piemēram, paaugstinātam assinspiedienam, galvas vai kakla daļas
traumas sekas, dažādi iekaisuma procesi, vielu lietošana, arī pārmērīga
medikamentu lietošana un citi. Bet visbiežāk (vairāk nekā 90% gadījumu)
galvassāpēs ir kā slimība pati par sevi. Šajos gadījumos ārsts, rūpīgi
izjautājot un izmeklējot pacientu, neatrod citu saslimšanu, kas izraisa
galvassāpēs, bet pēc noteiktiem slimības kritērijiem un raksturīgiem simptomiem
iespējams noteikt galvassāpju diagnozi. Tādas visbiežāk ir saspringuma tipa
galvassāpes un migrēna, kā arī vēl citas retāk sastopamas primāru galvassāpju
slimības. Šāda veida galvassāpēm var būt epizodisks raksturs, bet tās var kļūt
arī hroniskas un ievērojami ietekmēt cilvēka ikdienu, darbaspējas. Šajos
gadījumos jau notiek daktera  Vasiļevska
pieminētās izmaiņas organismā. Būtībā var teikt, ka sāpes uztur pašas sevi jeb
sāpes rada sāpes. Rodas tāds kā apburtais loks. Mēs, sāpju ārsti, strādājot
komandā, palīdzam no šī loka izkļūt. </p>

<p>Bieži vien pacienti nemaz nezina, cik daudz un dažādas
(arī nemedikamentozas metodes) varam pielietot galvassāpju mazināšanai.
Jūrmalas slimnīcā saviem pacientiem piedāvāju plašāku skatījumu uz sāpēm un
jaunāko informāciju, kā ar tām tik galā. Migrēnas pacientiem, konsultācijas
laikā ir iespēja iepazīties un izmēģināt ārīgi lietojamu neirostimulācijas
ierīci „Cefaly”, kas ir droši lietojama arī grūtniecības laikā un var palīdzēt
gan akūtas migrēnas lēkmes laikā, gan kā profilakse, lai novērstu migrēnas
lēkmes veidošanos. Jaunums hroniskas migrēnas ārstēšanā ir onabotulīna toksīna
injekcijas, kas tiek rekomendētas īpaši biežu un smagu galvassāpju gadījumos.
Ir pierādīts, ka onabotulīna toksīns mazina galvassāpju dienu un migrēnas
lēkmju skaitu, saīsina galvassāpju lēkmes ilgumu, ļauj aktīvāk piedalīties
ģimenes dzīvē, darbā, mācību un sociālajā jomā, kā arī vispār ierobežot
pretsāpju medikamentu lietošanu.</p>

<p><b></b>Rakstu sagatavoja Ilona
Noriete.</p><p></p>

"Jūrmalas slimnīca" SIA

Pain

Teju ikvienam no mums kādreiz nākas saskarties ar lielākām vai mazākām sāpēm. Ja tās ir vieglas un ātri pāriet, bēda maza. Savādāk ir tad, ja sāpes grūti paciešamas, turklāt kādam...

Sāpes nav jācieš, tās jāārstē! Ārsta viedoklis.

Similar news

Sāpes nav jācieš, tās jāārstē! Ārsta viedoklis.

In collaboration with

In collaboration with

Similar news