Pavasaris ir piemērots laiks, lai atskatītos uz ceļa
satiksmes drošības statistiku gada tumšajā periodā. Kas satiksmes dalībniekiem
ir sagādājis grūtības rudens un ziemas periodā? Atbildes tika noskaidrotas pētījumā
"GO atbildīgas braukšanas indekss".

<h2>Autovadītāji atzīst, ka problēmas sagādā gājēji un riteņbraucēji bez
atstarotājiem</h2>

Puse respondentu atzinuši, ka gājēji bez atstarotājiem ir
lielākā problēma uz ceļa gada tumšajā laikā, savukārt kā otra populārākā
problēma uz ceļa norādīti neredzami velobraucēji - tā atzinuši 37% respondentu,
liecina pētījuma dati. Pētījumā izvirzītas sešas zināmākās situācijas ar kurām
autovadītāji saskarās uz ceļa gada tumšajā laikā un tika aicināti tās sarindot
pēc prioritātēm - no lielākās uz mazāko problēmjautājumu.

 

Arī CSDD provizoriskie ceļu satiksmes negadījumu dati par 2020.gadu
skaidri iezīmē šo problēmu, jo statistika ir skarba - bojā gājušo velosipēdistu
(un skrejriteņu vadītāju) skaits ir dubultojies (no 9 uz 18), ievainoto skaits
ir pieaudzis par 9% (no 613 uz 668). Kopumā cietušo skaits (bojā gājušie un
ievainotie) audzis par 10,3% (no 622 uz 686), salīdzinot ar 2019.gada datiem.

"Gada tumšais laiks, īpaši periodi bez sniega, ir
bīstamākais laiks autovadītājiem. Intensīvākās satiksmes laikā (rītos un
vakaros) ir tumšs, redzamība ir ļoti apgrūtināta, īpaši, ja vēl ir nokrišņi,
migla, lielas temperatūras svārstības. Līdz ar to, visiem satiksmes
dalībniekiem šādos laikapstākļos ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Autovadītājiem ir
jāsagatavo automašīnas (logu slotiņu kvalitāte, strādājoši un noregulēti
lukturi utml.) un jābūt pašiem gataviem pārvietoties šajā periodā,"
situāciju komentē DBS Autoskolas direktors Jānis Vanks.

<h2>Meža dzīvnieki – trešā vietā </h2>

Vairāk nekā ceturtā daļa, jeb 28% autovadītāju trešajā vietā
ierindojuši meža dzīvniekus, kuri izskrien uz ceļa. Šajā jautājumā gan viedokļi
ļoti dalās, jo atlikušie 72% respondentu sadalījušies līdzīgās daļās,
ierindojot šo gan kā primāro problēmu uz ceļa (tā norādījuši 12%), gan atstājot
to pēdējā vietā (14%).

Tai pat laikā atbildot uz jautājumu, vai ir gadījies
saskarties uz ceļa ar meža dzīvnieku, gandrīz puse (49%) norādījuši, ka jā,
taču no sadursmes izdevās izvairīties. 32% atbildējuši, ka nē, taču dati
skaidri parāda, ka sadursmju skaits stipri atšķiras atkarībā no reģiona, kurā
respondents dzīvo. Proti - ar meža dzīvniekiem uz ceļa vispār nav saskārušies
43% rīdzinieku, 32% citu lielo pilsētu iedzīvotāji, mazākās pilsētās šis
skaitlis samazinās līdz 28%, savukārt lauku reģionos - līdz 19%, kas nozīmē
divreiz vairāk sadursmju, salīdzinot ar Rīgas datiem.

Savukārt 12% piedzīvojuši sadursmi, kurā cieta dzīvnieks. 7%
autovadītāju sadursme notikusi, taču tajā neviens necieta un 1% respondentu
atbildējuši, ka ir saskārušies uz ceļa ar meža dzīvnieku un sadursmē cietis
kāds no automašīnā braucošajiem.

<h2>Gada tumšajā laikā būtiska loma ir laikapstākļiem un ceļa segumam</h2>

Ceturto - piekto vietu ar līdzīgiem rezultātiem dala
apledojuši ceļi jeb melnais ledus ar sliktu redzamību laikapstākļu dēļ
(putenis, lietus, migla, utt.) Vairāk nekā puse (55%) autovadītāju akvaplanēšanu
atzīmējuši kā vismazāko problēmu uz ceļa no uzskaitītajām, 26% atzīmēja to kā
priekšpēdējo no uzskaitītajām problēmām, pārliecinoši norādot uz tās zemo
aktualitāti, salīdzinot ar citām.

"Mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem ir pašiem
jāpadomā, pirmkārt, par sevi un savu drošību. Un galvenās lietas ir atbilstošs
apģērbs - jo gaišāks vai spilgtāks, jo labāk un atstarotāju lietošana (vai
kādas gaismas ierīces, piemēram lampiņas mobilajā telefonā). Tāpat arī ir
jāpārliecinās, ka tuvojošās automašīnas vadītājs viņus ir pamanījis. Tas
attiecās arī uz it kā drošajām, apgaismotajām gājēju pārejām. Ir jābūt
pārliecībai, ka automašīna jūs ir pamanījusi un paspēs nobremzēt. Ja visi kopā
attieksimies pret satiksmes drošību ar lielu atbildību, visiem būs drošāk. Taču
arī akvaplanēšanas riski ir ļoti svarīgi. Ja līdz šim ar to nav sanācis
saskarties vai tas netika pamanīts, jo nekas ļauns nenotika, riska nozīmīgums
nesamazinās. Galvenā lieta, kas mazina akvaplanēšanas riskus ir kvalitatīvas un
labā stāvoklī esošas riepas, kā arī izvairīšanās no braukšanas dziļās peļķēs,
īpaši, ja ātrums ir virs 70 km/h," uzsver J. Vanks.

"GO atbildīgas braukšanas indekss" ir
bezalkoholiskā alus "GO" pētījums, kas tapis sadarbībā ar DBS
autoskolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā piedalījās 712 Latvijas
iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Tev noderēs arī šī informācija:<ul><li>Kā kontrolēt uz ceļa <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/ka-kontrolet-uz-cela-saslidejusu-auto/5260">saslīdējušu auto</a>? </li><li>Kā rīkoties, ja <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/ka-rikoties-ja-notikusi-auto-sadursme-ar-dzivnieku/4641">notikusi auto sadursme ar dzīvnieku</a>? </li><li>3 iemesli, kāpēc <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/3-iemesli-kapec-macities-braukt-ziema-ir-svarigi/702">mācīties braukt ziemā</a> ir svarīgi; </li><li>Braukšanas kultūra Latvijā: cik <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/padomi/brauksanas-kultura-latvija-cik-agresivi-autovaditaji-mes-esam/5365">agresīvi autovadītāji</a> mēs esam? </li></ul>

Autoevakuators

Ceļi

Auto

Pavasaris ir piemērots laiks, lai atskatītos uz ceļa satiksmes drošības statistiku gada tumšajā periodā. Kas satiksmes dalībniekiem ir sagādājis grūtības rudens un ziemas periodā? Atbildes tika noskaidrotas pētījumā "GO atbildīgas...

6 problēmas, ar kurām autovadītāji saskaras gada tumšajā laikā

Tev varētu patikt

Ielādējam...