Bērns ēd puņķus! Ko darīt?

Tavs mazais nenoliedzami ir visburvīgākais bērns pasaulē, tomēr ir lietas, kas ir izaicinājums pat rūdītākajām mammām. Viena no tādām – bērns ēd puņķus! Jā, tavs mazais eņģelītis vienu brīdi var būt pieklājīgs un jauks, bet tad pēkšņi rādītājpirksts kaut ko izvelk no deguna un iebāž to mutē! Skaidrošana ne vienmēr līdz – nāksies apbruņoties ar pacietību. Kāpēc vispār tā notiek? Kā Tu tiec ar to tiekat galā?

Kāpēc bērns ēd puņķus?

Bērniem vēl nav izveidojies priekšstats par to, kas sabiedrībā ir pieņemami un kas nav, viņu sociālās prasmes vēl tikai attīstās un vecāki ir tuvākais padomdevējs šai ceļā. Vēlāk viņi mācīsies no skolotājiem un no saviem draugiem, ar kuriem pavadīs laiku.

Jāņem vērā, ka ir pilnīgi iespējams, ja pirmsskolas vecumā bērns nekautrējoties urbinās degunu, viņam var pievienoties arī citi bērni, savukārt skolas vecumā šāda rīcība var izsaukt arī sašutumu no apkārtējo draugu pulka. Vēl ir jāatzīst, ka daudziem bērniem un arī pieaugušajiem patiesībā tīri labi patīk puņķu saldenā garša, bet brīdī, kad viņi apzinās, ka tas sabiedrībā nav pieņemami, viņi šo paradumu sāk slēpt no apkārtējiem, bet ne vienmēr pārtrauc.

Ir gan grūti noteikt slieksni, kad šī parastā pasaules izzināšana sāk mīties ar obsesīvajiem traucējumiem. Tādēļ nepieciešamības gadījumā meklē speciālista konsultāciju.

Dažkārt vienkārši apēst šo drazu ir vieglākais veids, kā no tās atbrīvoties. Ja degunā kaut kas ir, kas traucē, bērns centīsies to izņemt. Jautājums – vai viņam ir pa rokai kāda salvete, kur izšņaukt degunu? Kad bērns rotaļājas vai varbūt jau ir ielīdis gultā zem segas un rodas nepieciešamība atbrīvot degunu no kairinātāja, slinkums dažkārt ņem virsroku. Puņķis tiek izvilkts iesmērēts palagā vai dīvānā, vai arī vienkārši apēsts – tādējādi likvidēts bez pierādījumiem.

Kā pārtraukt puņķu ēšanu?

Tātad – lai gan maziem bērniem puņķu ēšana ir ierasta parādība, ja tas notiek pārmērīgi, vecākiem tomēr vajadzētu iejaukties.

Vispirms jau vajadzētu noskaidrot, vai bērnam nav kādas alerģijas, kas varētu izraisīt pastiprinātu gļotu veidošanos. Tāpat jāpārliecinās, vai deguna ejas nav sausas un niezošas. Ja bērnam visu laiku šķiet, ka degunā kaut kas ir, tad ir dabiski, ka viņš vēlēsies to dabūt laukā.

Ja deguna izvēle ir kļuvusi jau par ieradumu, mēģiniet to aizstāt ar kādu citu ieradumu – nodarbiniet bērnu, raugieties, lai viņa rociņas būtu aizņemtas ar citām lietām, piemēram, pirkstu lelllītēm, mīļmantiņu vai varbūt zīmēšanu…

Nodrošini, lai bērnam vienmēr būtu pieejamas deguna salvetes viņa tuvumā. Māci izpūst degunu. Tādā gadījumā būs mazāk nepieciešamības puņķus apēst.

Ir dzirdēts, ka dažas māmiņas iesaka uz pirkstiņiem uzsmērēt sinepes vai piparus, bet tā nevajadzētu darīt, jo tas neatturēs bērnu no deguna urķēšanas, taču var nodarīt nopietnu kaitējumu viņa jutīgajai ādai.

Noteikti skaidro, puņķu ēšana ir nehigiēniska un nav pieņemama, liec viņam iet nomazgāt rokas katru reizi pēc tam, kad redzi, ka viņš ir atkal to darījis! Vienā brīdī mazajam apniks un viņš sāks piedomāt, ko dara viņa pirkstiņi.

Un galvenais – neuztraucieties! Lielākoties ar laiku bērni šo paradumu pārtrauc.

Izlasi arī: