Deguna urbināšana. Image by Paula Joubert from Pixabay
Deguna urbināšana ir viens traks ieradums! Kādu laiku atpakaļ tika veikts pētījums, kurā noskaidrojās, ka 91% cilvēku to dara. Īsi sakot – lai arī kā mēs censtos to noliegt vai noslēpt, jo gribam taču izskatīties kulturāli, visticamāk mēs visi laiku pa laikam iebāžam savus pirkstus degunā. Kādēļ tā?
Sausas vai pārāk mitras deguna gļotādas var radīt kairinājuma sajūtu. Ātra izvēle paurbināt degunu var mazināt diskomfortu degunā. Deguna gļotas var palielināt arī dažādas alerģjas un infekcijas, kas kairina un rosina kaut ko izvilkt no deguna, lai šo kairinājumu mazinātu.
Retos gadījumos ir kompulsīva uzvedība, kad deguna urbināšana ir stresa vai trauksmes pavadonis, kas nāk komplektā dažkārt arī ar nagu graušanu vai skrāpēšanu. Cilvēkiem šī deguna urbināšana palīdz īslaicīgi mazināt trauksmi.
Bet ir arī cilvēki, kuri urbina degunu aiz garlaicības vai vienkārši aiz ieraduma, piemēram, braucot automašīnā. Šis paradums tiek uzskatīts par nehigiēnisku un sociāli nepieņemamu. Tas atgādina pūtīšu spaidīšanu vai kreveļu noplēšanu – cilvēki zina, ka tas nav labi, bet vienalga nespēj atturēties.
Kādi ir deguna urķēšanas riski?
Labā ziņa ir tāda, ka deguna urķēšana visbiežāk lielu kaitējumu nerada. Jāuzmanās vienīgi tiem, kam ir vājāka imūnsistēma, jo tad gan iestājas dažādi riski:
Infekcijas riski. Pirkstu galos parasti ir virkne baktēriju, kas urbināšanas rezultātā var nonākt degunā un iekļūt organismā. Tāpat intensīva rakšanās pa degunu var radīt čūlas un sāpīgas kreveles.
Slimību izplatīšanās. Deguna gļotas noķer baktērijas, vīrusus un putekļus, ko mēs katru dienu ieelpojam. Urķējoties pa degunu, mēs šo bagātību izvelkam ārā un riskējam nodot tālāk citiem. Kāds pētījums atklāja, ka deguna urķētāji var izplatīt arī baktēriju, kas var izraisīt pneimoniju.
Deguna dobuma bojājumi. Pārāk bieža deguna urķēšana var sabojāt deguna dobumu, radot audu iekaisumu un pietūkumu. Laika gaitā tas var sašaurināt arī nāss atveres.Tāpat var tikt traumēta deguna starpsiena.
Deguna asiņošana. Skrāpēšanās degunā var pārplēst smalkākos asinsvadiņus un var sākties deguna asiņošana.
Kā pārtraukt deguna urbināšanu?
Deguna urķēšana var būt ieradums, no kura ir grūti atbrīvoties. Galvenais, kā apstāties, ir atrast veidu, kā tikt galā ar deguna urķēšanas iemesliem.
Mitrini deguna gļotādas. Ja esi telpās ar sausu gaisu, lieto sāls aerosolu vai fizioloģisko šķīdumu, kas palīdzēs atjaunot deguna mitrumu un novērst sasuso korķu veidošanos un kairinājuma sajūtu.
Gaisa mitrinātājs telpās var palīdzēt tikt galā ar sausu gaisu. Turklāt, bez deguna urbināšanas ir vikne citu iemeslu, kādēļ iekštelpās ir nepieciešams gaisa mitrinātājs.
Skalošana ar sālsūdeni ir sanitārs veids, kā iztīrīt deguna ejas nu dobumus. Īpaši efektīva tā var būt alerģiju sezonas laikā – palīdzēs izskalot alergēnus un ziedputekšņus no nāsīm, kas var kairināt un izraisīt pastiprinātu gļotu veidošanos.
Tiec galā ar sadzīves alergēniem! Putekļaina vide, zems gaisa mitrums, arī dūmi var izraisīt sausumu degunā un kairināt to. Rūpējies, lai vide ap tevi būtu tīra un sakopta, regulāri tīri putekļus un mīkstās mēbeles, vēdini telpas.
Ierīko atmiņas kontroles ierīci, lai atgādinātu sev, ka degunu urbināt nevajag. Īpaši tas noderēs tiem, kas urbina degunu aiz ieraduma un neapzināti. Visvienkāršākais paņēmiens – aptin ap pirksta galu līmlenti vai leikoplastu – tas palīdzēs uzreiz konstatēt brīdi, kad pirksts atkal tuvojas degunam.
Izlasi arī:
- Alerģiskais rinīts – kas to izraisa un ķada ir profilakse?
- Kas izraisa ilgstošu klepu un kā konstatēt alerģijas?
- Kāpēc ir svarīgi tīrīt mīkstās mēbeles?
- Kāpēc cilvēki grauž nagus un kā to apturēt?
- Kādos gadījumos varēs palīdzēt psihologs?
Deguna urbināšana. Image by Paula Joubert from Pixabay