Mūsu ikdienas dzīve daļēji jau ir pārcēlusies uz lielākiem
vai mazākiem ekrāniem, kuros notiek pilnīgi viss – datora monitori, planšetes, mobilie telefoni
un TV ekrāni ir normāla vide, kurā noris gan darbs, gan saziņa ar draugiem,
izklaide, kā arī izglītība un mācīšanās. Arvien grūtāk kļūst ietekmēt pie
ekrāna pavadīto laiku. Īpašs izaicinājums šādā ekrānu pasaulē ir audzināt
bērnu, nenodarot viņam kaitējumu. No vienas
puses – ir skaidrs viedoklis, ka “jo mazāk laika ekrānā, jo labāk”. No otras puses - ekrānus un digitālās
tehnoloģijas var izmantot arī lietderīgi, veicinot bērna attīstību – piemēram,
mūzika, stāsti, jauni vārdi un zīmēšana. Tas var palīdzēt bērnam labāk izprast
daudzas lietas un zināšanas pielietot
jau reālajā pasaulē. Tomēr pasīvais ekrāna laiks nedrīkst aizstāt lasīšanu,
atskaņošanu vai problēmu risināšanu.

<h3>Ko bērnam var nodarīt pie ekrāna pavadītais laiks?</h3>

Tā kā jūsu bērns aug, ņemiet vērā, ka pārāk daudz laika, kas
pavadīts pasīvi, veroties ekrānā, vai arī vērojot bērnam nepiemērotu un sliktas kvalitātes saturu, var novest pie
tādām sekām kā:

<ul><li><a target="_blank" href="https://www.1188.lv/iesaka/padomi/izplatitakie-esanas-traucejumi-711">aptaukošanās</a>;</li><li>neregulārs <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/iesaka/padomi/bezmiegs-moka-ko-darit-415">miega grafiks</a> un īsāks miega ilgums;</li><li>uzvedības problēmas;</li><li>sociālo prasmju zaudēšana;</li><li>vardarbība;</li><li>mazāk laika īstām spēlēm.</li></ul>











<h3>Kā kontrolēt un līdzsvarot virtuālo un reālo pasauli
bērna audzināšanā?</h3>

1. Ekrānā pavadītais laiks bērniem

Amerikas Pediatrijas akadēmija neiesaka plašsaziņas līdzekļu
izmantošanu bērniem, kas jaunāki par 18 līdz 24 mēnešiem, izņemot video
tērzēšanu, piemēram, ar radiniekiem. 

Bērniem no 2 līdz 5 gadiem ierobežojiet ekrāna laiku līdz
vienai stundai dienā ar nosacījumu, ka izmantots tiek kvalitatīvs materiāls, ko
bērns skatās (ne tikai saturiski atbilstošs veumam, bet tīri tehniski – lai
attēls ir skaidrs, nemirgo, lai istabā ir pietiekami gaišs utt.)

Nav vienas, visiem piemērotas receptes, tādēļ tieši vecākiem
būs jāizlemj, cik daudz multivides līdzekļu bērnam atļaut lietot katru dienu,
un kas viņam ir piemērots. Bērnam augot, svarīgi izglītot viņu arī par pareizu
sēdēšanu, datora lietošanas pārtraukumiem, acu atpūtināšanas vingrinājumiem un
citiem jautājumiem.

Atceries – jo mazāks ekrāns, jo biežāk nepieciešamas atpūtas
pauzes, kā arī īsākam vajadzētu būt pie tā pavadītajam laikam!

2. Vienotas vērtības un noteikumi virtuālajā
un reālajā pasaulē

Piemērojiet vienus un tos pašus
noteikumus bērna reālajai un virtuālajai dzīvei. Abās pasaulēs atrodiet iespēju
pavadīt laiku un spēlēties kopā ar bērnu, māciet laipnību, iesaistieties,
interesējieties par sava bērna draugiem un to, kā jūsu bērns ar viņiem pavada
laiku. Māciet, ka uzticēšanās svešiniekiem un informācijas apjoms, ko stāstām
par sevi, savu ģimeni, māju u.c. personiskām lietām – internetā ir tieši tādi
paši nosacījumi kā fiziskajā pasaulē – nerunā ar cilvēkiem, ko nepazīsti, neej
līdzi un neatsaucies “svešo” tēvaiņu uzaicinājumiem u.c.

Izskaidrojiet, kas ir atļauts un
kas nē, piemēram, seksuālās darbības, kiberhuligānisms un personīgas
informācijas apmaiņa tiešsaistē. 

Māciet bērnam nesūtīt un
nedalīties tiešsaistē ar neko tādu, ko viņš / viņa nevēlētos, lai visa pasaule
redzētu. 

Neatkarīgi no tā, cik gudrs vai
nobriedis jūtas bērns, novērojiet viņa uzvedību tiešsaistē un sociālajos
medijos. Jūsu bērnam var gadīties pieļaut kļūdas, izmantojot plašsaziņas
līdzekļus. Runājiet ar savu bērnu un palīdziet, rādiet piemēru arī pats ar savu
uzvedību.

3. Vecāku kontrole pār saturu, ko bērns
izmanto

Pirms ļaujat bērnam izmantot
kādas programmas vai spēles, pārskatiet tās un izvērtējiet, vai šis saturs ir
bērnam piemērots. Pastāv iespēja izmantot arī dažādus automātiskus risinājumus,
kas palīdz ierobežot bērna vecumam atbilstoša satura atrādīšanu (piemēram,
liedzot piekļuvi pieaugušo saturam), kā arī vecāku kontroles iespējas, kas
paredz, ka vecāki var filtrēt, kādu saturu bērns internetā patērē un kādu ne.

4. Vecākiem ir jāmācās iesaistīties arī
bērna virtuālajā dzīvē

Jāpieņem, ka strikta ierobežošana
ne vienmēr pasargās no ļaunuma. Ignorējot virtuālo pasauli un tās esamību,
varat nonākt situācijā, kad daļu no bērna dzīves jūs neietekmējat,
neiesaistāties tajā un ignorējat. Tādēļ vislabākais, ko varat darīt – atrast
tās lietas, ko varat virtuālajā pasaulē piedzīvot kopā – piemēram, uzspēlēt
kādu kopīgu spēli vai apgūt jaunu dziesmu, izmantojot interneta resursus,
iepazīt kādu jaunu valsti vai kultūru…

Iesaistieties! Skatoties kādu video kopā ar savu bērnu,
pārrunājiet to, izglītojiet viņu par reklāmu un reklāmām. Ja bērni mazi, novērsiet
reklāmas parādīšanos lietotnēs, kuras lieto Jūsu bērni, jo maziem bērniem ir
grūti pateikt atšķirību starp reklāmām un faktisko informāciju. Viņi uztverto
informāciju uztver kā patiesību.

5. Digitālās kompetences veicināšana

Kādā brīdī jūsu bērns var tikt pakļauts saturam, kuru jūs vēl
neesat apstiprinājis, un ierīcēm bez interneta filtriem. Runājiet ar savu bērnu
par situācijām, kas varētu rasties, un par uzvedību, kuru jūs gaidāt.

Mudiniet bērnu kritiski domāt par to, ko viņi redz uz
ekrāniem. Palūdziet bērnam apsvērt, vai viss internetā redzētais ir precīzs.
Vai jūsu bērns zina, kā noteikt, vai vietne ir uzticama? Palīdziet savam bērnam
saprast, ka interneta saturu veido cilvēki ar kādu noteiktu viedokli, viņi to
pauž internetā, bet tas ne vienmēr nozīmē baltu patiesību vai melus. 

6. Kā izvirzīt ierobežojumus ekrānā
pavadītajam laikam?

Izvirziet saprātīgus bērna ekrāna laika ierobežojumus, it
īpaši, ja laiks, ko bērns pavada ekrānos, traucē viņam iesaistīties citās
aktivitātēs, iet ārā, sportot, ēst, satikties ar draugiem u.c. Piemēram: 

<ol><li>Par svarīgākajām nosakiet <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/iesaka/padomi/tema/uzdevumi-berniem-149">reālās dzīves spēles</a>
(galda spēles, laika pavadīšana rotaļās)</li><li>Nosakiet noteiktas zonas/aktivitātes, kurās nav
tehnoloģiju, piemēram, ēdienreizes. Pavadiet ēdienreizes kopīgi, bez ieslēgta
TV fona vai mobilajiem tālruņiem!</li><li>Mājasdarbu veikšanas laikā nenovērsiet bērna
uzmanību no veicamajiem uzdevumiem, paši fonā spēlējot datorspēles.
Respektējiet, ka šis ir laiks mājasdarbiem – laiks bez tehnoloģijām.</li><li>Iestatiet un ikdienas vai iknedēļas ekrāna laika
ierobežojumus, piemēram, pēdējo stundu pirms gulēt iešanas neļaujiet bērnam
pavadīt pie ekrāna.</li><li>Apsveriet tādu lietotņu izmantošanu, kas
kontrolē laiku, cik ilgi bērns var izmantot ierīci.</li><li>Lūdziet, lai bērni naktī uzlādē ierīces ārpus
guļamistabām.</li><li>Ierobežojiet un kontrolējiet arī savu ekrānos
pavadīto laiku. Noteikumiem ir jābūt samērīgiem un jāliecina par vienlīdzīgu
attieksmi kā pret pieaugušo, tā bērnu. Nevar bērnu ierobežot, bet pats tikmēr
nepārtraukti pārbaudīt sociālo tīklu aktivitātes.</li><li>Likvidējiet fona televizoru.</li></ol>















Pārvaldīt un kontrolēt mūsu bērnu
virtuālās dzīves, ekrānos pavadīto laiku un saturu, ko viņi patērē, būs
nepārtraukts izaicinājums vecākiem. Taču, izstrādājot ikdienas noteikumus un,
bērnam augot, tos periodiski pārskatot, jūs varat palīdzēt veidot viņa prasmes
dzīvot droši virtuālajā laikmetā.

Datoratkarība

Mūsu ikdienas dzīve daļēji jau ir pārcēlusies uz lielākiem vai mazākiem ekrāniem, kuros notiek pilnīgi viss – datora monitori, planšetes, mobilie telefoni un TV ekrāni ir normāla vide, kurā noris...

Kā kontrolēt un līdzsvarot virtuālo un reālo pasauli bērna audzināšanā?

Tev varētu patikt