Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Kāpēc drūp zobi?

Zobi, Photo by engin akyurt on Unsplash

Zobi, Photo by engin akyurt on Unsplash

Kopš bērnības ir svarīgi un cenšamies uzturēt zobus veselīgus un stiprus. Piena zobi bērniem ir diezgan, mīksti, pastāvīgi pakļauti kariesam un mēdz arī drupt. Bet daudzi vecākiem par to īpaši nesatraucas, jo galu galā piena zobi izkritīs un tos nomainīs pastāvīgie zobi. Bet ko darīt, ja sāk drupt pastāvīgie zobi? Kāpēc drūp zobi un ko darīt lietas labā, skaidro zobārstniecības centrs “Svenata” speciālisti.

Zobu drupšanas iemesli

Protams, pareizai zobu higiēnai ir liela nozīme, tomēr ne vienmēr zobu drupšanas iemesls ir tieši nepareiza zobu kopšana. Cēloņi šai problēmai var būt dažādi.

  • Mēdz būt gadījumi, kad zobi sāk drupt tieši sievietēm grūtniecības un zīdīšanas laikā, kad topošās vai jaunās māmiņas uzkrātais kalcija daudzums organismā tiek patērēts augļa skeleta veidošanai un bērna uzturam.
  • Zobi drūp arī hormonālu izmaiņu dēļ. Menstruāciju laikā, pubertātes un menopauzes laikā organismā notiek ievērojamas hormonālas izmaiņas, kas ietekmē siekalu skābumu. Tas ir iemesls zobu emaljas erozijai un rezultāts ir zobu drupšana.
  • Vēl viens iemesls drūpošiem zobiem ir nepareizs un neatbilstošs uzturs. Ja kopā ar ēdienu nesaņem pareizu kalcija, fluora un fosfora daudzumu, tad zobu emalja sāk sadalīties. Līdzīgus apstākļus rada nesabalansēts uzturs un stingras diētas.
  • Protams, arī nepietiekama mutes dobuma higiēna var veicināt zobu drupšanu. Zobus ir jātīra divas reizes dienā. Tomēr, ar zobu tīrīšanas biežumu vien nepietiek – tos ir jātīra pareizi un cītīgi. Ja uz zobiem paliek aplikums, tas sāk pakāpeniski bojāt zobus.
  • Dažreiz zobi sāk drupt sliktu ieradumu dēļ, piemēram, ja ir paradums ar zobiem pārkost riekstu čaumalas vai atvērt pudelēm korķīšus. Bērni bieži košļā pildspalvas un zīmuļus, kas ne tikai ievaino pašu zoba emalju, bet arī inficē mutes dobumu ar kaitīgiem mikroorganismiem.
  • Biežs iemesls zobu drupšanai ir bruksisms, kad cilvēks miega laikā neapzināti rīvē jeb slīpē zobus.
  • D vitamīna trūkums ļoti ietekmē zobu veselības stāvokli. Bez šī vitamīna kalciju organisms vienkārši nevar absorbēt. Tāpēc noteikti jāseko līdzi, lai tas tiek uzņemts pietiekamā daudzumā.
  • Nepareizs sakodiens, neprofesionāli uzstādītas breketes un protēzes, kas neatbilst pareizam pacienta mutes dobuma izmēram var izraisīt emaljas bojāšanos ilgstošas ​​iedarbības laikā zobi var sākt drupt.
  • Runājot par zobu problēmām, visbiežāk mēs sastopamies tieši ar kariesu. Kariesa gadījumā zobi tiek laboti urbjot aizpildot ar piemērotu pildījumu. Ja bojātā zoba daļa netiek pietiekami daudz izurbta, laika gaitā zobs zem plombas sāk bojāties un drupt.
  • Bieži vien zobu audu trauslums tiek pārmantots ģenētiski. Ja vecākiem bieži ir zobu sāpes, rodas pastāvīgas zobu problēmas un drūp zobi bez augstāk minētajiem iemesliem, tad arī nākamajā paaudzē šāda problēma var rasties. Šajā gadījumā biežāk jāapmeklē zobārsts, lai veiktu regulāru pārbaudi.
  • Papildu slimības. Dažreiz siekalu skābums var palielināties dažu gastroenteroloģisku traucējumu, artrīta, diabēta utt. Kā jau minēts, siekalu skābums tiešā veidā ietekmē zobu veselību.
  • Vecāka gadagājuma cilvēkiem zobi var sākt drupt vienkārši ar vecumu saistītu izmaiņu dēļ, kad organismā palēninās vielmaiņas procesi.
  • Bērna piena zobi var bojāties un drupt, ja māte grūtniecības laikā lietojusi antibiotikas, pārmērīgi ēdusi saldumus, ir bijis vitamīnu trūkums, kā arī ja bērns pārāk ilgi lieto māneklīti.
  • Smēķēšana un alkohola lietošana arī var veicināt zobu drupšanu.

Ko darīt, ja drūp zobi?

Ja zobi sāka drupt, pirmais, kas jādara, protams, ir jādodas pie zobārsta, lai noskaidrotu šīs problēmas cēloni. Ja tiek identificētas papildu slimības, kas var izraisīt zobu emaljas iznīcināšanu, ir jāsazinās un jāsadarbojas ar citiem speciālistiem - gastroenterologu, endokrinologu utt. Ja tiek atklāti zobu bojāšanas cēloņi, tie ir jānovērš. Zobi jāsalabo, ar bruksismu sirgstošiem pacientam nakts laikā jālieto silikona zobu aizsargus jeb kapes. Ja iemesls ir nekvalitatīvas breketes, zobu protēzes un tamlīdzīgi, situācija ir jālabo, piemērojot zobiem atbilstošus un kvalitatīvus materiālus.

Citos gadījumos ārsts var ieteikt dažādas profesionālas procedūras, kas palīdzēs atjaunot zobu audus un aizsargāt zobus no turpmākas sadrupšanas. Viena no populārākajām un efektīvākajām procedūrām ir zobu remineralizācija.

Ja zobs ir bojāts vairāk nekā par 20-30%, tad ārsts noteikti ieteiks uzstādīt zobu kronīti, kas aizstās trūkstošo zoba daļu un pasargās zobu no turpmākas sabrukšanas.

Kā izvairīties no zobu drupšanas?

Lai neļautu zobiem sadrupt, ir jāievēro vairāki profilakses noteikumi, kas palīdzēs saglabāt smaida veselību un skaistumu.

  • Grūtniecības, menopauzes un pubertātes periodā sievietēm vajadzētu pārbaudīt kalcija daudzumu organismā un uzņemt papildus kalciju, lai kompensētu no ķermeņa izskalotā mikroelementa deficītu. Kalcijs jādzer kombinācijā ar D vai D3 vitamīnu, lai tas uzsūktos. Papildus uzņemt kalciju zīdīšanas laikā vajadzētu tikai pēc konsultēšanās ar pediatru - dažos gadījumos palielināta kalcija deva bērnam var izraisīt agrīnu zobu augšanu.
  • Jāpārtrauc visi kaitīgie paradumi, kas mehāniski iedarbojas uz zobiem. Bērnam jāmāca nelikt mutē priekšmetus, īpaši cietus.
  • Rūpīgi jānovēro zobu stāvokli, ievērojiet mutes dobuma higiēnu. Zobi jānotīra divreiz dienā, pareizi. Pareizu zobu kopšanu konsultē zobu higiēnists.
  • Jālieto pareizs uzturs, izvairoties no saldumu lietošanas.
  • Nesmēķē un nelieto pārmērīgi alkoholu.
  • Regulāri apmeklē zobārstu, vismaz divas reizes gadā! Piesaki vīzīti jau tagad!

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...